Skip to main content

VIENOTĪBA: Jaunais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums spēcina latviešu valodas statusu

16. jūnijā Saeimā pieņemtais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums spēcina valsts valodas statusu, uzskata politisko partiju apvienība VIENOTĪBA. Likumā ir nodrošinātas Latvijas kā nacionālas valsts intereses un pietiekami nostiprināta latviešu valodas saglabāšana, aizsardzība un attīstība.

VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsver: „Latvijas Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija jau agrāk norādīja, ka elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Latvijā būtiski jāuzlabo latviešu valodas lietošana un jāveicina latviskā vide mūsu valsts informācijas un kultūras telpā. Esmu gandarīta, ka šis atzinums ir ņemts vērā un skaidri atspoguļojas jaunajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Latviešu valodai mūsu valstī ir konstitucionāls statuss, un tā ir mūsu kultūras identitātes pamats.”

„Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pie likumprojekta strādāja vairāk nekā gadu. Kā komisijas vadītāja esmu gandarīta par likumā nostiprināto valsts valodas aizsardzību un attīstību. Jaunajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā valsts valodas lietojumam ir paredzēts gan atbilstošs statuss, gan plašs lietojums. Atbilstoša valsts valodas lietošanas apjoma nodrošināšana Latvijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzturētajā un veidotajā informācijas un kultūras telpā no nacionālas valsts pastāvēšanas viedokļa ir patiešām svarīga,” pauž VIENOTĪBAS deputāte Ingrīda Circene.

„Līdz šim latviešu valodas izplatība plašsaziņas līdzekļos kā nozīmīgā publiskās telpas segmentā bija nepietiekama un Latvijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu telpā dominēja krievu valodā pārraidītas programmas. Jānorāda, ka radio un televīzijai ir neaizstājama loma nacionālās identitātes stiprināšanā, valodas attīstīšanā un valsts valodas apguves veicināšanā, un ar jauno likumu latviešu valodas īpatsvars informatīvajā telpā atbildīs valsts valodas statusam. „Valodu lietojums ir valsts drošības, nacionālās identitātes un politiskās pašnoteikšanās jautājums,” uzsver VIENOTĪBAS deputāte Ina Druviete.

VIENOTĪBAS deputāts Dzintars Ābiķis akcentē valsts valodas nozīmi sabiedrības integrācijas veicināšanā: „Sabiedrības saliedēšana Latvijā ir iespējama, vienīgi saglabājot, aizsargājot un attīstot latviešu tautas kultūrvēsturisko mantojumu un palielinot latviešu valodas ietekmi kultūrvidē.” Dz. Ābiķis norāda, ka valsts politikas virsuzdevums ir ne vien nacionālās kultūras, bet arī valsts drošības stiprināšana. „Plašsaziņas līdzekļiem ir milzīga ietekme. Krievu valodas dominēšana nepārprotami ne vien vājina latviešu valodas pozīcijas, bet arī pastiprina Krievijas politisko ietekmi un neveicina Latvijas iekļaušanos mūsu stratēģisko partneru – ES un NATO – informācijas telpā. Salīdzinot ar pasaules lielajām valodām, latviešu valodas lietotāju skaits ir neliels, tāpēc mūsu valsts valoda ir jākopj un jāstiprina nepārtraukti, neatlaidīgi un, protams, arī ar stingrām likuma normām.”

Pieņemot likumu, ir noslēdzies I. Circenes vadītās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vairāk nekā gadu ilgais darbu pie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumprojekta sagatavošanas. Šis likums nosaka Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību, kā arī veicina sabiedrības integrāciju uz valsts valodas pamata, īstenojot Valsts valodas likuma prasības.

Saskaņā ar likumu turpmāk nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai to veidotajās programmās vismaz 65 procenti no raidlaika būtu valsts valodā. Turpmāk elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotajās programmās būs jānodrošina, lai vismaz 51 procents no visiem raidījumiem nedēļas laikā būtu Eiropas audiovizuālie darbi. Uz Eiropas audiovizuālo darbu daļu attiecas tikai tās valstis, kas ir parakstījušas pārrobežu līgumu. Šis nosacījums neattieksies uz ziņām, sporta sacensībām, spēlēm, reklāmu, televīzijas veikalu raidījumiem. Savukārt nacionālajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai vismaz 40 procenti no šiem darbiem būtu veidoti valsts valodā un tiktu izplatīti laikā no pulksten 19.00 līdz 23.00. Arī televīzijas raidījums svešvalodā, ja tas tiek dublēts vai ieskaņots valsts valodā, būs uzskatāms par raidījumu valsts valodā.

Televīzijas raidījumiem svešvalodās būs jānodrošina subtitri latviešu valodā. Šī prasība neattieksies uz tiešās pārraides, ziņu un valodas mācību raidījumiem, kā arī retranslāciju un satelīttelevīzijā izplatītajām programmām, kuru mērķauditorija nav Latvijas iedzīvotāji. Savukārt sabiedriskās televīzijas svešvalodās veidotajos un izplatītājos ziņu raidījumos būs jānodrošina ziņu kopsavilkums valsts valodā slīdošā lentē.

 

Dalies ar ziņu