EK viceprezidente: krievu valodas lietošana nav ES valodu politika
Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāte Inese Vaidere (Pilsoniskā Savienība, ETP grupa) šodien tikās ar Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenti Viviānu Redingu, lai pārrunātu ES valodu politiku un gadījumu, kad Igaunijas un Latvijas žurnālistiem EK informācija tika izplatīta krievu valodā, kas nav nedz Latvijas, nedz ES oficiālā valoda. Tikšanās laikā Viviāna Redinga apstiprināja, ka tas ir bijis nepatīkams pārpratums un atkārtoti atvainojās par radušos situāciju.
Jau ziņots, ka laikraksts Latvijas Avīze atklāja, ka Latvijai un Igaunijai vairāki EK un “Eurobarometer” pētījumi tikuši tulkoti ne tikai latviešu un igauņu, bet arī krievu valodā. Turklāt informācija krievu valodā tikusi publicēta līdzās Igaunijas un Latvijas karogiem un Eiropas Savienības simbolikai.
Pētījumu saraksts liecina, ka ne uz vienu citu ES dalībvalsti nav attiecināti šādi izņēmumi – līdzīgi fakti un pētījumi nav publicēti ne turku, arābu, albāņu, romu, līvu, nedz arī Eiropas reģionālajās valodās – basku, galīsiešu vai kataloņu.
Tikšanās laikā Inese Vaidere uzsvēra valodas politikas nozīmi, atgādinot, ka krievvalodīgā minoritāte Latvijā tika mākslīgi iepludināta Padomju rusifikācijas politikas ietvaros. 1935.gadā Latvijā bija nepilni 80% latviešu un mazāk nekā 9% krievu. Savukārt tūlīt pēc 2. Pasaules kara – 1959. gadā krievu Latvijā bija jau 27%. Krievu tautības iedzīvotāju Latvijā joprojām ir 27%, tādēļ melīgi ir arī apgalvojumi, ka to ir tuvu 40%.
Tikšanās laikā I. Vaidere arī norādīja, ka ES valstīs dzīvo daudz lielāks skaits turku, marokāņu, arābu un albāņu, bet krievi ir tikai 7.lielākā minoritāte, tādēļ nav pamata ES materiālus sākt tulkot tieši krieviski.
Viviāna Redinga savukārt uzsvēra, ka krievu valodas lietošana nav un nebūs Eiropas Komisijas un ES politika. Tulkojumi krievu valodā ir bijusi kļūda, kas radusies par tulkošanu atbildīgā uzņēmuma dēļ.
Komisāre un I. Vaidere bijušas vienisprātis, ka sabiedrības integrācijai Latvijā ir jānotiek, nevis publicējot materiālus divās valodās, bet gan tikai un vienīgi latviešu valodā.
Inese Vaidere ir gandarīta, ka Eiropas Komisija ir novērsusi radušos kļūdu, kā arī apliecinājusi izpratni gan par vēsturi, gan šodienas sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem Latvijā, kuru rezultātā pastiprinās necieņas izrādīšana pret latviešu valodu un centieni to izspiest no ikdienas saziņas.