Vienošanās par reformām maksātnespējas jomā jāiekļauj visi nozares sakārtošanai neatliekamie uzdevumi
VIENOTĪBA ir gandarīta par to, ka premjers ir uzklausījis partijas bažas saistībā ar Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto pamatnostādņu projektu un ņēmis vērā gan VIENOTĪBA, gan ekspertu paustos argumentus, uzdodot Tieslietu ministrijai pilnveidot tās izstrādāto Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu projektu.
Vienlaikus partija norāda, ka šībrīža vienošanās projektā nepārprotami jāparedz skaidrs maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) nodalījums. Partija no Tieslietu ministrijas sagaida rakstisku dokumentu, kurā iekļauti Vienotības piedāvātie priekšlikumi.
Dokuments var tikt atbalstīts, ja tajā tiek iekļautas galvenie rīcības virzieni – maksātnespējas reformas paātrināšana, tostarp, TAP procesa un maksātnespējas procesa nodalīšana, TAP uzraugošu personu loka paplašināšana, kreditoru un tiesas lomas stiprināšana, kā arī administratoriem piemērojamo sodu sistēmas sakārtošana.
Pēc VIENOTĪBAS uzstājīga lūguma pārskatīt TM izstrādāto Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu projektu un paredzēt tajā skaidru maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa nodalījumu, tikšanās laikā pie Ministru prezidenta, kur diskutēt par nozares attīstību bija aicināti gan Ārvalstu investoru padomes, gan Komercbanku asociācijas un LTRK pārstāvji, panākta nozīmīga vienošanās par TAP reformas paātrināšanu, TAP uzraugošu personu loka paplašināšanu. Tāpat panākta vienošanās par administratoriem piemērojamo sodu sistēmas sakārtošanu.
VIENOTĪBA jau iepriekš norādījusi, ka uzskata par nepieciešamu maksātnespējas politikas problēmas risināt pēc būtības, TM izstrādāto dokumentu papildinot ar uzdevumu pārskatīt to personu loku, kuras var būt par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajām personām, iesaistot šajā procesā, speciālistus finanšu un ekonomikas jomā, kas var sniegt nepieciešamo atbalstu uzņēmuma darbības uzlabošanai, kā arī izvērtēt iespēju par kreditoru plašāku iesaisti tiesiskās aizsardzības procesa plāna īstenošanā.
Iepriekš TM izstrādāto dokumentu ir asi kritizējusi Ārvalstu investoru padome Latvijā. Arī ASV viceprezidents Džo Baidens savas nesenās vizītes laikā Latvijā norādīja, ka būtisku investīciju piesaisti kavē nesakārtotā Latvijas tieslietu sistēma, tajā skaitā problēmas maksātnespējas procesā.
VIENOTĪBA arī atgādina, ka partijas Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Maksātnespējas likumā, ar kuriem piedāvāts atteikties no maksātnespējas procesa administratora kā vienīgā iespējamā tiesiskās aizsardzības procesa uzrauga un piesaistīt šim procesam gan vietējos, gan starptautiskos speciālistus finanšu un ekonomikas jomā, kas var sniegt nepieciešamo atbalstu uzņēmuma darbības uzlabošanai.
Maksātspējas atjaunošana ir viens no Maksātnespējas likuma mērķiem, un jautājums, vai Latvijā efektīvi notiek finansiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšana, ir ļoti aktuāls. Uzņēmumu zemā glābšanas efektivitāte ir saistīta ar to, ka tiesiskās aizsardzības process bieži tiek izmantots negodprātīgiem mērķiem, tādā veidā graujot kreditoru uzticību šim instrumentam.
VIENOTĪBAS izstrādāto grozījumu uzdevums ir atjaunot kreditoru uzticību tiesiskās aizsardzības procesam, vairāk iesaistot tos gan procesa uzraugošās personas izvēlē, gan tā plāna sagatavošanā un realizācijas uzraudzībā.