Valdība izskata informatīvo ziņojumu par Latvijas cilvēktiesību situācijas izvērtēšanu ANO Vispārējā periodiskā pārskata ietvaros
6. septembrī, Ministru kabinets (MK) pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pirmā nacionālā ziņojuma par vispārējo cilvēktiesību situāciju izskatīšanu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas 11. sesijas ietvaros 2011. gada 5. maijā”. Informatīvais ziņojums satur informāciju par procesu, kā 2011. gada 5. maijā Ženēvā ANO Cilvēktiesību padomes (CTP) Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas 11. sesijā tika izskatīts Latvijas Republikas pirmais nacionālais ziņojums par vispārējo cilvēktiesību situāciju. Atgādinām, ka Latvijas Republikas pirmo nacionālo ziņojumu par vispārējo cilvēktiesību situāciju izstrādāja ar MK rīkojumu izveidota starpinstitucionāla darba grupa, un ziņojums tika apstiprināts MK 2011. gada 11. janvārī un iesniegts ANO 2011. gada 1. februārī.
Minētajā Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas sesijā pēc Latvijas ziņojuma prezentācijas diskusijā par Latvijas ziņojumu piedalījās 43 ANO dalībvalstis, kuras izteica savu vērtējumu par Latvijas cilvēktiesību situāciju un sniedza Latvijai rekomendācijas. Latvija pavisam saņēma 122 rekomendācijas. Šī informācija ir iekļauta arī Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas ziņojumā par Latviju, kas tika pieņemts Ženēvā šī gada 9.maijā (Ziņojums ir pieejams šeit.
Ministru kabinets arī apstiprināja Latvijas Republikas rakstisko viedokli par ANO Vispārējā periodiskā pārskata ietvaros 2011. gada 5. maijā saņemtajām rekomendācijām, nosakot, ka dokuments būs publisks. Saskaņā ar noteikto procedūru, līdz 2011. gada septembrim Latvijai jāiesniedz rakstisks izvērtējums par saņemtajām rekomendācijām, norādot, kuras no tām Latvija plāno ieviest, kuras ir jau ieviestas, un kuras nav pieņemamas vai neatbilst Latvijas interesēm. Lielāko daļu rekomendāciju Latvija jau ir īstenojusi vai plāno īstenot, tostarp, rekomendācijas turpināt bērnu un personu ar invaliditāti tiesību aizsardzības un dzimumu līdztiesības veicināšanas pasākumus, turpināt uzlabot apstākļus ieslodzījuma vietās un apkarot rasisma un naida noziegumus un cilvēku tirdzniecību. Tomēr dažas rekomendācijas Latvijai nav pieņemamas, piemēram, Latvija noraida rekomendāciju iekļaut tiesību aktos normas, kas atzīst laulību ne tikai starp pretēja dzimuma pāriem, nav arī pieņemamas rekomendācijas nekavējoties likvidēt nepilsoņa statusu un iekļaut mazākumtautību valodas oficiālās procedūrās un dokumentos. Šī gada septembra sesijā ANO Cilvēktiesību padome apstiprinās ziņojumu par Latvijas cilvēktiesību situācijas izvērtēšanu, kuram būs pievienots Latvijas viedoklis par rekomendācijām. Informācija par rekomendāciju ieviešanas procesu Latvijai būs jāsniedz nākamā Vispārējā periodiskā pārskata cikla ietvaros, provizoriski 2016. gadā.
ANO CTP Vispārējais periodiskais pārskats tika uzsākts 2008. gadā, paredzot reizi četros gados visās ANO dalībvalstīs pēc vienādas metodoloģijas izvērtēt cilvēktiesību situāciju. Cilvēktiesību situācijas izvērtēšana balstās uz informāciju par katras valsts pienākumu un saistību cilvēktiesību jomā pildīšanu, paredzot nonākt pie vērtējuma ar interaktīva dialoga palīdzību, kura laikā citas ANO dalībvalstis var uzdot jautājumus un sniegt rekomendācijas.