S. Kalniete: nepieciešama valsts „restartēšana”
Partijas „Pilsoniskā savienība” (PS) valdes locekle un EP deputāte Sandra Kalniete savā runā PS kongresā lielu uzmanību pievērsa jautājumam par Latvijas politiskās sistēmas reformu, ko viņa ieskicēja jau partiju apvienības „Vienotība” dibināšanas kongresā š.g. 6. martā. Tāpat Kalniete aicināja meklēt politisko izlīgumu starp partijām, kuras iestājas par nacionālā valstiskuma pamatvērtību neaizskaramību un integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Tas ir veids, kā panākt valsts „restartēšanu” pēc 20 atjaunotās neatkarības gadiem, kas diemžēl noslēgušies ar kritisku pilsoņu neuzticību varai.
„Latvijai ir nepieciešama politiska stabilitāte. Tas nozīmē – spēcīgas, stabilas un ilgstošas valdības. Tas nozīmē lielākas partijas un apvienības, skaidrākas koalīcijas. Tāpēc mums ir jāvienojas ar saviem konkurentiem, ka pēc Saeimas vēlēšanām valdību veidos Saeimas lielākās frakcijas premjera kandidāts. Tam ir jākļūst par principu, ko visi politiskie spēki respektē. Tas veicinātu lielu politisko apvienību un ilgtermiņa valdības koalīciju veidošanos. Tas atbrīvotu mūsu premjerus no nepārtrauktiem demisijas riskiem un ļautu ātrāk un noteiktāk pieņemt lēmumus,” teica Kalniete.
Viņa atgādina, ka PS jau ir rosinājusi vēlēšanu sistēmas reformu, pārejot uz lielāku vēlēšanu apgabalu skaitu, tiešām pilsētu mēru un tiešām Valsts prezidenta vēlēšanām.
„Mums ir jāvienojas Vienotībā un tad ar pārējiem politiskajiem spēkiem par arī politiskās sistēmas reformu, pārejot uz lielāku vēlēšanu apgabalu skaitu, tiešām pilsētu mēru un tiešām Valsts prezidenta vēlēšanām. Protams, šādas izmaiņas prasītu plašu atbalstu sabiedrībā un konstitucionālo vairākumu parlamentā. Tās prasītu arī plašu sabiedrisko diskusiju, savdabīgu konstitucionālo konventu. Bet pārmaiņu nepieciešamība ir acīmredzama – pilsoņu uzticība parlamentam un partijām ir tik zema, ka bez pilsoņu iesaistīšanās politiskas sistēmas “pārstartēšana” nenotiks,” uzsvēra S.Kalniete.
Kalniete arī formulēja „Pilsoniskās savienības” pamatprincipus, kuriem jābūt pamatā sadarbībai ar citām partijām.
Tie ir:
1. Nacionāla valsts: valsts valodas, pilsonības, izglītības un nacionālā valstiskuma pamatvērtību neaizskaramība.
2. Sociālā atbildība un sociālais taisnīgums, tai skaitā nodokļu politikā – bagāto solidaritāte ar trūcīgajiem.
3. Arvien ciešāka integrācija Eiropas Savienībā un NATO, tai skaitā pievienošanās eiro zonai un NATO infrastruktūras izvietošana Latvijā.
4. Lielās naudas un politiskā procesa tālāka, radikāla nodalīšana un citas politiskās sistēmas reformas