Ekonomikas pieaugums otrajā ceturksnī atkal kļūs straujāks
Šodien publicētie dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstību šā gada pirmajā ceturksnī liecina, ka ekonomikā turpinās stabils pieaugums un pēdējā laika notikumi Ukrainā Latvijas tautsaimniecību nav būtiski ietekmējuši. IKP pieauguma tempi pirmajā ceturksnī ir kļuvuši nedaudz lēnāki salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, palielinoties par 2,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem IKP palielinājies par 0,6%, kas ir nedaudz mazāk nekā ierasts pēdējos gados, kad IKP pieaugums ceturksnī bija vidēji nedaudz virs 1%.
“Izaugsmes tempu samazinājumu pamatā ir noteikuši iekšēji faktori un sagaidāms, ka jau šā gada otrajā ceturksnī izaugsmes tempi atkal kļūs straujāki, par ko jau šobrīd liecina atsevišķi īstermiņa indikatori,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Pretēji iepriekšējo ceturkšņu tendencēm, privātais patēriņš nebija galvenais ekonomikas izaugsmes virzītājās pirmajā ceturksnī, augot vien par 2,1% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni, kas negatīvi ietekmēja tirdzniecības un pakalpojumu nozares. Tomēr privātā patēriņa pieauguma tempu samazinājums visticamāk ir īslaicīgs, ko noteica iedzīvotāju piesardzība pēc eiro ieviešanas. Par to liecina arī mazumtirdzniecības attīstība, kur kopš marta izaugsme kļuvusi ievērojami straujāka, aprīlī sasniedzot 10,5%. Tādējādi sagaidāms, ka jau otrajā ceturksnī privātā patēriņa pieaugums kļūs straujāks un privātā patēriņa attīstību turpmāk noteiks pozitīvās tendences darba tirgū, kur turpina samazināties bezdarbs un pieaugt darba samaksa.
Papildus privātā patēriņa pieauguma tempa samazinājumam, ekonomikas izaugsmes datus šā gada pirmajā ceturksnī turpina ietekmēt arī pērn bankrotējošais uzņēmums AS “Liepājas Metalurgs”, kas pagājušā gada pirmajā ceturksnī vēl turpināja ražošanu un tādējādi šobrīd turpina ietekmēt eksporta, kā arī apstrādes rūpniecības izlaides datus. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu eksporta apjoms audzis par 2,3%, savukārt apstrādes rūpniecības izlaide palielinājusies par 1,2%.
Papildus tam salīdzinoši siltā ziema negatīvi ietekmējusi elektroenerģijas un siltuma ražošanu, kā rezultātā pārējās rūpniecības nozarēs izlaide samazinājās par 9,3%. Šo kritumu gan kompensēja spēcīgs būvniecības pieaugums 24,6% apmērā, taču pirmajā ceturksnī būvniecības īpatsvars ekonomikā ir salīdzinoši zems un tādēļ šī pieauguma ietekme uz kopējiem izaugsmes datiem nav pārāk liela.
Sagaidāms, ka otrajā ceturksnī būvniecības pieauguma tempi kļūs nedaudz mērenāki, savukārt kritums pārējās rūpniecības nozarēs nebūs tik izteikts. Savukārt jau aprīlī apstrādes rūpniecībā fiksēts 5,6% pieaugums, kas norāda uz straujāku apstrādes rūpniecības pieaugumu otrajā ceturksnī.
“Kopumā mazumtirdzniecības un apstrādes rūpniecības dinamika pēdējos mēnešos norāda uz būtiski straujāku ekonomikas izaugsmi šā gada otrajā ceturksnī, tomēr mazāk iepriecinošas tendences vērojams investīcijās,” vērš uzmanību A.Vilks.
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu investīcijas augušas vien par 2,2%. Jāatzīmē, ka investīcijās būtiski pieaugumi nav vērojami jau kopš 2012. gada vidus, kas, galvenokārt, saistīts ar ārējās vides riskiem. Ja iepriekšējos divus gadus galvenais risks bija krīze eirozonā, tad šobrīd galvenais risks ir ģeopolitiskā situācija reģionā, kas atkal liek uzņēmējiem būt piesardzīgiem savos investīciju lēmumos, kas vidējā termiņā var negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmes potenciālu.
Ņemot vērā pirmā ceturkšņa IKP rezultātus un pirmās indikācijas par otro ceturksni, izaugsme šogad varētu būt nedaudz zemāka, nekā šobrīd prognozētie 4%. Ekonomikas turpmākā attīstība gan joprojām ir cieši saistīta ar ārējo vidi, tādēļ pozitīvi vērtējama situācija eirozonā, kas ir atgriezusies pie nelielas pozitīvas izaugsmes un sentimenta indikatori norāda uz turpmāku situācijas uzlabošanos. Tomēr ģeopolitiskā situācija reģionā joprojām saglabājas kā lielākais īstermiņa risks Latvijas ekonomikai un joprojām nevar izslēgt situācijas turpmākas eskalācijas draudus.
Papildus tam, ekonomiskā situācija Latvijas kaimiņvalstīs nav pārāk iepriecinoša. Šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikas izaugsme Krievijā bija vien 0,9%, savukārt Igaunijā bija vērojams ekonomikas kritums 1,4% apmērā. Tas kopumā liek būt piesardzīgiem par Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvām. Finanšu ministrija plāno aktualizēt makroekonomisko rādītāju prognozes, gatavojot vidēja termiņa budžeta ietvardokumentu un 2015. gada budžetu.
Informāciju sagatavoja:
Maija Straupmane
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
Tālr.: 67083938
E-pasts: [email protected]