Druviete lūdz ministriju nodrošināt finansējumu zinātnes nozaru pastāvēšanai
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes priekšsēdētāja Ina Druviete nosūtījusi aicinājumu izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim nodrošināt zinātniskās darbības finansējuma atbilstību Zinātniskās darbības likumam, Eiropas Savienības kopīgiem mērķiem un intelekta ekonomikas izveides ilgtermiņa interesēm.
Zinātniskās darbības likums nosaka, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Izglītības un zinātnes ministrija, veidojot 2013.gada budžetu, zinātnei ne tikai nepieprasīja papildus finansējumu, bet to pat samazināja. Šo iemeslu dēļ daudzu zinātnes nozaru pilnvērtīga pastāvēšana un zinātniskā personāla atjaunotne ir apdraudēta, norāda Druviete.
2013. gada valsts budžetā zinātnei ir ieplānoti 17,417 miljonu latu, kas ir mazāk par 0,12 procentiem no plānotā iekšzemes kopprodukta apjoma. Komisijas vadītāja rosina papildu nodrošināt finansējumu zinātnes attīstībai 6 251 837,60 latu apmērā.
Druviete uzsver: „Intelekta ekonomikas izveidei svarīgajos indikatoros Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā, šobrīd zinātne Latvijā ir uz kritiskas robežas. 2013.gadā valsts budžeta papildu finansējums pētniecībai ir dokumentāri pamatots, jo Latvijas Zinātnes padome ir organizējusi tematisko pētījumu projektu konkursu, kur 346 pieteikumus vērtēja ap septiņsimt augsti kvalificētu ārvalstu ekspertu un ap 70% pieteikumu saņēma augstāko vērtējumu.”
Komisijas vadītāja vērš ministra uzmanību, ka esošais kritiskais stāvoklis zinātniskās darbības finansējumā ir veidojies kā 2008. gada recesijas sekas, kad finansējums pētniecībai un attīstībai samazināts Eiropai bezprecedenta apjomā par 60%, bet šī samazinājuma sekas ilgtermiņā netika izvērtētas, paļaujoties uz ieguldījumiem no kohēzijas finansējuma.
Ar Latvijas Zinātnes padomei (LZP) pieejamajiem 2,266 miljoniem latu ir iespējams uzsākt tikai 64 tematisko projektu finansēšanu, kā arī zinātnei ir jākompensē pretēji Eiropas vispārpieņemtajai praksei pieņemtais lēmums Eiropas Savienības 7. ietvarprogrammas, ERAF infrastruktūras attīstības un lietišķo pētījumu projektu izpildei veiktos zinātniskās aparatūras iepirkumus neatbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa, kas apdraud Latvijas starptautiskā konkurencē iegūto projektu īstenošanu. Komisijas priekšsēdētāja pieprasījumu ir balstījusi nozares apsvērumos, kurus izvirzījušas Latvijas Zinātņu akadēmija un LZP, kā arī Jauno zinātnieku apvienības un citu sabiedrības institūciju daudzkārtējos aicinājumos.