Ārlietu ministrs ES Ārlietu padomē izsaka pateicību par iesaisti nolaupīto Latvijas pilsoņu atbrīvošanā
13. decembrī ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis piedalījās Briselē notiekošajā Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē.
Ārlietu padomes ietvaros tika apspriesta situāciju Moldovā pēc 28. novembra parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kā arī ES un Moldovas attiecību attīstība. Ģ. V. Kristovskis norādīja, ka sekmīgas sarunas par Asociācijas līgumu, kā arī sarunu uzsākšana par padziļināto Brīvās tirdzniecības zonu veidos tiesiski stabilāku Eiropas Savienības un Moldovas sadarbības ietvaru. Ministrs uzsvēra, ka vīzu liberalizācijas Rīcības plāna izstrāde ir nozīmīgs tālākai ES un Moldovas attiecību padziļināšanai.
Ārlietu padomē notika diskusija par situāciju Rietumbalkānos: Kosovā un Bosnijā un Hercegovinā. Ministri pārrunāja situāciju pēc 12. decembrī plānotajām vispārējām vēlēšanām Kosovā, ES – Kosovas attiecību jautājumus, kā arī dialoga uzsākšanu starp Kosovu un Serbiju. Tika izvērtēta situācija Bosnijā un Hercegovinā pēc 3. oktobrī notikušajām vispārējām vēlēšanām.
Ārlietu padomes ietvaros notika viedokļu apmaiņa par situāciju Sudānā. Nākamā gada janvārī paredzētais referendums par Dienvidsudānas statusu (atdalīšanos no Sudānas) šobrīd ir viena no starptautiskās politikas darba kārtības prioritātēm. Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis informēja kolēģus par Sudānā nolaupīto Latvijas pilsoņu atbrīvošanu un izteica pateicību Savienības Augstajai pārstāvei K. Eštonei un ES dalībvalstīm par iesaisti nolaupīto Latvijas pilsoņu atbrīvošanā. Ministrs uzsvēra, ka situācija Sudānā prasa pastāvīgu Eiropas Savienības uzmanību un šobrīd papildus vērība pievēršama vēlēšanu novērošanas misijas dalībnieku drošībai.
Ārlietu ministri apsprieda arī 1. un 2. decembrī notikušo EDSO samitu Astanā. Ārlietu ministrs izteica atbalstu Lietuvas EDSO prezidentūras prioritātēm, kā arī norādīja uz nepieciešamību pilnveidot ES dalībvalstu viedokļu koordināciju starptautiskajās organizācijās.
Ārlietu ministri turpināja diskusiju par ES iesaisti Tuvo Austrumu miera procesa veicināšanā, īpašu uzmanību veltot ES iesaistei Gazas sektora blokādes atvieglošanā. Tāpat tika apspriests jautājums par politisko situāciju Somālijā un iespējamo ES iesaistes palielināšanu, tostarp Āfrikas raga valstu kuģošanas drošības spēju stiprināšanā. Ārlietu padomes darba kārtībā bija iekļauta diskusija par Afganistānu, kuras laikā ministri pārrunāja 18. septembrī notikušo Afganistānas parlamenta vēlēšanu norisi, kā arī samierināšanās procesu.
Informāciju sagatavoja:
LR Ārlietu ministrijas
Preses un informācijas nodaļa
Tālr.: 67016 272
[email protected]