Valda Dombrovska runa Vienotības domes un Jaunās Vienotības kopsēdē

Augsti godātais domes priekšsēdētāja kungs,

Ministru prezident,

Godātie kolēģi,

Šogad pašvaldību vēlēšanu kampaņa sākas apstākļos, kad gan pasaulē, gan Latvijā politisko un ekonomisko dienaskārtību joprojām nosaka COVID19 pandēmija.

Šīs uzrunas sākumā es gribētu jūs iepazīstināt ar Eiropas Savienības atbildes pasākumiem krīzes pārvarēšanai. Un tad īsi ieskicēt redzējumu par galvenajām prioritātēm krīzes pārvarēšanā un pašvaldību lomu to īstenošanā.

Pēc globālās finanšu un ekonomiskās krīzes gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā tika veiktas nopietnas strukturālās reformas. Pateicoties tam, šo krīzi sagaidījām salīdzinoši labā “formā” – ar sabalansētu ekonomikas attīstību un stabilu finanšu situāciju. Atbildīga fiskālā un makroekonomiskā politika pirmskrīzes periodā tagad dod iespēju veikt nepieciešamos ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

Eiropas Savienības atbilde uz krīzi bija ātra un izlēmīga. COVID19 tika atzīts par pandēmiju 2020.gada martā. Praktiski nekavējoties dalībvalstīm tika piešķirta nepieciešamā elastība Eiropas Savienības fiskālajos un valsts atbalsta noteikumos. Jau aprīlī tika panākta vienošanās par ES līmeņa atbalsta paketi 540 miljardu eiro apmērā darba ņēmējiem un darbavietu saglabāšanai, uzņēmumiem un dalībvalstīm. Šī pakete koncentrējās uz ekonomikas atbalstu īstermiņā.

Vienlaikus Eiropas Centrālā banka nodrošināja vērienīgu monetārās politikas atbalsta programmu.

Kopumā tiek vērtēts, ka dalībvalstu un Eiropas Savienības īstenotie pasākumi ir ļāvuši būtiski – par 4.5 procentpunktiem mazināt ekonomikas kritumu pagājušajā gadā. Jaunākās ekonomiskās prognozes dod pamatu cerībai, ka jau pavasarī sāksies ekonomikas atkopšanās ar spēcīgāku pieaugumu gada otrajā pusē.

Domājot par ekonomikas tālāko attīstību, 2020.gada jūlijā tika panākta vienošanās par pandēmijas seku pārvarēšanai piemērotu ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadiem un par Eiropas ekonomikas atjaunošanas plānu – NextGenerationEU.

Tā ir apjomīgākā stimula pakete Eiropas Savienības vēsturē – tās kopējais apmērs ir 1,82 triljoni eiro. Turklāt Eiropas ekonomikas atjaunošanas plāns – 750 miljardi eiro – tiks finansēts, kopīgi aizņemoties līdzekļus finanšu tirgos. Šāda pieeja ES līmenī tiek īstenota pirmo reizi.

Piedāvātās finanšu paketes prioritātes ir ekonomikas atjaunošana un noturības stiprināšana, kā arī atbalsts ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijām.

Gribētu pieminēt arī REACT-EU programmu 47,5 miljardu eiro apmērā. Šī programma balstās uz iepriekšējā ES daudzgadu budžeta juridisko bāzi, lai nodrošinātu atbalsta nepārtrauktību līdz nākamais daudzgadu budžets un ekonomikas atjaunošanas plāns kļūs pilnībā operacionāli. REACT-EU dalībvalstīm piešķir maksimālu elastību līdzekļu pārprogrammēšanā starp dažādiem fondiem, 100% ES finansējumu un retroaktīvu izmaksu attiecināmību no 2020.gada februāra.

Ekonomikas atjaunošanas plāna ietvaros lielākais finanšu instruments ir Atjaunošanas un noturības mehānisms – 672,5 miljardi eiro. No tiem 312,5 miljardi eiro ir pieejami grantu formā, bet 360 miljardi eiro aizdevumu formā. Tas nodrošinās finansiālu atbalstu reformām un investīcijām ar mērķi padarīt ES dalībvalstu ekonomikas noturīgākas un labāk sagatavotas nākotnei, kā arī atbalstu Eiropas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijām.

37% no Atjaunošanas un noturības mehānisma finansējuma tiks novirzīti cīņai ar klimata pārmaiņām un ES dalībvalstu virzībai uz klimata neitralitāti. 20% ir paredzēti ekonomikas digitālās transformācijas mērķiem.

Kā jau minēju, arī Latvija šai krīzei bija daudz labāk sagatavota, nekā iepriekšējai – 2008.gada krīzei. To noteica vairāki faktori – kā galvenos var minēt piederību eirozonai, sabalansētu ekonomisko izaugsmi un zemu budžeta deficītu.

Attiecīgi, Latvijai, neskatoties uz krīzi, joprojām ir komfortabla pieeja starptautiskajiem finanšu tirgiem. Tas ir svarīgi stabilai valsts ekonomikas funkcionēšanai un ļauj finansēt nepieciešamos ekonomikas atbalsta pasākumus.

Šobrīd svarīgi ir pēc iespējas ātrāk sagatavot Ekonomikas Atjaunošanas un noturības plānu, kas būs pamats ES finansējuma piesaistei.

Pēc plāna apstiprināšanas Latvijai būs pieejams priekšfinansējums 13% apmērā no kopējā piešķīruma. Tālākais finansējums būs atkarīgs no progresa reformu un investīciju projektu īstenošanā. Ātra plāna apstiprināšana nozīmē arī skaidrus orientierus kvalitatīvu jauno novadu plānošanas dokumentu izstrādei un ātru finansējuma nonākšanu pašvaldību rīcībā.

Pašreiz starp valdību un Eiropas Komisiju notiek intensīvs darbs pie plāna, kā jau Krišjānis minēja, tādēļ gribētu tikai iezīmēt galvenos virzienus, kuros pašvaldībām jau šobrīd būtu jāstrādā veiksmīgai finansējuma piesaistei.

Kā jau minēju, Eiropas finansējuma pieejamība ir cieši saistīta ar ekonomikas zaļo un digitālo transformācijām, kā arī iekļaujošu ekonomikas izaugsmi. Svarīgi panākt arī to, lai finansējums nepaliek tikai Rīgā un lielākajos attīstības centros, bet nonāk visos Latvijas reģionos. Šeit svarīga būs pašvaldību spēja gan iekļauties kopējos valsts līmenī īstenojamos pasākumos, gan sagatavot reformu prioritātēm atbilstošus projektus jauno novadu teritorijās.

Kā jau minēju, 37% no Ekonomikas Atjaunošanas un noturības mehānisma finansējuma tiks novirzīti ES dalībvalstu virzībai uz klimata neitralitāti. Šāds finansējuma sadalījums norāda ne tikai uz to, ka ekonomikas virzība uz klimata neitralitāti ir prioritāte, bet arī uz to, kāds investīciju potenciāls slēpjas videi draudzīgas politikas īstenošanā.

Šī politika aptver plašu iespējamo pasākumu spektru investējot atjaunojamo energoresursu attīstībā, energoefektivitātes pasākumos, elektromobilitātes attīstībā, kā arī citās jomās, piemēram izmantojot ”zaļā” iepirkuma procedūras.

Jaunās Vienotības vadītās pašvaldības, tādas, kā Valmiera un Cēsis, jau šobrīd ir starp līderēm energoefektivitātes pasākumu īstenošanā. Tomēr māju siltināšana nebūt nav vienīgā joma, kurā pašvaldībām ir svarīga loma zaļās transformācijas procesā. Izmaksu ziņā konkurētspējīgi vietējā līmeņa zaļās enerģijas projekti, videi draudzīga sabiedriskā transporta attīstība, tālākais darbs atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošanā ir tikai daži piemēri.

Runājot par ekonomikas digitalizāciju, Latvijā jau šobrīd ir laba digitālā infrastruktūra un laba bāze digitālo pakalpojumu attīstībai. E-pārvaldes pakalpojumus Latvijā izmanto 83% no interneta lietotāju, salīdzinājumā ar tikai 67% vidēji Eiropas Savienībā. Tas vis ir labs pamats digitālās transformācijas uzsākšanai valsts mērogā, tomēr ar to vien nepietiek.

Tuvākajos gados valsts digitālajā transformācijā tiks ieguldīti ievērojami līdzekļi. Tikai Ekonomikas Atjaunošanas un noturības plānā vien šobrīd ir rezervēti aptuveni 160 miljoni eiro.

Lielu atspaidu pašvaldībām sniegs dažādu centralizētu digitālo rīku attīstība saskaņā ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam.

Vienlaikus, tieši uz pašvaldībām gulstas atbildība par finansējuma piesaistīšanu, piemēram, pēdējās jūdzes infrastruktūrai, pašvaldību pakalpojumu digitalizācijai un digitālo prasmju attīstībai vietējā līmenī. Moderna un sakārtota digitālā vide ir priekšnoteikums gan uzņēmumu piesaistei, gan iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai.

Tai būs būtiska loma investīciju piesaistē un iedzīvotāju noturēšanā Latvijas reģionos.

Zaļā un digitālā transformācijas būtiski mainīs ekonomikas struktūru jau tuvākajā nākotnē. Tomēr, lai šīs transformācijas sasniegtu savus mērķus, tām ir jāveicina arī sociāli iekļaujoša izaugsme.

Īstermiņā tas nozīmē atbalstu darbavietu un strādājošo ienākumu saglabāšanā.

Vidējā termiņā tas nozīmē jaunu darbavietu radīšanu reģionos, visu iedzīvotāju grupu piekļuvi izglītības, veselības un sociālajiem pakalpojumiem. Ļoti svarīgs jautājums būs iedzīvotāju prasmju attīstība un pielāgošana atbilstoši mainīgajam darba tirgus pieprasījumam. Visi šie faktori veidos dzīves kvalitāti reģionos. Tādēļ Jaunās Vienotības politiskajam piedāvājumam ir jābūt balstītam sociāli iekļaujošas politikas redzējumā. Domāju to labi atspoguļo arī Jaunās Vienotības pašvaldību vēlēšanu uzstādījums: “Ikviens ir svarīgs!”.

Viens no nopietniem izaicinājumiem, ne tikai valsts, bet īpaši pašvaldību līmeni šobrīd ir nodrošināt vienotu, kopīgu redzējumu par pieejamā finansējuma racionālu izmantošanu. Pieejamo finansējuma avotu ir salīdzinoši daudz.

Eiropas Savienības fondi 2021.-2027.gadiem, Ekonomikas Atjaunošanas un noturības instruments, kopienu programmas, Taisnīgas Pārkārtošanās fonds, paaugstinātie aizņemšanās griesti pašvaldībām – tas nebūt nav pilns finansējuma avotu saraksts.

Atslēgas vārdi efektīvai finansējuma izmantošanai un valsts ekonomikas atjaunošanai ir pārdomāta stratēģija un administratīvā kapacitāte. Domāju, ka Jaunā Vienotība spēj to nodrošināt.

Tomēr pašreizējā krīze, pirmkārt, ir sanitārā krīze. Līdz ar to, lielākais izaicinājums šobrīd ir pēc iespējas ātrāk ierobežot COVID19 izplatību un atgriezties pie normālas valsts, ekonomikas un arī sabiedrības kopumā funkcionēšanas. Iedzīvotāju vakcinēšana, neapšaubāmi, ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem izejai no krīzes un ekonomikas atlabšanai. Šeit nepieciešama gan visu valsts pārvaldes līmeņu, gan nevalstiskā sektora, gan katra Latvijas iedzīvotāja personīga iesaistīšanās cīņā ar pandēmiju.

Pašvaldībām, kā iedzīvotājiem tuvākajam pārvaldības līmenim, arī ir aktīvi jāiesaistās vakcinēšanas kampaņas veicināšanā. Aktīvākās pašvaldības jau šobrīd ir aktīvi iesaistījušās gan iedzīvotāju informēšanā, gan praktiski atbalstot vakcinēšanas izvēršanu savā teritorijā. Un Krišjānis jau šeit pieminēja Kuldīgas piemēru.

Jau minēju, ka šīs vēlēšanas ir īpašas COVID19 pandēmijas dēļ. Pandēmijas situācija uzliek papildus slogu arī uz vēlēšanu organizatorisko pusi nepieciešamo sanitārās drošības pasākumu dēļ.

Tomēr, šīs vēlēšanas ir īpašas arī tādēļ, ka tās norisināsies jauno novadu formātā. Tas ir nopietns izaicinājums visām partijām, kuras tajās startēs. Priekšā būs sīva cīņa par vēlētāju balsīm. Neviena partija nebūs savā komforta zonā. Novadu apvienošanas rezultātā ir būtiski mainījusies Latvijas administratīvi teritoriālā karte un ievēlējamo deputātu skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi.

Šajos apstākļos Jaunajai Vienotībai ir jāpiedāvā skaidrs, iedzīvotāju interesēm atbilstošs politiskais piedāvājums, ņemot vērā jauno administratīvi teritoriālo sadalījumu. Šajās vēlēšanās mums ir jāsniedz redzējums par to, kā katrs jaunais novads var dot savu pienesumu valsts izejai no krīzes un mērķtiecīgi izmantot pieejamos Eiropas un valsts budžeta finanšu resursus. Šajā kontekstā svarīga būs spēja koordinēt darbu pašvaldību, valdības un arī Eiropas līmenī.

Mums jāsniedz arī skaidrs redzējums tam, kā valsts attīstības prioritātes, tai skaitā ekonomikas zaļā un digitālā transformācijas, un sociāli iekļaujoša izaugsme tiks saskaņotas ar jauno novadu vajadzībām un iespējām.

Tie nebūs viegli uzdevumi, bet politikā vieglu uzdevumu nemēdz būt. Īpaši tādās sarežģītās situācijās, kā pašreizējā.

Esmu pārliecināts, ka Jaunās Vienotības ilggadējā pieredze gan krīžu pārvarēšanā, gan ikdienas darbā ļaus šādu redzējumu sagatavot un īstenot dzīvē.

Vēlu deputātu kandidātiem spēku, radošu enerģiju un izturību gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

Paldies!