Ar Kandavas novada un kaimiņu novada lauksaimniekiem tiekas zemkopības ministre
2013. gada 11. aprīļa vakarā, Kandavas novada domes deputāti, kas pārstāv partiju VIENOTĪBA, viesnīcas «Kandava» konferenču zālē rīkoja tikšanos, uz kuru pulcējās ap pussimts zemnieku un lauksaimnieku no Kandavas, Talsu un Tukuma novadiem, lai klātienē tiktos ar LR zemkopības ministri Laimdotu Straujumu, Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru, Saeimas deputātu Edvardu Smiltēnu un Lauku atbalsta dienesta (LAD) Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītāju Juzefu Kļavu. Viesi bija ieradušies, lai informētu lauksaimniekus par Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai, plānotajiem ES struktūrfondu projektiem nākamajā plānošanas periodā, kā arī pārrunātu šobrīd aktuālo lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs.
VIENOTĪBAS Kandavas novada nodaļas vadītāja Inga Priede, atklājot tikšanos sacīja, ka šādas tikšanās reizes ir ļoti noderīgas, jo ir tā ekskluzīvā iespēja saņemt nepastarpinātu informāciju par aktuāliem jautājumiem, kas lauku ļaudīm ir ļoti noderīga.
Ministre uzsvēra, ka šis visnotaļ ir atbildīgs gads kā ministrijai, tā visām zemnieku organizācijām, jo priekšā stāv svarīgs uzdevums, proti, izvēlēties pēc kādiem kritērijiem vadoties, sadalīt tiešmaksājumus turpmākajiem septiņiem gadiem. Eiropā joprojām nav pieņemts lēmums par lauksaimniecības budžetu, un tas varētu notikt tikai jūnijā, bet viena ziņa zemniekus iepriecināja – arī šogad ar nodokļiem neapliks subsīdijas. Eiropas Padomē nolemts, ka lauksaimniecības budžets visās Eiropas valstīs samazinās par 17 %, atskaitot Baltijas valstis. Pārējās dalībvalstis, kā piezīmēja, ministre nebūt nav iepriecinātas, jo finansējums, kas pielikts Baltijas valstīm, citām tiek noņemts, neskatoties, ka tās ir donorvalstis, kas ES sniedz finansējumu.
Otrs svarīgais virziens ir saistīts ar finansējumu lauku attīstībai, kam Eiropa paredzējusi aptuveni 900 miljonus uz septiņiem turpmākajiem gadiem. „Kā to sadalīt, tiks spriests Lauksaimnieku organizāciju konferencē 3. maijā, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka atbalstīta tiks saimniecību modernizācija, šim mērķim paredzot aptuveni 325 miljonus. Līdz ar to viena saimniecība nevarēs saņemt 2,8 miljonus, kā tas bija līdz šim. Lai iespējami vairāk cilvēku saņemtu šo atbalsta naudu, paredzēti ierobežojumi lielām saimniecībām”, uzsvēra L. Straujuma. Aizvadītā atskaites periodā atbalstu modernizācijai saņēmušas 3600 saimniecības, tiešmaksājumus – 65000 saimniecību.
Latvijas zemi -vietējiem ražotājiem
„Gribu, lai Latvijas zeme pieder vietējiem ražotājiem” sacīja ministre, kaut arī no zāles izskanēja zemnieku pārliecība, ka to jau ir par vēlu darīt. Šim nolūkam, kā sacīja L. Straujuma, izstrādāta dokumentu pakete iesniegšanai Saeimā, paredzot, kas un uz kādiem noteikumiem varēs iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi, piemēram, to iegādāties varēs cilvēks, kurš vismaz trīs gadus dzīvo Latvijā un nodarbojas ar lauksaimniecību, kā arī garantē, ka piecus gadus pēc pirkšanas tā tiks izmantota lauksaimnieciskai ražošanai, nevis tikai appļaušanai. Ja zemi piecus gadus neapstrādās, to varēs atsavināt. Tāpat zemi varētu iegādāties Valsts zemes fonds par depozītiem. Realitāte saistībā ar ārvalstu investoru ieplūšanu Latvijā nav iepriecinoša, kā izpētījusi J. Kļava, pagājušajā gadā mūsu reģionā 17% no graudaugu platībām, kas pieteiktas platību maksājumiem pieder ārzemju firmām.
Lauku atbalsta dienesta (LAD) Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītāja Juzefa Kļava bija sagatavojusi detalizētu informāciju par valsts atbalsta finansējumu, ko novadu lauksaimnieki saņēmuši laika periodā no 2002. – 2012. gadam, kā arī informēja par projektiem, kas realizēti novados ar LAD finansiālo atbalstu, uzteicot Kandavas novadu par to, ka projekti izstrādāti un realizēti pilnīgi visā novada teritorijā ne tikai novada centrā.
Jautājumus bija sagatavojuši arī zemnieki, tiesa, aktīvāki izrādījās Talsu puses zemnieki un lauksaimnieki. Viņus interesēja ar lauksaimniecību saistītā nodokļu politika Eiropas valstu vidū. Kā arī tas, vai vidējās profesionālās mācību iestādes nevajadzētu atgriezt atpakaļ Zemkopības ministrijas paspārnē kā savulaik tas bijis. Lietderīgi būtu finansiāli atbalstīt jaunos speciālistus pēc mācībām darba gaitu uzsākšanai. Zemnieki nobažījušies par koplietošanas novadgrāvju uzturēšanu, ko arī ministre atzina par nopietnu problēmu, tāpēc tiek strādāts pie izmaiņām likumdošanā. „Dažas pašvaldības ir gatavas šos koplietošanas grāvjus sakopt, bet, kā zinām, pašvaldība nav tiesīga ieguldīt līdzekļus privātsektora sakārtošanā. Kamēr vēl nav izmainīta likumdošana, vienīgā iespēja ir visiem īpašniekiem, kuru īpašumi saistīti ar koplietošanas novadgrāvi, sanākt un nolemt, kā rīkoties tālāk”, ieteica ministre. Vēl zemnieki interesējās par piena kvotām, kas rada zināmus ierobežojumus, par iespēju samazināt PVN pašražotai produkcijai, jo šobrīd vienkāršāk ir ievest preci no jebkuras valsts, jo importētai precei netiek piemērots PVN. Lauksaimnieki ierosināja samazināt atbalsta maksājumus platībām, kur audzē kultūras koģenerācijai, jo par šo enerģiju tādējādi maksājam divkārši.
Ministre skaidroja, ka par to ir domāts, bet šogad vēl nekas šajā jomā nemainīsies, jo ir jāizstrādā pamatojums, kāpēc nemaksāt. Priekšlikums par platību appļaušanu maksāt mazāku atbalstu, bet par lauksaimniecisko ražošanu lielāku arī Eiropā šobrīd neesot akceptēts. Piensaimnieki interesējās par piena kvotām, par ko septembrī paredzēta plaša diskusija Eiropas līmenī, tad arī vīzija kļūs skaidrāka, jo paredzēts, ka nākamajā gadā piena kvotas vairs nepalielinās.
Parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna uzdevums ir zemkopības ministrijas izvirzītās iniciatīvas virzīt izskatīšanai Saeimā, un iestāties par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu. „Šobrīd lauksaimniecībā svarīgi ir panākt katra zemes hektāra efektīvu izmantošanu, vēršot pastiprinātu uzmanību, lai zemes resursi gūtu atbilstošu pielietojumu, lai auglīgā zeme tiktu izmantota lauksaimniecībā, bet neauglīgā apmežota. Tad tam visam būs panākta augstākā pievienotā vērtība.” uzskata E. Smiltēns.
Informāciju sagatavoja:
Inga Priede
VIENOTĪBAS Kandavas novada nodaļas vadītāja
[email protected]