Vai Puzes hercoga beigu sākums?
Atis Lejiņš
Sabiedrībā plaši tiek apspriesta Saskaņas Centra sakāve aizvadītajās vēlēšanās. Ušakova vadītā partija pat Rīgā nespēja gūt cerēto vēlētāju atbalstu, lai gan vēl nesen pašvaldību vēlēšanās ieguva absolūto vairākumu. Šo notikumu fonā nepamanīti palika ZZS negaidīti sliktie rezultāti Ventspilī, kas varētu būt pirmie nopietnie vēstneši Lemberga beigu sākumam.
Pilsētā, kurā Lembergs līdz šim juties neievainojams un neaizvietojams un ZZS vienmēr guvusi teju nedalītu vēlētāju atbalstu, šajās vēlēšanās „zaļzemnieki” ieguvuši vien trešo vietu. Ventspilī pārliecinošu uzvaru guvusi „Vienotība”, par kuru pilsētā nobalsoja 37,43% vēlētāju, otro labāko rezultātu ieguvusi „Nacionālā apvienība” ar 18,75%, bet ZZS saņēma vien 17,03% vēlētāju atbalstu. Un to nespēja glābt pat Iveta Grugule, ar kuras atribūtiem bija izrotāta ostas pilsēta.
Ja līdz šim Lemberga vēlēšanu rezultātiem un popularitātei nespēja kaitēt ne apsūdzības smagos noziegumos, ne nonākšana apcietinājumā, ne bezgalīgie tiesu procesi, tad šopavasar viņš ir atzīstami pacenties, lai pat ventspilnieki sāktu satraukties par viņa politiskajiem uzskatiem. Skaistas puķu dobes un nokrāsotas fasādes ir vērtīgas tikai līdz tam brīdim, kamēr netiek apdraudēta valsts drošība, grauts tās prestižs un divdomīgi flirtēts ar agresorvalsts propagandas medijiem.
Varbūt Puzes hercogs tik naski rāvās kritizēt Latvijas sabiedrotos un uzstāties Krievijas medijos, jo Ukrainas scenāriju Latvijā redz kā vienīgo glābiņu no smagajām apsūdzībām un nonākšanas aiz restēm? Vēlēšanu rezultāti liek domāt, ka arī daļai ventspilnieku šādas aizdomas radušās un likušas mainīt jau ierasto politisko izvēli. Acīmredzot, Lembergs šoreiz pārvērtējis savu politisko kapitālu, liekot to augstāk par valsts drošību.
Neskatoties uz to, Ivetai Grigulei Eiropas Parlamentā iekļūt izdevās. Acīmredzot ar avīžu izdošanu pašam par sevi un lielu naudu reklāmai tas ir paveicams. Tomēr arī pēc vēlēšanām par ZZS un Ivetas Grigules politiskajām nostādnēm un interesēm jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Saeimā Iveta Grigule darbojās Eiropas lietu komisijā. Ja viņa pagodināja komisijas sēžu dalībniekus ar savu klātbūtni, tad teju vienmēr balsojumos balsoja pret. Vai šāds ”konstruktīvs” darbs kalpos Latvijas interesēm Eiropā?
Par to, kam kalpos un kā uzdevumus Eiropas Parlamentā pildīs ZZS pārstāve Iveta Grigule, jautājumus liek uzdot arī viņas priekšvēlēšanu kampaņas finansētāji. Ivetas Grigules kampaņu ar vairākiem tūkstošiem atbalstījuši Karginu ģimenes pārstāvji, kas vēl 2010. gadā ar dāsniem ziedojumiem palīdzēja Saskaņas Centram. Tāpat vairākus tūkstošus ziedojis bijušais būvuzņēmējs Valdis Kalnozols, kura uzņēmējdarbība savulaik bija ar skandāliem apvīta. Pretēji Karginu ģimenei, kam simpātijas raisījis Saskaņas Centrs, Kalnozols ir bijušais TB/LNNK biedrs.
Vai šādas summas no tik dažādiem cilvēkiem Iveta Grigule saņēmusi dēļ savas harismas un cēliem mērķiem? Jeb Eiropas Parlamentā viņai būs jāpilda vēl publiski nezināmi uzdevumi? Cerēsim, ka atbildes uz šiem jautājumiem iegūsim pēc iespējas ātrāk un tās nebūs nepatīkamas.