Vai jauniešiem tiešām viss ir vienalga?
Sabiedrībā pastāv mīts, ka jaunieši ir politiski pasīvākā sabiedrības daļa. Lai pārbaudītu šī mīta patiesumu un noskaidrotu tā cēloņus Vienotības Jaunatnes organizācija (VJO) septembrī veica pētījumu, aptaujājot vairāk nekā 200 jauniešus dažādās vecuma grupās, lai noskaidrotu, vai viņi piedalās vēlēšanās, ko par tām domā un kas ir tie iemesli, kāpēc viņu vienaudži to nedara.
Vai jaunieši piedalās vēlēšanās?
Mūsu svarīgākais šī pētījuma secinājums ir, ka lielai daļai jauniešu tomēr interesē, kas notiek Latvijā. Lielākā daļa no aptaujātajiem izteica vēlmi piedalīties vēlēšanās. Tai skaitā jaunieši, vecumā no 16 līdz 18 gadiem apgalvoja, ka, ja vien varētu, tad dotos pie vēlēšanu urnām, kas apgāž plaši izplatīto mītu, ka jauniešiem balsstiesības nav nepieciešamas, jo viņi paši tās nemaz negrib. Interesanti, ka, jautājot, kuras no vēlēšanām šķiet nozīmīgākas, puse no aptaujātajiem visas vērtē vienlīdz nozīmīgi, taču, atšķirībā no lielākās sabiedrības daļas, jauniešiem Eiropas Parlamenta vēlēšanas šķiet svarīgākas par pašvaldību velēšanām, kuru nozīme novērtēta viszemāk. Tas liecina, ka jaunatnes vidū eiropeiskā identitāte nostiprinās. Tomēr statistika paliek nemainīga – jaunieši ir pasīvākie vēlētāji, tādēļ jautājām viņiem, kas ir tie iemesli, kāpēc viņi nedodas balsot un kas viņus motivētu.
Kāpēc neiet balsot?
Kā galvenos iemeslus, kas raksturīgi visām vēlētāju grupām, tiek minēts informācijas trūkums – bieži vien jaunieši nemaz nezina, kad notiek vēlēšanas un kā tajās var piedalīties. Cieši ar to saistīts mobilitātes jautājums – jauniešiem nav ērta piesaiste konkrētam vēlēšanu iecirknim, viņi labprāt balsotu elektroniski internetā. Ļoti populārs iemesls ir arī intereses trūkums – politika un pilsoniskā līdzdalība jaunietim nav aktuālākais temats. Taču pētījuma rezultātā novērojām arī līdz šim mazāk populārus zemās līdzdalības skaidrojumus.
Jaunieši ir pesimistiski noskaņoti, tie netic savas balss nozīmīgumam, un kā galveno cēloni šim pesimismam min noskaņojumu ģimenē – tieši vecāku atbildība ir veidot savu bērnu attieksmi pret valsti. Sabiedrībā valdošais pesimisms „Viss ir slikti un nekam nav jēgas” pārņem arī jaunus cilvēkus. Jaunieši negrib balsot par „mazāko ļaunumu” – jēdzienu, kas nu jau folklorizējies Latvijas sabiedrībā, viņi grib balsot par idejām un piedāvājumu, kam spēj noticēt, viņi grib balsot par jauniem cilvēkiem, kas risinās viņu problēmas (piemēram, izglītības sistēmu, bezdarbu un atbalstu jaunajām ģimenēm): «Visa Latvijas politika ir balstīta uz pensionāru pensiju pacelšanu un nacionālā naida kurināšanu – jauniešiem tas nav interesenti, jo ir jāstrādā veikalā par pārdevēju, jo ar skolas stipendiju vien par kojām nevar samaksāt.» Mēs visi esam līdzatbildīgi par to, lai pamazām negatīvismu nomainītu ar pozitīvu un konstruktīvu pasaules uztveri, un ja vēlamies, lai jaunieši nezaudētu interesi par savu valsti, mums jārisina arī viņu problēmas.
Kā aizvest jaunieti pie vēlēšanu urnām?
Analizējot pētījuma rezultātus, secinājām, ka vēl joprojām viena no pamatproblēmām ir informācijas trūkums. Centrālās vēlēšanu komisijas informatīvās un „Ej balsot!” kampaņas ir būtisks faktors, kas var veicināt jaunu cilvēku līdzdalību, taču jāņem vērā, ka šīm informācijas kampaņām jābūt pietiekami mūsdienīgām, lai aizsniegtu moderno jaunieti. Jādomā arī par ilgtermiņa izglītību – zināšanas par valsti un demokrātiju jāintegrē izglītības sistēmā, jo šobrīd tās ir nepietiekošas ne tikai jauniešu vidū, bet sabiedrībā kopumā.
Pētījums pierāda, ka jaunieši apzinās, kas ir „pilsoņa pienākums”, un uzskata to par vienu no galvenajiem motivātoriem: «Ja Tu neesi piedalījies vēlēšanās, tad Tev nav tiesību sūdzēties par to, kā strādā valdība!» Jābeidz vainot „samaitāto un neieinteresēto jauno paaudzi,” kā jau minēts, apkārtējo ietekme ir ļoti liela – gan ģimenē, gan skolā, gan draugu lokā līdzcilvēki nodrošina informācijas apriti un kopīgi veido attieksmi pret valsti. Pašu jauniešu vārdiem: „”Zivs pūst no galvas,” politiķim ir jārāda piemērs gan ģimenisko vērtību stiprināšanā, gan visa veida pieklājības un laipnības ievērošanā.” Mums jāturpina uzlabot politikas kvalitāte. Jauni cilvēki nav muļķi, jauni cilvēki ir ideālisti, viņi vēlas politiķus, kas neliek tiem vilties, politiķus, kuru idejām spēj ticēt un kas risina to problēmas.
Ar pilniem aptaujas rezultātiem iespējams iepazīties šeit.
Informāciju sagatavoja:
Linda Medene
VJO valdes priekšsēdētāja
Tālr.: 26356917
E-pasts: [email protected]