Sociālās aprūpes pakalpojumu ilgtspēju nodrošinās to balstīšana sabiedrībā
Deinstitucionalizācija, sabiedrībā balstīti, pēctecīgi un klienta individuālajām vajadzībām atbilstoši sociālie pakalpojumi, kā arī efektīva sociālo pakalpojumu pārvaldība – šie ir trīs rīcības virzieni, kuros nākamajos septiņos gados plānota sociālo pakalpojumu attīstība.
To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātās „Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam”, ko ceturtdien, 2013.gada 1.augustā, plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Īstenojot šādu ilgtspējīgu sociālās aprūpes politiku, katram klientam būs iespējas saņemt viņam vispiemērotāko sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopumu dzīvesvietā.
„Latvijā ir jāmaina pieeja sociālo pakalpojumu attīstībai. LM ir izvērtējusi citu valstu pieredzi, esam secinājuši, ka liela apjoma finansiālie ieguldījumi valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) kvalitātē rada tikai nelielus uzlabojumus katra klienta dzīves kvalitātē. Savukārt ar līdzvērtīgiem finansiālajiem ieguldījumiem sabiedrībā balstītos pakalpojumos var sasniegt daudz labāku rezultātu klientam,” uzsver Ieva Jaunzeme, LM valsts sekretāre. „Lai novirzītu finansējumu uz alternatīvo, proti, sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstību un uzturēšanu, ir jāplāno pakāpeniska esošo valsts institūciju slēgšana.”
Ar „Pamatnostādnēm sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam” iespējams iepazīties LM interneta vietnē, sadaļā „Aktuāli” – „Tiesību aktu projekti”. Pamatnostādnes vēl būs jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.
Faktiski LM jau ir uzsākusi deinstitucionalizācijas aktivitātes 2007.gadā, kad katrā reģionā izveidota vismaz viena pusceļa māja un viens grupu dzīvoklis, lai klienti, kuri uzturas valsts sociālās aprūpes institūcijās, varētu sagatavoties patstāvīgai dzīvei un ar laiku varētu dzīvot ārpus tām. Tomēr dzīvesvieta nav vienīgais priekšnosacījums, lai cilvēki ar smagiem funkcionāliem traucējumiem varētu sekmīgi iekļauties sabiedrībā. Ir nepieciešami arī dažādi sociālie pakalpojumi un atbalsts dzīvesvietā. Tas nozīmē, ka pašvaldībās jāattīsta sociālie pakalpojumi, kas apmierina klientu vajadzības pēc palīdzības ikdienas aktivitātēs atbilstoši katra cilvēka individuālajam atbalsta plānam.
Deinstitucionalizācija sekmīgi norisinājusies vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, piemēram, Īrijā, Čehijā. Nākamajā ES finansējuma plānošanas periodā tieši šim mērķim ir paredzēti nozīmīgi līdzekļi. LM plāno līdz 2020.gadam valsts sociālās aprūpes centros samazināt klientu vietu skaitu par 1000 vietām. Lai to īstenotu, plānots palielināt atbalstu pašvaldībām alternatīvo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ieviešanai.
LM uzsver, ka „Pamatnostādnēs sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam” noteikto pasākumu ieviešana sekmēs Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktā īstenošanu: investīcijas cilvēkkapitālā ir prioritārs ilgtermiņa uzdevums, lai nodrošinātu visa potenciālā cilvēkresursa, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu, līdzdalību darba tirgū, uzlabotu veselības, sociālās aprūpes un sociālās drošības, kā arī mūžizglītības sistēmu pakalpojumus un efektivitāti.
Tāpat „Pamatnostādnes” sasaucas ar Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam paredzēto, proti, dažādot sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas formas, stiprināt alternatīvo ģimeņu (audžuģimenes, aizbildņi) kustību, pilnveidot ārpusģimenes aprūpes laikā bērnam sniegtos pakalpojumus, kā arī sekmēt ģimenisku vidi bērnu sociālās aprūpes iestādēs un jauniešu sagatavotību dzīvei pēc ārpusģimenes aprūpes, sniegt atbalstu ģimenei un indivīdiem krīzes situācijās un situācijās, kas saistītas ar dzimumu vardarbību, sniedzot profesionālus sociālā darba pakalpojumus un savlaicīgus sociālās un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, attīstīt medicīniskās un sociālās rehabilitācijas pasākumus darbspēju saglabāšanai un atjaunošanai, ierobežot atkarību izraisošo procesu un vielu lietošanas izplatību.
Atgādinām, ka LM ir nepārtraukti strādājusi, lai paaugstinātu valsts sociālās aprūpes centru sniegto pakalpojumu kvalitāti. Filiāļu telpu neatbilstības dēļ laika posmā no 2010.gada, kad, reorganizējot 33 sociālās aprūpes centrus, izveidoti pieci VSAC, ir likvidētas vai darbību izbeigušas četras VSAC filiāles (VSAC „Kurzeme” filiāle „Piltene”, VSAC „Latgale” filiāle „Istra”, VSAC „Vidzeme” filiāle „Nītaure” un filiāle „Saulstari”).
Šo filiāļu telpās dzīves apstākļi nebija piemēroti klientu ilgstošai dzīvošanai, tāpēc 281 klientam piemeklētas dzīvesvietas citās VSAC filiālēs. VSAC „Latgale” filiāles „Istra” klienti, kuri nebija gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi, jauno mājvietu atrada filiālē „Kauguri” un arī citās filiālēs. 2012.gadā ir veikts VSAC klientu dzīvojamo telpu platības atbilstības novērtējums un noteikts maksimālais vietu skaits VSAC. Atbilstoši tam ar 2013.gada 1.aprīli pārtraucot jaunu klientu ievietošanu, ministrija pakāpeniski samazina plānoto vietu skaitu.
LM rīcībā esošie dati liecina, ka pašlaik no visiem sociālās aprūpes pakalpojumu saņēmējiem vidēji 83% tos saņem institūcijā. Alternatīvos sociālos pakalpojumus saņem tikai 17% cilvēku.
Informāciju sagatavoja:
Zane Brīvmane
LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste
67021666, 26100727
[email protected]