Ašeradens: publiskajam un privātajam sektoram jākonsolidē spēki cīņā pret ekonomiskajiem noziegumiem
Šodien, 29. septembrī, Tautsaimniecības padome (TSP) kopā ar tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem diskutēja par sasniegto un iespējām ekonomisko noziegumu apkarošanā Latvijā. Iestāžu darba rezultātu statistika liecina par ievērojamu progresu. Tāpat veikta virkne pasākumu kapacitātes stiprināšanā un zināšanu pārnesē. Tomēr ekonomiskos noziegumus raksturojošie rādītāji Latvijā aizvien ievērojami pārsniedz kaimiņvalstu rādītājus, tāpēc ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens rosina sākt darbu pie ciešākas publiskā un privātā sektora spēku konsolidācijas cīņai pret ekonomiskajiem noziegumiem.
Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, uzrunājot TSP, uzsvēra, ka darbs pie izcilas uzņēmējdarbības vides izveides Latvijā norit ne vien dinamiski un intensīvi, bet arī strukturēti.
“Mums ir pieci prioritārie rīcības virzieni:
– uz klientu orientētas valsts pārvaldes attīstība,
– valsts pakalpojumu digitalizācija,
– uzņēmējdarbības vides atvērtība,
– nodokļu sistēmas konkurētspējas celšana un
– tiesiskuma stiprināšana,” teica ministrs.
“Ir izstrādāta un uzsākta iniciatīva “Konsultē vispirms”, ar nākamā gada 1. septembri stāsies spēkā izmaiņas nodokļos un šobrīd strādājam arī pie risinājuma vienotā nodokļu konta ieviešanai, norit darbs pie portāla latvija.lv attīstības, lai valsts pakalpojumi būtu pieejami mūsdienīgi – tātad attālināti, jeb digitāli u.c. Un šobrīd kopā ar valsts un NVO partneriem mums jāstiprina arī tiesiskums, ko es redzu kā publiskā un privātā sektora spēku konsolidāciju cīņai pret ekonomiskajiem noziegumiem.”
Par saviem sasniegumiem ekonomisko noziegumu apkarošanā TSP stāstīja prokuratūra, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP), Valsts ieņēmumu dienests (VID), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Tieslietu ministriju (TM). Piemēram, tiesās 2016. gadā 57 kriminālprocesos konfiscēti teju 60 miljoni eiro, kas iegūti noziedzīgā ceļā. Tāpat Valsts policijā ir izveidota jauna nodaļa 22 cilvēku sastāvā sevišķi smagu ekonomisko noziegumu izmeklēšanai, vienlaikus atslogojot ENAP resursus, kā arī tiek celts šo noziegumu apkarošanā nodarbināto ekspertu profesionālais līmenis. Ekonomisko noziegumu apkarošana ir pacelta augstu valdības darba kārtībā. Ēnu ekonomikas un ekonomisko noziegumu apkarošana, līdz 2018. gadam samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī par 3 procentpunktiem, ir Latvijas valdības prioritāte. Lai to sasniegtu, veikti gan nodokļu reformas pasākumi t.sk. nodokļu amnestija, paredzēta nodokļu deklarāciju neiesniedzēju publiskošana un iecerēti citi administratīvie regulējumi.
Tomēr ekonomisko noziegumu līmenis Latvijā aizvien ir augsts. Piemēram, ēnu ekonomika būvniecības nozarē saskaņā ar SSE Riga “Ēnu ekonomikas indeksu” ir divas reizes augstāka nekā pārējās Baltijas valstīs, savukārt bankomātos 2016. gadā iemaksāti 2,67 miljardi eiro un daļu no šīs naudas veido aplokšņu algas.
Ārvalstu Investoru padome Latvijā (FICIL) vairākkārt ir norādījusi, ka ekonomiskie noziegumi ir viens no faktoriem, kas kavē investīciju procesu Latvijā un rekomendē valdībai izstrādāt ekonomisko noziegumu apkarošanas stratēģiju, kā arī stiprināt tiesībsargājošo iestāžu kapacitāti.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pēc plašajām prezentācijām un diskusijām pauda viedokli, ka ēnu ekonomikas apjomu mazināšanā un efektīvā ekonomisko noziegumu apkarošanā, ir būtiski reāli un bargi sodīt negodprātīgos uzņēmējus, tādējādi parādot pārējiem, ka slēpties un krāpties ir slikti. “Pēdējo gadu laikā nav bieži dzirdēts, ka aplokšņu algu maksātāji sēdētu cietumā vai būtu sodīti. Arī šādas ziņas uzņēmējus motivēs būt godīgiem,” piebilda J. Endziņš. Viņš arī norādīja, ka vairākas no atbildīgajām iestādēm sacīja, ka problēmas ir ar kompetentu un apmācītu darbinieku atrašanu, tādēļ būtu jādomā par vai nu Policijas akadēmijas atjaunošanu vai citu veidu, kā profesionāli apmācīt kadrus.
Līdztekus valdība aktīvi turpinās darbu pie jau iecerētā, tajā skaitā PVN iekasēšanas uzlabošanas, dalītā maksājuma ieviešanas, piemēram, ieviešot elektroniskos PVN rēķinus u.c. “Arī darbs pie kases sistēmu regulējuma un prasībām turpinās, vienlaicīgi paredzot atlaides, piemēram, tā dēvētā “Baltā saraksta” uzņēmumiem, kas jau tāpat pierāda savu godprātību. Tā tas jāturpina – godīgajiem, “Baltajam sarakstam” priekšrocības, negodīgiem – sodi,” tā ministrs.
Prezentācija Tautsaimniecības attīstība un ekonomisko noziegumu apkarošana.
Uzziņai
Tautsaimniecības padome (TSP) dibināta, lai ar sabiedrības līdzdalību veicinātu uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas īstenošanu, identificējot uzņēmējdarbību kavējošos apstākļus un veicot nepieciešamās darbības to novēršanai.
TSP vadības komitejā strādā EM, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LABS), Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji. Savukārt TSP sastāvā strādā 28 vadības komitejas izvirzīti eksperti no 15 nozaru uzņēmēju organizācijām, citām valsts iestādēm un akadēmiskajām aprindām. TSP vada padomes priekšsēdētājs, kuru no sava vidus rotācijas kārtībā ievēlē TSP Vadības komitejas locekļi un kura pilnvaru laiks ir viens gads.
Papildu informācijai:
Margrieta Ulmane,
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr.: 29 188 230
E-pasts: [email protected]