VIENOTĪBAS biroja ēkā savulaik pieņemts lēmums par neatkarīgas Latvijas proklamēšanu
K. Barona ielā 3 – ēkā, kur politisko partiju apvienība VIENOTĪBA 8. jūnijā atklāja savu biroju, savulaik ticis pieņemts lēmums par neatkarīgas Latvijas proklamēšanu. 1918. gada 17. novembrī Rīgas Latviešu amatnieku biedrības telpās astoņu latviešu politisko partiju un Latgales pārstāvis izveidoja Latvijas Tautas Padomi, kas nākamajā dienā – 18. novembrī – proklamēja neatkarīgu Latvijas Republiku.
Atklājot pirmo VIENOTĪBAS valdes sēdi jaunajās telpās, VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāja Solvita Āboltiņa akcentēja šīs ēkas vēsturiski politisko nozīmi.
„Šajā ēkā, pateicoties vēlākā Valsts prezidenta Gustava Zemgala laipnībai, 1918. gada 17. novembrī – dienu pirms valsts dibināšanas – tikās un nozīmīgu lēmumu par neatkarīgas Latvijas proklamēšanu pieņēma Latvijas Republikas nākošie dibinātāji.”
S. Āboltiņa norādīja, ka šos vēsturiskos faktus akcentē ne tikai tādēļ, ka šajā ēkā ir pieņemts lēmums par valsts proklamēšanu. „VIENOTĪBAS kontekstā zīmīgs ir arī kāds cits fakts. Toreiz klātesošie pārstāvēja gandrīz visu politisko ideoloģiju spektru, šie cilvēki bija pat pretējos uzskatos par ļoti daudziem jautājumiem. Taču viņu mērķis bija viens – brīva, neatkarīga Latvija. Šie valstsvīri, neskatoties uz dažādu politisko pārliecību, spēja vienoties par pašu galveno – neatkarīgas valsts dibināšanu. Arī mēs VIENOTĪBĀ esam dažādi, ar daudzveidīgām idejām un gatavi debatēt, strīdēties, pierādīt un argumentēt. Taču mūs vieno kopīgas vērtības, un mērķis mums ir viens – brīva, neatkarīga Latvija, ko pārvalda godīgi politiķi. Un šis mērķis nekad nevar būt par zemu,” uzsvēra S. Āboltiņa.
Arī VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs valdes sēdē savā uzrunā norādīja, ka demokrātija sakņojas viedokļu dažādībā. „Demokrātija bez debatēm, viedokļiem un pārliecināšanas nemaz nav demokrātija. Kad aicinājumi pēc viena, neapspriežama politiskā piedāvājuma kļūst pārāk uzstājīgi, es gribu, lai cilvēki atcerētos tos 50 gadus, kad mēs dzīvojām zem padomju okupācijas varas. Tad bija viena ideoloģija, nepastāvēja dažādi viedokļi, bet par diskutēšanu represēja. Tad bija vadoņi un butaforiskas vēlēšanas. Tagad mums ir brīvība, mums ir sava valsts, un mums ir jāspēj novērtēt vārda brīvība, viedokļu un politisko uzskatu dažādība.”
„Mēs esam apvienojušies VIENOTĪBĀ nevis lai kļūtu identiski, bet lai liktu kopā savus priekšstatus par valsts attīstību. Lai konstruktīvi diskutētu un atrastu vislabākos risinājumus. Šī gada laikā ir pierādījies, ka, nebaidoties no viedokļu dažādības, uzsākot diskusijas pat no šķietami pretējām pozīcijām, ir izdevies panākt pareizos risinājumus valsts izvešanai atpakaļ uz stabilitātes ceļa,” uzsvēra A. Štokenbergs.