Studijas un zinātne ir investīcijas intelekta ekonomikā
Augstākā izglītība un zinātne ir ieguldījums nākotnes intelekta ekonomikā, kam jāspēj nodrošināt veiksmīgas atbildes uz laikmetīgiem izaicinājumiem, šodien, 23. martā, diskutējot par nepieciešamajām izmaiņām augstskolu pārvaldībā, resursu koncentrācijā augstākajā izglītībā, studiju finansēšanas modeļiem un valodu politikas pamatnostādnēm, norāda partijas VIENOTĪBA dome.
Stabilai ekonomikai nepieciešama izglītības sistēma, kurā vidējās izglītības līmenī izglītojamo īpatsvars profesionālās izglītības programmās līdz 2016. gadam pieaugtu līdz divām trešdaļām, norāda VIENOTĪBA. Vienlaikus partija uzsver, ka atvērtā ekonomikā ir svarīgi sasniegt Eiropas Savienības kopīgo mērķi: 30 – 34 gadus vecu cilvēkiem ar augstāko izglītību īpatsvaram šajā vecumgrupā jābūt vismaz četrdesmit procentiem. VIENOTĪBA arī norāda, ka nelielā tautsaimniecībā augstskolām ir neatsverama loma kā ideju inkubatoriem, kas veido eksportspējīgus intelektuālos pakalpojumus.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, VIENOTĪBA piedāvā krasi palielināt sabiedrības pārstāvju, profesionāļu, darba devēju dalību augstskolu stratēģiju noteikšanā. Jāstiprina augstskolu konventu loma, iekļaujot tajos ne mazāk kā pusi sabiedrības un profesionālo organizāciju virzītu pārstāvju, kam piešķirtu tiesības izvērtēt augstskolas stratēģiju, mērķus, sniegt atzinumu dibinātājam par budžetu, efektivitāti investīcijām un iespēju vērtēt rektora atbilstību amatam, uzskata VIENOTĪBA. Vienlaikus stiprināma arī rektora, kuru ievēl augstskolas satversmes sapulce, atbildība, skaidri piešķirot tiesības izdot iekšējos normatīvus un veidot personāla stratēģiju augstskolā. Zinātnes spēku starptautiskai konkurētspējai ir jārada tiesiska iespēja universitātēm, institūtiem un inovāciju sistēmas dalībniekiem apvienoties konsorcijos. Dinamiskai nozares izaugsmei neatliekama ir apvienotā Augstākās izglītības un zinātnes likuma veidošana, pauž partijas domes pārstāvji.
Intelekta ekonomikas veidošanai ir neatsverami koncentrēt studiju un pētniecības kritisko masu, novērst izglītības un zinātnes programmu dublēšanos, fragmentāciju un savrupību, atbalstot augstskolu, zinātnisko institūtu un koledžu konsolidāciju; no valsts budžeta finansēto pētniecību koncentrēt vairākās universitātēs un izcilības konsorcijos. Eiropas tendence, pastāvot jaunatnes bezdarbam un nepieciešamībai veikt ekonomikas izrāvienu, ir pilnībā finansēt studijas valsts augstskolās.
Eksperimenti ar maksas studiju ieviešanu nav viennozīmīgi pierādījuši šīs pieejas sociālekonomisko efektivitāti, norāda partijas dome, noraidot vispārējas maksas, vai vispārējas kreditēšanas modeli. VIENOTĪBA piedāvā finansējuma modeli, kurā ietvertas pilnībā valsts budžeta finansētas studijas valsts augstskolās ar koncentrētu studiju vietu skaitu – sākotnēji nākamajā akadēmiskajā gadā uzsākot doktora, vēlāk maģistra un visbeidzot pamatstudiju finansēšanu pilnībā. VIENOTĪBA atkārtoti uzsver jau iepriekš noteikto mērķi – laikā līdz 2016. gadam valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai un zinātniskajai darbībai ir jāpalielina līdz trīs procentiem no iekšzemes kopprodukta, no kura divi procenti atvēlami studijām, bet viens – zinātniskajai darbībai. Laikā līdz 2018. gadam zinātniskās darbības – zinātnes, pētniecības un inovāciju – privātā sektora finansējumam jāsasniedz divi procenti no iekšzemes kopprodukta. Eiropas pētniecības telpā ir dinamisku pārmaiņu laiks, starptautiskā mobilitāte un konkurētspējas pieaugums rada apstākļus, kuros kavēšanās ar pētniecības un inovāciju atbalstu var nodarīt neatgriezeniskas sekas Latvijas intelektuālajai kapacitātei, tādēļ rīcība zinātnes investīciju veidošanā uzsākama nekavējoties.
Tāpat partijas dome norāda, ka tikai, palielinot latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas un vienīgās oficiālās valodas ekonomisko vērtību un nostiprinot to visās sabiedrības dzīves jomās – arī pētniecībā un studijās – , pasaulē spēs pastāvēt saliedēta, izglītota un ekonomiski spēcīga Latvijas tauta. Nākotnes Latvijas pamatskolās ne vien jāapgūst trīs Eiropas Savienības valodas, bet arī jādod iespēja iepazīt citu pasaules reģionu valodas. Vienlaikus vispārējā un profesionālajā izglītībā jāievieš daļēja vispārizglītojošo priekšmetu pasniegšanu angļu, vācu vai franču valodā, īstenojot mūsdienu zinātnes atziņas par bilingvālu izglītību.
Tāpēc VIENOTĪBA atbalsta svešvalodu apguves pieaugumu vispārējā izglītībā un jau 2006. un 2011. gados veiktos Augstskolu likuma grozījumus, kuri paver plašas iespējas Eiropas Savienības oficiālo valodu lietošanai augstskolās. VIENOTĪBA aicina augstskolas plašāk izmantot likumā esošās iespējas līdz vienai piektdaļai kredītpunktu katrā programmā īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās, piesaistīt augsti kvalificētus ārvalstu viesprofesorus, kā arī veicināt ārvalstu studentu piesaisti, veidojot programmas Eiropas Savienības valodās.
Saliedētas un vienotas sabiedrības vārdā nav pieļaujama krievu valodas kā studiju valodas atjaunošana valsts augstskolās. VIENOTĪBA uzsver, ka ikvienai valsts institūcijas pārvaldes amatpersonai – no augstskolas rektora līdz bērnudārza vadītājam – jāprot valsts valoda augstākajā pakāpē, tādēļ neatbalsta augstskolu vadības un ievēlēto docētāju atbrīvošanu no valsts valodas prasmes pārbaudes.
Esošie tiesību akti nodrošina valsts valodas dominējošās lomas saglabāšanu, vienlaikus dodot iespēju konkurētspējīgā līmenī apgūt profesionālajai kvalifikācijai nepieciešamās zināšanas un terminoloģiju arī citās Eiropas Savienības valodās. Tāpēc VIENOTĪBA neatbalsta valsts valodas funkciju sašaurināšanu augstākajā izglītībā un zinātnē, kas nedos pozitīvu ietekmi ne uz studiju kvalitāti, ne augstskolu finansiālo nodrošinājumu, bet radīs būtisku apdraudējumu kopš valsts neatkarības atjaunošanas īstenotajai valodas politikai.
Domes lēmumprojekts Studijas un zinātne – investīcija intelekta ekonomikā