Solvitas Āboltiņas runa
Godātie kolēģi! Cienījamie viesi! Dārgie draugi!
Kad es skatos uz šodienas Latviju, man sāp. Kad es skatos uz šodienas Latviju, es redzu ievainotu putnu. Šī ievainotā putna izdegušajās acīs cerību dzirkstele var arī izdzist, tomēr es esmu pārliecināta, ka dzirkstele atgriezīsies! Brīžiem liekas, ka viena cilvēka spēkos nav mainīt vilšanās lavīnu un atliek vien ļauties notiekošajam. Šādos smagos mirkļos es atgādinu sev Raiņa teikto:
Ir vārds – saukts “Tomēr”,
To pieminat,
Kad visus jau nomāktus
Domājat.
Tāpēc šodien es gribu runāt par “Tomēr”. Jo, ja mēs vienoti spersim vienu pārdomātu, atbildīgu soli pretī pārmaiņām, tas kļūs par izšķirošu pavērsienu Latvijas vēsturē.
Dibinot partiju apvienību Vienotība, mēs, trīs Latvijas politisko partiju – Jaunā laika, Sabiedrības Citai Politikai un Pilsoniskās savienības biedri un atbalstītāji, sakām paši sev un visai mūsu zemei “Tomēr”. Mēs apliecinām gatavību vienoti spert pirmo soli ceļā uz citādu Latviju.
Jau iepriekš mēs katrs esam dzīvojuši ar ideju par labāku valsti, tāpēc es priecājos, ka šī kopīgā ideja ir attīstījusies tālāk un atradusi nopietnus, uzticamus un ilglaicīgus domubiedrus. Es priecājos, ka mēs uzsākam kopīgu ceļu, nevis baidoties pazust aizmirstībā, bet vairojot spēkus. Ir būtiski, ka mēs spējam pulcināt ap sevi arvien jaunus cilvēkus, kuri Latvijas likteni izjūt kā savu atbildību, nevis kā iedzīvošanās iespēju, kā uzskatīja Latvijas izredzēto elite treknajos gados. Es priecājos, ka Vienotība nav populistisks sauklis, bet daudzu tūkstošu pārliecība.
Sabiedrības aizvainojums, neticība politiķiem un līdz ar to – arī valstij, ir lielākais līdzšinējās “pēc manis kaut vai ūdens plūdi” politikas fiasko. Krīzes laiks daudzu Latvijas iedzīvotāju mājās ir ienesis skaudru ikdienu un pamatotu rūgtumu pret “gāzi grīdā” sludinātājiem. Daudzi iepriekšējo vēlēšanu solījumi šodien skan kā ņirgāšanās. Savukārt, politikas un biznesa jaucēji turpina solīt gaisa pilis un izlikties, ka krīzes dziļums nav viņu atbildība. Šodien, nodibinot Vienotību, mēs pateiksim nepārprotamu “Tomēr” arī “mākoņtēviem”, „buldozeriem”, „hūtēm” un „nothing special’iem”, pateiksim “Tomēr” nekompetencei, bezatbildībai un savtīgumam.
Jā, mani satrauc Latvijas izdegšana. Mani satrauc, kad es dzirdu sakām – uz vēlēšanām iešu, lai protestētu PRET valsti. Tāpēc es, liekot roku uz sirds, aicinu ikvienu ar saviem darbiem un apņemšanos nepieļaut, lai Saeimas vēlēšanas kļūtu par atriebību Latvijai, par balsojumu PRET Latvijas brīvības ideju un demokrātiju. Iespējams, naidu un aizmirstību ir pelnījuši atsevišķi politiķi, bet ne mūsu zeme un tauta.
Aiciniet ikvienu būt atbildīgiem par savu balsi, jo tikai mēs visi kopā izšķiram valsts ceļu turpmākajos četros gados. Mēs visi kopā algojam politiķus, lai tie pārstāvētu sabiedrības intereses.
Lai cilvēku apziņā izklīstu aizdomu ēna, kas krīt pār politiķiem, mums kopīgi ir jāieliek jauni pamati savstarpējai uzticībai. Sabiedrība vairs nevēlas, lai tās dzīvi diktētu korumpēti, nekompetenti, bezatbildīgi, pret tautas viedokli kurli, pret tautas sāpēm imūni politiķi. Sabiedrībai nav jāizpilda pavēles, bet jāiesaistās un jāietekmē. Vienotībai ir skaidrs, ka par jaunas sociālās vienošanās pamatu vairs nevar kalpot vārdi un solījumi. Par šādu pamatu var kalpot tikai jauna politiskā kultūra. Demokrātijā valsts nevalda pār cilvēkiem, demokrātijā valsts valda KOPĀ ar viņiem.
Esmu pārliecināta, ka vēl viens nākotnes uzticības kritērijs būs profesionāli un atbildīgi paveikts darbs. Mēs redzam, ka Valda Dombrovska valdība, par spīti dažādu labvēļu riteņos mestajiem sprunguļiem, ir pierādījusi savu rīcībspēju, novērsusi valsts bankrotu un attaisnojusi starptautisko aizdevēju uzticību. Bet mums ir jāsaprot, ka jebkura valdība ir tik stipra, cik stipra ir Saeima. Šobrīd “100 gudrās galvas” tauta piesauc ar neslēptu ironiju, bet mūsu visu rokās ir panākt, lai jaunajā Saeimā darbotos kompetenti, zinoši un godīgi deputāti. Tādi, kam politika ir goda lieta, kas spēj izvērtēt sarežģītus jautājumus finansēs, tautsaimniecībā, sociālajā jomā.
Turklāt profesionalitāte un zināšanas ir vajadzīgas ne vien Saeimai. Tikai prasmīgi un izglītoti cilvēki palīdzēs Latvijai izkarot cienījamas pozīcijas 21. gadsimta globālajā tirgū un pārvarēt sociālo nevienlīdzību gan valstī, gan arī Eiropas mērogā. Tāpēc pārdomātai, tirgus prasībām atbilstošai profesionālajai un augstākajai izglītībai, ir jākļūst par svarīgu valsts prioritāti.
Daudzi mums vaicā – ar ko VIENOTĪBA atšķirsies no citiem politiskajiem spēkiem? Ne tikai ar jaunu politisko kultūru. Mēs nebaidāmies no darba un nekad nemeklējam vieglāko ceļu. Mēs nevairāmies no atbildības un uzņemamies risināt jautājumus, kas ir svarīgi valstij, nevis dod bonusa punktus politiskajos skaistumkonkursos. Mēs lepojamies ar izglītotiem un profesionāliem politiķiem, kurus pamazām sāk novērtēt Latvijas sabiedrība, kuru paveikto augsta ranga ārvalstu eksperti min kā piemēru citām valstīm. Tāda komanda ir apvienota partiju apvienībā VIENOTĪBA.
Es ticu, ka kopā ir iespējams izdarīt vairāk un gudrāk nekā darbojoties atsevišķi. To, ko nevar izdarīt viens „Jaunais laiks”, mēs paveiksim Vienotībā kopā ar Pilsoniskās Savienības un Sabiedrības Citai Politikai biedriem. Vēl vairāk – mēs būsim atvērti ikvienam aktīvam, idejām bagātam cilvēkam, kurš vēlēsies mainīt Latviju kopā ar mums. Viena būtiska uzvara ceļā uz atbildīgāku politiku jau ir izcīnīta – šīs būs pirmās Saeimas vēlēšanas, kurās vairs nedarbosies „lokomotīvju” princips, bet gan no katra reģiona tiks ievēlēti savi deputāti, kas atbildēs sava reģiona vēlētāju priekšā.
Latvija nedrīkst kļūt par baltu, neapdzīvotu plankumu pasaules kartē tikai tāpēc, ka tās iedzīvotāji dodas uz citām zemēm, noguruši no politiķu ciniskās attieksmes, nesakārtotības un krīzes. Es respektēju šo izvēli, lai cik ļoti tā mani sāpinātu, tomēr – tomēr gribu uzdot ikvienam aizbraucējam vienu jautājumu. Ko tu, tieši tu esi paveicis, lai Latvija pārvērstos par šādu “citu” zemi? Mēs esam gatavi doties uz ārzemēm, lai baudītu taisnīgumu, sociālās garantijas un citas priekšrocības, ko nesusi britu, skandināvu vai īru gadu desmitu ilgā cīņa par savām tiesībām, bet paši savā valstī neprotam pateikt “nē” politbiznesa varoņu alkatības epopejai, kas sākās ar mākoņtēva podiem un turpinās ar buldozera priedēm.
Tomēr es ticu, ka cilvēki atgūs ticību Latvijai un cīnīsies plecu pie plecu kopā ar Vienotību, lai būvētu mūsu valsti stipru. Nevis tādu, kā līdz šim – balstītu uz banku aizdevumiem, inflāciju, lielveikaliem un nekustamo īpašumu spekulācijām. Mēs redzējām skaistu mirāžu, noticējām tai un tagad izjūtam vilšanos par savu lētticību. Otrreiz mums ir jābūt gudrākiem – jāveido zināšanās balstīta un ilgtspējīga ekonomika ar augstu pievienoto vērtību gan rūpniecībā, gan lauksaimniecībā.
Ziepju burbuļu pūšanas laiks ir beidzies. “Vienotībai” vēl tāls ceļš ejams, lai nopelnītu sabiedrības uzticību. Tomēr jāatceras, ka mēs nedrīkstam pievilt cilvēku uzticēšanos. Vēl vienas iespējas var nebūt ne Vienotībai, ne Latvijai.
Tāpēc vienosimies! Vienosimies, vienoti dziedot Latvijas himnu!
Vienosimies, vienoti aizstāvot savas tiesības!
Būsim vienoti par stipru valsti!
Būsim vienoti par savu valsti!