Santa Survila: Pieejama vide Rīgā ir vajadzīga mums visiem
Jau vairākus gadus kā nevalstisko organizāciju pārstāve iestājos par pieejamu vidi, iekļaujošu izglītību, nodarbinātību un sabiedrības attieksmes maiņu. Piedalos labākas dzīves vides un pieejamības veidošanā, arī sociālajos tīklos vēršu sabiedrības uzmanību šiem jautājumiem. Vides pieejamība ir prioritāte un ir reāls plāns Rīgai. Tā attiecas ne tikai uz cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti, bet arī uz vecākiem ar bērniem, senioriem, velosipēdu un skūteru vadītājiem. Nepieejama vide uzsver cilvēku invaliditāti, savukārt pieejama vide dod iespējas cilvēkiem pašrealizēties.
Izglītību skolās un augstākajās mācību iestādēs svarīgi veidot pieejamu, lai vecākiem nebūtu jāved bērns cauri visai pilsētai uz attālu skolu tikai tāpēc, ka tā ir viena no retajām, kur var iekļūt. Pirms bērns ar kustību traucējumiem uzsāktu skolas gaitas pašvaldības ziņā būtu veikt vides pielāgošanu konkrētajā skolā. Tādējādi cilvēki ar invaliditāti iegūtu izglītību mācību iestādēs, kurās vēlas, nevis vienkārši tajās, kurās var iekļūt.
Vides pieejamība ir steidzami jāuzlabo, jo tā rada ne tikai iespēju pārvietoties – tā ir arī iespēja būt patstāvīgiem, mācīties, strādāt un pelnīt, būt neatkarīgam savā dzīvē. Vides pieejamībai jābūt reālai, tā nedrīkst būt tikai “ķeksīša pēc”. Turklāt pieejama vide vajadzīga gan vecākiem cilvēkiem, gan jaunām ģimenēm ar maziem bērniņiem, ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti. Vides pieejamības jautājums ir aktuāls vairāk nekā 80% sabiedrības.
Mani mērķi un plānotie uzdevumi vides pieejamības uzlabošanai Rīgā:
Piedalīties Rīgas infrastruktūras risināšanā, lai ielas, ietves, pludmales un celiņu segums būtu pielāgoti visiem, atbilstoši universālā dizaina principiem.
Atvērt jaunus dienas centrus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tai skaitā bērniem ar smagu invaliditāti.
Sekot, lai Rīgas satiksmes iepirkumā būtu visiem lietotājiem pieejamu, pielāgotu autobusu, trolejbusu un tramvaju iepirkums.
Mainīt sabiedrības attieksmi, lai cilvēkus ar invaliditāti sabiedrība pieņem līdzvērtīgi.
Sekot, lai universālā dizaina principu ievērošana vides veidošanā tiktu ievērota būvniecības procesā un pēcāk nebūtu jācīnās ar šķēršļu novēršanu.
Samazināt rindas uz pacēlāju ierīkošanu mājokļos, palielinot summu pacēlāju uzstādīšanai, lai pacēlāji nebūtu jāgaida vairākus gadus.
Rosināt veikt grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, ar mērķi panākt, ka cilvēks ar invaliditāti var savā pašvaldībā bez liekiem šķēršļiem nodrošināt savām vajadzībām pieejamu vidi, ierīkot pacēlāju. Jāatceļ norma prasīt 75% dzīvokļu īpašnieku piekrišanu, ja pielāgojums nepieciešams vides pieejamības nodrošināšanā cilvēkiem ar invaliditāti.
Galvenā vides pieejamības problēma Rīgā ir formāla attieksme, nevis naudas trūkums vai reālas grūtības vides pielāgošanā. Sekošu, lai ietvju pārējas Rīgā būtu atbilstošas ielu līmeņa augstumā, gājēju pārejas būtu līdzenas un bez apmalēm.
Virzīt Rīgas domē jautājumu par Vecrīgas ielu aprīkošanu posmos – ierīkot gludu bruģakmeņa seguma celiņu gājējiem kā citās Eiropas valstīs, vadoties pēc labās prakses pieredzes.
Ikdienā pārvietojoties riteņkrēslā, ar vides nepieejamību un ar to saistītajām problēmām sastopos katru dienu. Pat pāris centimetru augsta apmale var būt nepārvarams šķērslis. Nepieejamas pašvaldību iestādes, veikali, kafejnīcas, bibliotēkas, skolas. Nodrupušas ielu plāksnes un bedres pašā Rīgas sirdī. Tā nedrīkst būt!
Es nenogurstoši turpināšu strādāt par cilvēkiem pieejamas vides izveidošanu, lai Rīga kļūtu par ikvienam pieejamu un draudzīgu pilsētu. Lai pilsētas parkos un uz ielām būtu redzami cilvēki ar invaliditāti, māmiņas ar bērnu ratiņiem un seniori, jaunā paaudze uz skūteriem un velosipēdiem – vēlos, lai visi Rīgā justos ērti.
Ja arī jums rūp šīs problēmas un atbalstāt manu darbu, balsojiet par mani Rīgas domes vēlēšanās 29. augustā.