FM informē par ES fondu ieviešanas progresu līdz 2014. gada 30. aprīlim
Pirmdien, 9. jūnijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas apguvi līdz 2014. gada 30. aprīlim. Šādu ziņojumu FM iesniedz MK reizi ceturksnī.
“Latvijas IKP 2013. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies par 4,1%, turpinot uzrādīt straujāko kāpumu starp ES valstīm. Jāpiemin, ka 2013. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, IKP palielinājies vien par 3,6%. Nenoliedzami šo pozitīvu ietekmi uz IKP dinamiku ir atstājušas arī ES fondu investīcijas. Analīzes dati apliecina, ka 2013.gadā bez ES fondu ieguldījumiem IKP pieaugums būtu par aptuveni 1,5 procentpunktiem zemāks,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Saskaņā ar jaunākajiem datiem, uz šā gada 30. aprīli Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) projektu īstenošanas līgumi noslēgti par 102,3% no pieejamā ES fondu finansējuma. Savukārt projektu īstenotājiem ir veikti maksājumi 72,7% apmērā no kopējā ES fondu finansējuma.
Lai Latvija līdz 2015. gada beigām varētu pilnībā izmantot 2007.-2013. gada periodā pieejamās ES fondu investīcijas, perioda noslēguma fāzē no valsts budžeta projektu finansēšanai ir piešķirtas virssaistības. Tas nozīmē, ka valsts budžets sākotnēji finansēs projektus par lielāku summu nekā Latvijai pieejams no ES. Šobrīd, pateicoties ievērojamam papildus valsts budžeta virssaistību apjomam, kopā jau veiktie maksājumi finansējuma saņēmējiem pārsniedz pieejamo ESF finansējumu. Tas nozīmē, ka ES finansējuma neizmantošanas risku praktiski nav.
Tāpat jāatzīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, šajā pārskata periodā vērojama pozitīva tendence attiecībā uz neatbilstību apjoma izmaiņām – konstatēto neatbilstību apjoms ir samazinājies par 0,7%. Lai nodrošinātu vienotu praksi starp iestādēm un mazinātu neatbilstoši veikto izdevumu rašanās risku, Vadošā iestāde turpinās darbu pie iespējamiem risinājumiem šo procesu uzlabošanā 2014. – 2020.gada plānošanas periodā.
Pārskata periodā veikti vairāki nozīmīgi soļi ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda plānošanas dokumentu izstrādē un turpinājās darbs pie 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības un kontroles sistēmas jautājumiem.
Informatīvais ziņojums ir skatāms MK mājaslapā.
Informāciju sagatavoja:
Ieva Raboviča
Komunikācijas nodaļas vecākā eksperte
Tālr.: 67095880
E-pasts: [email protected]