Vispirms vēroju un analizēju, tad daru. Intervija ar Daini Treimani
Dainis Treimanis (45), AS Kālija parks , finanšu direktors. Izglītība — Latvijas Universitāte, maģistra grāds ekonomikā; Juridiskā koledža — jurista palīgs.
Teicāt, ka vecāki nāk no piejūras arāju un zvejnieku ģimenēm Melnsilā un Ģipkā, bet pats viņu pēdās neesat gājis. Kāpēc?
Apgalvot, ka jau skolā nojautu kapitālisma tuvošanos, kad ekonomikā valdīs citi likumi, laikam būtu pārspīlēti. Bet, jā, man vienmēr ir patikusi kārtība un skaidrība visās lietās, gribējies, lai tā būtu argumentēta ar objektīviem skaitļiem un faktiem, nevis revolucionāro pārliecību vai demagoģiju. Tā iestājos LU ekonomistos un nenožēloju, jo man patiešām patīk darbs ar atskaitēm un dokumentiem. Bilances sastādīšana, kuru daudzi grāmatveži uztver ar šausmām, man sagādā pat baudu. Taču atšķirībā no vienkārši centīgiem grāmatvežiem, kam eksistē tikai skaitļi, es aiz tiem cenšos saskatīt procesus, kādos apstākļos un kāpēc tieši tādi tie radušies. Daļēji tas ir mans pienākums, bet kaut kādā mērā arī hobijs, jo caur skaitļiem mēģinu nonākt līdz lietu un procesu būtībai.Tas attiecas arī uz procesiem mūsu pilsētā, tanī skaitā pašvaldībā, kurā skaitļi reizēm kalpo, lai apslēptu nepatīkamas patiesības. Bet tas jau būtu cits stāsts.
Vai tas nozīmē, ka šādā aspektā esat analizējis arī pilsētas domes un tās augsto amatpersonu darbu?
Tikai pēc man pieejamās informācijas. No 2009. gada septembra līdz 2011. gada februārim domē piedalījos Pilsētas attīstības komisijas darbā, tur varēja uzzināt daudz interesanta un analizējama. Bija iespēja apjaust domes administratīvā procesa mehānismu un citas līdz tam nezināmas lietas. Cerēju, ka godprātīgi varēšu pildīt šīs komisijas locekļa pienākumus visu sasaukuma laiku un apgūt daudz jauna, taču pēc pusotra gada ar domes priekšsēdētāja “gādību” mani kopā ar deputātu no Jaunā laika Ivaru Landmani no komisijas izslēdza. Faktiskais iemesls šādai rīcībai, manuprāt, viens — mēs nebijām valdošās partijas Latvijai un Ventspilij biedri.
Aivara Lemberga kā amatpersonas darbam esmu sekojis, kopš viņš sāka strādāt Ventspils pašvaldībā. Centos viņu izprast gan kā cilvēku, gan kā valstsvīru. Nenoliegšu, daudz ko no Lembergā saskatītā atzīstu par lietderīgu un apgūstamu jebkuram vadītājam. Diemžēl, pēdējos piecos sešos gados redzamais man aizvien vairāk liek viņā vilties un nešķiet atdarināšanas vērts. Zinu, ka arī daudzi citi ventspilnieki ir pamanījuši sākotnēji varbūt slēptās mēra rakstura iezīmes — paštaisnumu, ārišķīgu izrādīšanos, bieži vien vulgāru un vienlaicīgi cinisku attieksmi pret saviem īstajiem vai iztēlotajiem politiskajiem oponentiem, citādi domājošajiem, divkosību un aizkulišu spēles politikā un biznesā, par kurām varam tikai nojaust. Nepatiesi šķiet reizēm no viņa dzirdētie apgalvojumi, ka tāda Latvijā ir vispārējā politiskā kultūra un šādi viņš rīkojas tikai un vienīgi ventspilnieku interesēs. Tāda sajūta, ka Lembergs nav pamanījis — kopš viņš kopā ar Latvijai un Ventspilij mūsu pilsētā stājies pie varas stūres, ir izaugusi paaudze, kas domā un spēj rīkoties civilizētāk un tiesiskāk.
Lembergs daudzkārt ir ironizējis, ka Latvijā visdrošāk politisko karjeru taisīt, kritizējot un nomelnojot viņu. Ko piedāvājat vietā?
Iepriekš teikto uzskatu tikai par objektīvu kritiku, kas iezīmē faktisko situāciju, kāda tā ir bijusi un patlaban pastāv domē un Ventspilī. Ar to objektīvi nāksies rēķināties, vienalga — būsim pozīcijā vai opozīcijā.
LU esat beidzis to pašu fakultāti, kuru savulaik Aivars Lembergs. Viņš ar to lepojas, jūs arī. Jūtaties spējīgs un gribat viņu nomainīt vēlētajā amatā?
Esmu pret nesagatavotiem karjeras lēcieniem un paviršībām jebkurās lietās. Tādēļ, ja nerodas kāda ārkārtas situācija (piemēram, Vienotība iegūst 7 vietas domē), tad šajā reizē noteikti uz augsto amatu nepretendēšu. Nopietni tādu iespējamību apsvēršu 2017. gadā, kad gan pats, gan, droši vien, arī ventspilnieki būs tam gatavi. Līdz tam gribu turpināt krāt politisko pieredzi, iedziļināties pašvaldības darba niansēs. Ja kādreiz man būs lemts vadīt pašvaldību, gribu darīt to bez iešūpošanās, uzreiz ar pilnu jaudu un atbildību. Cenšos vērtēt objektīvi un secinu, ka es spētu pilsētas dzīvi un saimniecību vadīt pēc vislabākajiem standartiem, turklāt cilvēciski daudz pievilcīgāk, nekā Lembergs. Atkristu ārišķības kulta piekopšana, pazustu autoritārisma nepatīkamās blaknes. Pat ja viņš līdz tam laikam noturēsies, ir taču acīm redzams, ka “vecais labais Lembergs” jau tagad zaudē ne vien amata asumu, bet arī realitātes izjūtu Latvijas politikā. Gandrīz vai žēl, jo sākotnēji, zināmos politiskos un ekonomiskos apstākļos viņš it kā pat bija vietā, taču neattapa laiku, kad no amata ar godu aiziet.
Atkal atgriežamies pie Aivara Lemberga…
Tas ir neizbēgami, jo viņš, neapšaubāmi, līdz šim ir bijis Ventspils vizītkarte, gadsimta ceturksni faktiskas vienvaldības apstākļos veidojis pilsētas ekonomisko klimatu un pēc savas saprašanas iedibinājis arī biznesa un administratīvās morāles standartus. Pašvaldības komandā savācot neapšaubāmi spējīgus, taču viņa gribai bez ierunām pakļāvīgus profesionāļus, pilsētā ir izdarīts daudz laba un paliekoša.Taču autoritārās metodes, ar kādām tas ticis panākts, nupat jau pārstāj darboties, tās sevi ir izsmēlušas. Ja es kādreiz kļūšu par domes priekšsēdētāju, tās un pašvaldības iestāžu darbinieki būs pārsteigti, ka to pašu un vēl labāku rezultātu iespējams panākt, nepazemojot personālu un struktūrvienību vadītājus, viņiem nedrebot bailēs pazaudēt savu darba vietu viena cilvēka iegribas dēļ, kā tas nereti vērojams tagad. Ka iespējams ar pilnu atdevi strādāt, nezaudējot pašcieņu.
Ko vēl kā iespējamais pašvaldības vadītājs jūs darītu atšķirīgi no tagadējā?
Stingri apsolu (un vajadzības gadījumā lūdzu vēlētājus man to kategoriski atgādināt), ka pilsētās mēra amatā es negribu pavadīt ilgāk, kā divus termiņus. Pasaules demokrātijas prakse rāda, ka šis laiks ir pilnīgi pietiekams, lai galvenajos vilcienos realizētu vēlētājiem solīto un ieliktu pamatus visa vērtīgā neatgriezeniskai turpināšanai. Ilgāks termiņš rada savas personas neaizvietojamības ilūziju, ko nostiprina valdīšanas laikā apkārt saradušos savtīgu lišķu bars. Šo patiesību apstiprina mūsu pilsētas, Baltkrievijas un daudzi jo daudzi citi nu jau par vēsturi kļuvuši piemēri. Aizsēžoties varas virsotnē, ilgi nav jāgaida arī uz pašslavināšanās un lielummānijas sērgu, kas valdīšanu ātri padara par farsu un absurdu. Vai, lasot Lembergam lojālās Ventas Balss galvenās redaktores slejas, nesaskatāt daudzas no minētajām pazīmēm? Hūtes vārdā nosauktais kalns mums jau ir, atliek izraudzīties vietu piemineklim… Manai dvēseliskajai labsajūtai kaut kas tāds ir pilnīgi lieks. Man pietiek ar kārtīgā darbā, godīgā attieksmē un cilvēciski augstvērtīgās savstarpējās attiecībās nopelnītu cieņu. Līdz šim man tas vienmēr ir izdevies!
Ko labu, partijas Latvijai un Ventspilij valdīšanas gados paveiktu, saredzat?
Uzskaitījums būtu garš, un ventspilniekiem patiešām ir, ar ko lepoties. Taču nevajadzētu būt tā, ka aiz panākumiem nesaredzam kļūdas. Tās var gadīties katram un ikvienā darbā, nemaldīgs ir tikai Dievs. Bet Ventspilī iegājies, ka katrs, kas uz tām norāda, kļūst gandrīz vai par personīgu Lemberga ienaidnieku. Šāda reakcija varētu nozīmēt arī to, ka viņš par šīm kļūdām ir atbildīgs, taču negrib to atzīt.
Taču par pozitīvo. Jau teicu, ka dome ir bagāta pat ar izcili labiem speciālistiem, par to daudzkārt esmu pārliecinājies personīgi. Lai viņu potenciālu atraisītu vēl vairāk, šiem cilvēkiem jāļauj strādāt bez stresa un bailēm, radoši un patstāvīgi. Un to var nodrošināt tikai atbilstoša, demokrātiska tipa vadītājs.
Pieredze politikā jums nav liela, kādu laiku bijāt Saskaņas centra piekritējs, tagad neilgi atbalstāt Vienotību. Kāpēc tieši tagad nolēmāt tajā iesaistīties?
Diemžēl, tāda nu ir Latvijas politiskā sistēma — lai varētu pretendēt uz līdzdalību sabiedrības pārvaldības procesos, tas ir, kļūt par deputāta kandidātu pat pašvaldības vēlēšanās, jābūt politiskās partijas platformai, uz kuras šai procesā stāvēt.Tautas saskaņas partijā (TSP), kas tagad iekļāvusies Saskaņas centrā, iestājos divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tajā bija labi zināmi un manis cienīti cilvēki. Otrkārt, šīs partijas durvis bija atvērtas visiem, kas tajā vēlējās iestāties. Diemžēl, sadarbība ar šo organizāciju pārtrūka. Kad iestājāmies par šīs nodaļas vadītāju, aizstāvot viņu pret partijas centrālo aparātu, vairākus biedrus, tanī skaitā arī mani, no SC izslēdza. Pārāk par to neskumu, jo sapratu, ka SC nav īsti mans formāts.
Partijas Vienotība biedrs neesmu. Ņemt dalību šīs partijas sarakstā Ventspilī tiku uzaicināts. Ļoti iespējams, ka sadarbība ar Vienotību nākotnē turpināsies.
Kāpēc ventspilniekiem būtu jābalso par Vienotības sarakstu un jums tajā?
Tā ir iespēja mūsu pilsētā aizsākt jaunu ēru, kuras nepieciešamību jūt daudzi ventspilnieki. Tikai līdz šim valdošie viņiem vienmēr ir iestāstījuši, ka bez zināmām personām Ventspilī viss sabruks un izgaisīs. Tās nu ir vienas ļoti grandiozas muļķības!!
Par sevi. Atzīstu, ka pašvaldības darbā man vēl daudz jāmācās un kā deputātam man būtu iespēja to darīt. Neslēpju, ka gribu būt labākais domes priekšsēdētājs, kas vadīs Latvijā labāko pašvaldību, kad tam pienāks laiks. Man ir tam nepieciešamās rakstura īpašības: spēja pārredzēt darbības lauku kopumā, sistēmiska domāšana, augstas prasības pret jebkura darba kvalitāti un tanī pat laikā pārliecība, ka labu rezultātu pašvaldības vadīšanā var sasniegt ar labestīgu un, galvenais, taisnīgu rīcību, kas nekādā ziņā nenozīmē nolaidības un paviršības pieļaušanu.
Esmu ventspilnieks un man nav vienalga, kāda mūsu pilsēta būs turpmākajās desmitgadēs. Lai tā kļūtu vēl labāka un skaistāka, jāstrādā tagad un vienmēr.