Vilks: valdības 100 darba dienas bija produktīvas
Šonedēļ otrajai Valda Dombrovska vadītajai valdībai aprit 100 dienas kopš tās apstiprināšanas Saeimā 2010. gada 3. novembrī. Finanšu ministrs Andris Vilks kā svarīgākos paveiktos darbus savas darbības pirmajos mēnešos atzīmē izstrādāto 2011. gada valsts budžetu, kura deficīts plānots zem 6 % no IKP, līdzsvarotas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanu, kā arī pārmērīga valsts budžeta deficīta samazināšanu.
„Pirmās valdības simts dienas ir bijušas ļoti intensīva un rūpīga darba piepildītas, jo ļoti īsā laikā bija jāizstrādā gada budžets. Jāatzīmē, ka par tā būtiskākajiem principiem mums izdevās vienoties arī ar Latvijas Pašvaldību savienību. Šīs vienošanās apliecina, ka budžets ir sagatavots Latvijas sabiedrības interesēs. Patlaban ir ļoti svarīgi panākt vienošanos par papildu nepieciešamo konsolidāciju, lai pilnībā pabeigtu darbu pie gada budžeta,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Šajā īsajā darba laikā valdība spēja panākt, ka budžetā tika iestrādāts progresivitātes princips nodokļu politikas izmaiņās, kas nodrošina virzību uz lielāka sociālā taisnīguma principa ieviešanu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tika samazināta par vienu procentu līdz 25 %, bet sociālo iemaksu likme pieauga par diviem procentiem līdz 35,09 %. Papildus tam tika palielināts neapliekamais minimums no 35 līdz 45 latiem, tika palielināts arī atvieglojums par apgādībā esošajiem no 63 līdz 70 latiem, kā arī minimālā alga tika palielināta no 180 līdz 200 latiem.
Šā gada valsts budžetā 1,167 miljardi latu ir paredzēti Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu un projektu īstenošanai. Tas ir vēsturiski lielākais līdz šim valsts budžeta izdevumos iekļautais attīstības izdevumu apjoms, kas ir jāizmanto maksimāli efektīvi kā papildu resurss valsts ekonomiskās attīstības un izaugsmes veicināšanai.
Pēc valsts budžeta apstiprināšanas Saeimā starptautiskā reitingu aģentūra „Standard & Poor’s” paaugstināja Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi no BB uz BB+, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu. Tāpat Japānas reitingu aģentūra „Rating and Investment Information, Inc.” uzlaboja Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu par divām pakāpēm no negatīva uz pozitīvu, saglabājot stabilu kredītreitingu iepriekšējā līmenī (BB+). „Lai sagaidītu pārējo kredītreitingu aģentūru novērtējumu, valdībai nekavējoties ir jāvienojas par turpmākiem pasākumiem budžeta konsolidācijai un strukturālo reformu īstenošanai,” skaidro A. Vilks.
Valsts kredītreitinga uzlabošanos noteica tādi faktori kā valdības īstenotās reformas, veiktie fiskālās konsolidācijas pasākumi, valsts makroekonomisko rādītāju un konkurētspējas uzlabošanās. Valsts kredītreitinga uzlabojums raksturo valsts reputācijas atjaunošanos starptautiskajos kapitāla tirgos un nodrošina valdībai lētāku un brīvāku pieeju finanšu resursiem, kas nepieciešami valsts budžeta izpildei un valsts parāda pārfinansēšanai, kā arī veicina privātā sektora – uzņēmēju un komercbanku – iespējas piesaistīt ārvalstu finanšu investīcijas.
Šajā laikā Finanšu ministrija (FM) ir pārskatījusi iepirkumu procedūras. Pārskatot publisko iepirkumu likumu, tika noteikts pienākums pasūtītājiem nodrošināt brīvu un tiešu elektronisko pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildu nepieciešamajiem dokumentiem, nosakot arī tiesības saīsināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu par piecām dienām. Tādējādi komersantiem ir nodrošināta ātra, ērta bezmaksas piekļuve iepirkuma procedūru dokumentiem un vienlaikus samazināts administratīvais slogs saistībā ar dokumentu kopēšanu un izsniegšanu.
Tāpat ministrija ir ieguldījusi ievērojumu darbu ēnu ekonomikas apkarošanā, lai mazinātu uzņēmējiem administratīvo slogu, kā arī stiprinātu kontrolējošo iestāžu kapacitāti. 2011. gadā viena no valdības prioritātēm ir ēnu ekonomikas apkarošana, tāpēc šobrīd tiek turpināts darbs pie uzticamāko uzņēmēju saraksta („baltā saraksta”) veidošanas pasākumiem, kā arī atbildīgās iestādes pastiprināti realizē pasākumus, kas mazina nelegālās ekonomikas īpatsvaru.
Šis darba periods bija produktīvs arī Valsts ieņēmumu dienestam (VID), jo VID administrētie valsts pamatbudžeta ieņēmumi (bez iedzīvotāju ienākuma nodokļa un dabas resursu nodokļa, kuru ieņēmumi tiek sadalīti starp valsts pamatbudžetu un pašvaldību budžetiem) bija iekasēti virs plānota. Piemēram, 2010. gada ceturtajā ceturksnī tika iekasēts vairāk par 40,4 miljoniem latu jeb 4,6 % no plānota, bet šā gada janvārī budžeta ieņēmumu plāns ir pārpildīts par 13,5 % jeb 37,5 miljoniem latu no plānotā apjoma.
Turpinot jau iesākto darbu, FM svarīgākie uzdevumi 2011. gadam ir fiskālās politikas ilgtspējas stiprināšana, lai nepieļautu 2012. gada valsts budžeta deficītu virs 3 %, kā arī nodrošinātu virzību uz vidēja termiņa budžeta ieviešanu. Ministrija turpinās rūpīgu darbu pie ēnu ekonomikas apkarošanas plāna konsekventas īstenošanas, nodrošinot nozīmīgu valsts budžeta ienākumu pieaugumu.
Tāpat ir svarīgi nodrošināt ES fondu efektīvāku izmantošanu, nodrošinot šo līdzekļu ieguldījumu valsts ekonomikas attīstībā, kā arī novēršot neefektīvu un nesavlaicīgu līdzekļu apguvi. Ministrija arī tupinās strukturālo reformu īstenošanu publiskajā sektorā.
Informāciju sagatavoja:
Aleksis Jarockis
Finanšu ministra preses sekretārs
Tālr. 67083994
[email protected]