Eiropas Parlaments apstiprina nolīgumu ar Krieviju par izejvielām
Strasbūra, 4. jūlijs. Eiropas Parlaments (EP) šodien plenārsēdē Strasbūrā ar balsu vairākumu apstiprināja EP pozīciju nolīgumam ar Krieviju par izejvielām, kuram ziņotāja ir Inese Vaidere.
"Krievija eksportē daudz izejvielu veidus, pēc kuriem ir augsts Eiropas Savienības (ES) ražotāju pieprasījums. Līdz ar pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) Krievija piekrita pakāpeniski samazināt izvedmuitu virknei šo izejvielu. Tomēr ne visi nozīmīgie izejmateriāli ir iekļauti nolīgumā ar PTO, tādēļ bija nepieciešama jauna vienošanās starp ES un Krieviju, kas paredz, ka austrumu kaimiņvalsts ES svarīgām izejvielām nenoteiks vai nepalielinās izvedmuitu," skaidro ziņotāja par šo jautājumu, EP deputāte Inese Vaidere.
Jaunais nolīgums aptver izejvielas, no kurām vairāk nekā 10% pasaulē iegūst un eksportē tieši Krievija un tās ir nozīmīgas ES tirgum. Tie ir gan lauksaimniecības produkti un sēklas, gan tabaka, ķīmiskas vielas, dzelzs izstrādājumi, enerģētikas produkti, minerālvielas, kā arī kokvilnas un dzīvnieku izcelsmes izstrādājumi.
Vaidere uzskata, ka nolīgums ir būtisks arī Latvijas ražotājiem. "Krievija jau vēsturiski ir Latvijas ražotāju izejvielu avots un patlaban trešais lielākais Latvijas importa partneris. Krievijas importa preču vidū pārsvarā ir tādas izejvielas kā minerālvielas, metāli un ķīmiskās izejvielas. Turklāt, ne reizi vien Krievija, protekcionisma politikas vadīta, ir vienpusēji paaugstinājusi izvedmuitas nodokli, nodarot ekonomisku kaitējumu mūsu ražotājiem," pamato deputāte.
Vaidere uzsver, ka, lai arī nolīgums ir svarīgs, tam ir vairāki būtiski trūkumi. Nolīgums neattiecas uz pilnīgi visiem izejmateriāliem, kā arī paredz, ka Krievija tikai apņemas "darīt visu iespējamo", lai neieviestu vai nepalielinātu izvedmuitu līgumā ietvertajām izejvielām. Ja Krievija tomēr uzskata par nepieciešamu celt izvedmuitas likmes šīm izejvielām, tad divus mēnešus iepriekš ir jāinformē Eiropas Komisija, lai vienotos par abpusēji pieņemamu risinājumu. Tāpēc nolīgums uzskatāms par pagaidu risinājumu. Ir jānoslēdz juridiski saistošāka vienošanās, tā jāiekļauj jaunajā Krievijas un ES partnerības un sadarbības nolīgumā, par kuru risinās grūtas diskusijas.
"Lai arī starp ES un Krieviju noslēgtais nolīgums par izvedmuitas ieviešanu vai palielināšanu izejvielām pilnībā neizslēdz negaidītu rīcību no Krievijas partneru puses, tas ir nozīmīgs garants tam, ka ekonomiskās attiecības ar kaimiņvalsti ieies stabilākā un prognozējamākā gultnē," uzskata Vaidere.
Rudenī EP plenārsēdē plānots apstiprināt vēl tikpat būtisku nolīgumu ar Krieviju par tarifa likmes kvotu pārvaldību koksnes eksportam no Krievijas uz ES. Arī par to EP Starptautiskās tirdzniecības komitejā ziņojumu sagatavojusi Vaidere.