EK novērtē ES fondu ieguldījumu redzamos rezultātus Latvijā
Trešdien, 5. decembrī, Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pārstāvji tikās ikgadējā sanāksmē ar Finanšu ministrijas (FM) kā vadošās iestādes un ES fondu iestāžu pārstāvjiem, kurā iesaistītās institūcijas sniedza pārskatu par paveikto 2011. un 2012. gadā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) aktivitāšu ieviešanā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā un pārrunāja gūtās atziņas nākamās perspektīvas kontekstā.
Sanāksmē EK Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Iekļaujošas izaugsmes, pilsētu un teritoriju attīstības un Ziemeļeiropas direktorāta direktore Č.Vitčeva (Charlina Vitcheva) norādīja, ka, tuvojoties 2007. – 2013. gada perioda noslēgumam, būtiski veikt analīzi par līdzšinējo ES fondu ieguldījumu rezultātiem un sasniegumiem ar skatu uz nākamo – 2014. – 2020. gada periodu. Vienlaikus EK pozitīvi novērtēja paveikto darbu pie ES fondu ieviešanas stabila finanšu progresa, sasniegtajiem rezultātiem un ES fondu vadības un kontroles sistēmas stiprināšanas. Pozitīvi tika novērtēta papildu valsts budžeta virssaistību uzņemšanās ES fondu projektu īstenošanai, kas palīdzēs ne tikai nodrošināt maksimālu ES fondu saņemšanu, bet arī sasniegt redzamāku ieguldījumu efektu atsevišķās prioritātēs.
Par Latvijas uzņēmumu spēju būt konkurētspējīgiem, radošiem, perspektīviem un ar augstu produktivitāti EK pārstāvji iepriekš pārliecinājās projektu vizītēs uzņēmumos „Livonia Print” un „Naco Technologies”, kas saņēmuši ES finansējuma atbalstu riska kapitāla instrumentu veidā, ko administrē Latvijas Garantiju aģentūra. Piemēram, uzņēmuma „Naco Technologies” attīstībā ieguldītas investīcijas no „Imprimatur Capital” pārvaldītā riska kapitāla fonda. Kā atzina fonda pārstāvis Jānis Janevics: „Ja nebūtu ES finansējuma, Latvijā vispār nebūtu šī jaunā inovatīvā, uz zināšanām balstītā uzņēmuma ar globālā tirgus potenciālu nākotnē.”
ES fondu vadošās iestādes vadītājs Armands Eberhards tikšanās laikā akcentēja ES fondu ieguldījumu nozīmīgo lomu, uzlabojot Latvijas sociāli ekonomisko situāciju, un norādīja uz vairākiem ietekmes rādītājiem. Piemēram, IKP izaugsme 2011. gadā palielinājusies par 5,5%, tai skaitā pateicoties ES fondu finansējumam. Tāpat 2004. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 46% no Eiropas Savienības vidējā, bet 2011. gadā tas bija pieaudzis līdz 58% no ES vidējā. ES fondu investīcijas būtiski stimulējušas darbaspēka produktivitāti un no 2004. līdz 2011. gadam palielinājušas nodarbināto skaita pieaugumu vidēji par 1 procentpunktu gadā.
Tika atzīmēts ievērojamais ES fondu finanšu progress, jo ES fondu projekti ir apstiprināti jau par 94% no ES fondu 3,2 miljardu latu finansējuma, kā arī Latvija uzrāda labus rādītājus starp jaunajām dalībvalstīm attiecībā uz valsts budžetā saņemtajām ES fondu atmaksām no EK, kas šobrīd ierindo Latviju ceturtajā vietā starp jaunajām ES dalībvalstīm.
Sanāksmes laikā tika pārrunāts plašs ES fondu jautājumu loks, kā ERAF un KF finanšu un prioritāšu ieviešanas progress, finanšu instrumentu ieviešanas progress, ES fondu vadības un kontroles sistēmas jautājumi, ES fondu izvērtēšana u.c.
Informācijas sagatavotāja:
Sanda Rieksta
Komunikācijas nodaļas vecākā eksperte
Tālr.: 67095656
[email protected]