Vilks: Latvijas ekonomikas atkopšanās tempi saglabājas stabili
Ceturtdien, 9. decembrī, Centrālās statistikas pārvaldes publicētais izvērstais šā gada 3. ceturkšņa novērtējums ir nedaudz pozitīvāks, salīdzinot ar pirms mēneša publicēto iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu, kā arī uzrāda, ka IKP, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, pieaudzis par 2,9 %.
„Pozitīvi, ka pēc ātrā novērtējuma apkopotā informācija par ekonomikas attīstību norāda uz situācijas uzlabošanos, un līdzīgi kā šā gada pirmajos divos ceturkšņos IKP pilnais novērtējums ir pozitīvāks, nekā ātrais novērtējums. Tāpat svarīgi uzsvērt, ka ekonomikas atkopšanās tempi saglabājas stabili, un sezonāli izlīdzinātais IKP 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieaudzis par 0,9 %,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Kaut arī situācija ekonomikā uzlabojas jau kopš gada sākuma un krīzes zemākais punkts jau ir pārvarēts, taču svarīgi apzināties, ka šie ir pirmie uzlabojumi ekonomikā. Bezdarbs joprojām saglabājas augstā līmenī un iedzīvotāju ienākumi ir zemi, tāpēc šobrīd svarīgi ir nodrošināt, ka ekonomikas izaugsme turpinās. Tādēļ nepieciešams turpināt stingru fiskālo politiku, nodrošinot turpmāku budžeta deficīta samazināšanu, un vēl šogad pieņemt 2011. gada budžetu. Tas nepieciešams, lai apturētu valsts parāda pieaugumu, nodrošinātu valsts finanšu ilgtspēju un atjaunotu investoru uzticību Latvijas ekonomikai, kas ļautu piesaistīt tik ļoti nepieciešamās investīcijas Latvijas tautsaimniecībai turpmākas izaugsmes nodrošināšanai.
Salīdzinot ar iepriekšējiem ceturkšņiem, kad ekonomikas atkopšanos galvenokārt virzīja rūpniecības un eksporta pieaugums, šā gada 3. ceturksnī ekonomikas izaugsme ir kļuvusi ievērojami plašāka. Papildus rūpniecībai un eksportam 3. ceturksnī pieaugums tika novērots arī mazumtirdzniecībā par 11,1 %, transporta un sakaru nozarē par 5,4 % un viesnīcu un restorānu nozarē par 10,1 %. Mazumtirdzniecības pieaugumu noteica automobiļu, motociklu un to detaļu tirdzniecības apjomu pieaugums par 35 %, kā arī nepārtikas preču tirdzniecības pieaugums par 8 %.
Tāpat strauji turpina samazināties krituma tempi būvniecības, finanšu operāciju un publisko pakalpojumu nozarēs, savukārt rūpniecības izaugsme turpina uzlaboties, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, apstrādes rūpniecība pieaugusi par 20,2 %. No izlietojuma puses IKP pozitīvi ietekmējis privātā patēriņa pieaugumu par 2,5 %, kā arī eksporta pieaugumu par 15,5 %. Augot privātajam patēriņam un rūpniecībai, imports pieaudzis par 12,8 %, bet īpaši iepriecina, ka pēc strauja samazinājuma 2009. gadā un šā gada pirmajā pusē 3. ceturksnī investīciju apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, palicis nemainīgs un ar nākamo ceturksni jau sagaidāms investīciju pieaugums.
Neskatoties uz pozitīvajiem makroekonomikas rādītājiem, nākamgad ekonomikas izaugsme būs ļoti atkarīga no investīciju pieauguma Latvijas tautsaimniecībā. Jau šobrīd ir novērojams pakāpenisks ārvalstu tiešo investīciju pieaugums rūpniecībā un nekustamo īpašumu nozarē, kas ļauj cerēt, ka atkopšanās turpināsies un kļūs straujāka.
Tomēr jāsaprot, ka Latvijas ekonomikas attīstība ir ļoti cieši saistīta ar ārējās ekonomiskās vides attīstību. Diemžēl pasaules ekonomikas izaugsme joprojām nav stabila, un pasaules izaugsmes tempi nākamgad tiek prognozēti vājāki nekā šogad. Latvijas ekonomiku var ietekmēt arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fiskālās un finanšu sektora problēmas. Savukārt pozitīvi vērtējamas Latvijas ārējo tirdzniecības partnervalstu attīstības perspektīvas.
Zviedrija un Vācija jau šogad uzrāda ievērojami labākus izaugsmes tempus nekā vidēji ES. Zviedrijā šā gada 3. ceturksnī IKP pieaudzis pat par 6,9 %, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni. Arī nākamajam gadam ekonomikas attīstības prognozes Zviedrijai un Vācijai, kā arī mūsu kaimiņvalstīm ir salīdzinoši pozitīvākas, nekā Eiropas Savienībai kopumā. Ņemot vērā ievērojamus ārējās vides riskus, pašlaik Finanšu ministrija saglabā piesardzīgu IKP izaugsmes prognozi 2011. gadam +3,3 % apmērā.
Informāciju sagatavoja:
Aleksis Jarockis
Finanšu ministra preses sekretārs
Tālr. 67083994
[email protected]