VIENOTĪBAS Jaunieši diskutē par ierosinājumu mainīt Satversmes 112. pantu
26. maijā PPA VIENOTĪBA Saeimas frakcijā jaunieši pulcējās uz diskusiju par pašlaik notiekošo parakstu vākšanu, lai grozītu LR Satversmes 112.pantu ar piebildi, ka “valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā”. Tā kā mērķis nebija nonākt pie viena konkrēta viedokļa, jaunieši meklēja argumentus gan par, gan pret šādiem iespējamajiem grozījumiem. Diskusijas otrajā daļā jauniešiem pievienojās arī Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis.
Kā argumentus PAR šādiem grozījumiem jaunieši minēja kultūras un nacionālās identitātes saglabāšanu, to, ka tas ir loģisks nākamais solis pēc jau veiktajām reformām, tas veicinās atšķirīgo sociālo un informatīvo telpu saplūšanu un veicinās krievu jauniešus apgūt vēl vienu svešvalodu, šajā gadījumā – latviešu.
PRET šādu reformu tika minēti sekojoši argumenti – pasliktināsies vispārējais zināšanu līmenis skolās, jo mācoties svešvalodā ir grūtāk apgūt vielu, palielināsies Krievijas informācijas telpas ietekme un savairosies privātās mazākumtautību skolas.
Intresanti, ka abas puses pieminēja integrāciju – vieni apgalvoja, ka tas integrāciju veicinās, otri – ka kavēs. Vairāk diskutējot par šo jautājumu tā arī neizdevās nonākt pie viena slēdziena – kas tad īsti notiks.
Diskusijas otrajā daļā K. Šadurskis dalījās savās personīgajās pārdomās par iespējamiem riskiem un priekšrocībām šādas normas ieviešanai. Viņaprāt, milzīgs risks šeit ir skolotāju latviešu valodas zināšanas. Lai pilnvērtīgi pasniegtu priekšmetu, skolotājam jārunā valodā visaugstākajā līmenī, bet daudziem pašreizējiem skolotājiem, kuri strādā skolās, latviešu valoda ir svešvaloda. Risks ir gan neiemācīt savu konkrēto priekšmetu, gan nedot skolēniem nepieciešamo māku izteikties latviešu valodā. Rezultātā nepilnveidosies skolēnu vārdu krājums. Vai aizliegt šādiem skolotājiem strādāt? Noteikti, nē. Vēl K. Šadurskis uzsvēra, ka šādas milzīgas pārmaiņas ir neizmērojami grūtāk ieviest krīzes periodā, turklāt mazākumtautību izglītība Latvijā tāpat pamazām izmirst – eksāmeni tomēr ir jākārto valsts valodā. Pašreizējā bilinguālā mācīšanas metode un eksāmeni valsts valodā tomēr nodrošina to, ka nākotnes pedagogi būs izgājuši caur izglītības sistēmu latviešu valodā un mācības valsts valodā notiks jebkurā gadījumā, tikai pakāpeniski.
Diskusijas beigās katrs jaunietis, izsverot pārrunātos argumentus, varēja pieņemt personīgo lēmumu, kāda tad ir viņa attieksme pret šo jautājumu.
Informāciju sagatavoja:
Partijas “Vienotība” Jaunatnes organizācija