Vaideres vēstule Latvijas valsts amatpersonām
Inese Vaidere, izvērtējot 16. marta notikumus, ir nosūtījusi par valsts drošību atbildīgajām amatersponām – Iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei, Valsts policijas priekšniekam Artim Velšam, Rīgas pašvaldības policijas priekšniekam Jānim Geduševam – vēstuli, kurā pieprasa izvērtēt norises pie Brīvības pieminekļa.
Savā vēstulē deputāte raksta: "16.marta Latvijas Televīzijas ziņu raidījumā „Panorāma” tika parādīts sižets, kas atainoja norises pie Brīvības pieminekļa 16. martā. Sižetā bija redzams, kā kāda jauniete atļaujas fiziski aizskart vecāka gadagājuma kundzi, viņai iesitot pa seju un uzspļaujot.
Man šis incidents šķiet visai simbolisks – vecā kundze, kura, iespējams, ir bijusi starp izsūtītajiem, kura padomju okupācijas gados ir pieradusi pie pazemojumiem un nievām, savos gados vēl joprojām saglabājot zināmu devu baiļu pret pāridarītājiem, un jaunā, mūsdienu paaudzes sieviete, kurai nav respekta pat ne pret sirmgalvju dzīves pieredzi, un kuras visatļautība, balstoties uz acīmredzamo spēka pārsvaru savā pusē, parādās agresijā.
Visnesaprotamākais un sašutumu rosinošais ir apstāklis, ka blakus stāvošie policisti, kuri šajā dienā pie pieminekļa tika pārstāvēti kuplā skaitā, nedarīja NEKO, lai aizturētu šo jauno sievieti, kura fiziski un ļoti pazemojošā veidā aizskāra citu – vecāku un vājāku – cilvēku. Tas, ka starp abām šīm sievietēm, pirms tam notika zināma vārdu pārmaiņa, nav iemesls, lai pieļautu fizisku ietekmēšanu – galu galā vārdiski aizskārumi pret tiem, kuri nolika ziedus pie pieminekļa, notika visu laiku, ne tikai mutiski, bet arī rakstisku transparentu veidā, eksponējot ķengas un lamas.
Nespējot ne saprast, ne attaisnot policistu bezdarbību, lūdzu Jūs mani informēt, vai šim incidentam, kuram, pateicoties TV sižetam, liecinieki ir visi Latvijas iedzīvotāji, sekos konkrēta darbība vai rīcība. Vai tomēr nebūtu tiesiski un morāli pareizi, ja jaunā sieviete, kura atļāvās pacelt roku pret citu, neaizsargātu personu un apgānīt viņas personīgo īpašumu, uzspļaujot uz apģērba, saņemtu atbilstošu sodu?
Pamatojoties uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo Valsts policijas viedokli, policija visu ir piefiksējusi un notikumu analizē, bet nerīkojas, jo nav cietušās puses iesnieguma. Argumentu, ka konkrētu darbību uzsākšanai nepieciešams cietušās puses iesniegums, šoreiz neuzskatu par pietiekami pamatotu policijas bezdarbībai, jo šim nodarījumam bija pietiekami daudz liecinieku, tas bija skaidrs likumpārkāpums, un šādā rīcībā nav nekā attaisnojama. Turklāt jāizvērtē policijas bezdarbība. Valdot tādai visatļautībai valstī, kad kādā noteiktā dienā kārtības uzraugi caur pirkstiem raugās uz sabiedriskās kārtības pārkāpumiem tikai tāpēc, lai neizraisītu iespējamus nemierus, varam nonākt līdz tam, ka šī visatļautība un savas rīcības seku neapzināšanās, atbildības neuzņemšanās var novest pie daudz traģiskākām sekām arī citās dienās nākotnē."