Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam jāstiprina latviešu valodas statuss
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam, kurš šobrīd atrodas izskatīšanā Saeimā, ir jāstiprina valsts valodas statuss, uzskata VIENOTĪBA. Apvienība aicina Saeimas deputātus nekavēties ar likuma akceptēšanu Saeimā trešajā, galīgajā lasījumā un pieņemt to Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavotajā redakcijā.
Līdz šim izstrādātajā likuma redakcijā nebija nodrošinātas Latvijas kā nacionālas valsts intereses un tajā nebija pietiekami nostiprināta latviešu valodas saglabāšana, aizsardzība un attīstība. Arī Latvijas Valsts prezidenta Valsts valodas komisija savā atzinumā bija norādījusi, ka esošajā likuma redakcijā latviešu valodas pozīcija elektronisko plašsaziņas līdzekļu vidē tiks pasliktināta. Šāda situācija nav pieļaujama, jo radītu draudus Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanai. Tomēr Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 3.jūnijā sagatavotajā redakcijā šī situācija ir novērsta un likumā valsts valodas lietojumam ir paredzēts gan atbilstošs statuss, gan plašs lietojums.
VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāja Solvita Āboltiņa norāda: „Latvijas Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija ir atzinusi, ka elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Latvijā būtiski jāuzlabo latviešu valodas lietošana un jāveicina latviskā vide mūsu valsts informācijas un kultūras telpā. Esmu gandarīta, ka šis atzinums, sagatavojot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumprojektu, ir ņemts vērā. Latviešu valoda ir Latvijas kā nacionālas valsts un tās kultūras identitātes pamats, tādēļ ir jānodrošina atbilstošs tās lietošanas apjoms Latvijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzturētajā un veidotajā informācijas un kultūras telpā.”
„Valodu lietojums ir valsts drošības, nacionālās identitātes un politiskās pašnoteikšanās jautājums. Radio un televīzijai ir neaizstājama loma nacionālās identitātes stiprināšanā, valodas attīstīšanā un valsts valodas apguves veicināšanā. Pašreiz latviešu valodas izplatība plašsaziņas līdzekļos kā nozīmīgā publiskās telpas segmentā ir nepietiekama – latviešu valodas īpatsvars informatīvajā telpā valsts valodas statusam neatbilst,” uzsver VIENOTĪBAS deputāte Ina Druviete (Pilsoniskā savienība).
„Sabiedrības integrācija Latvijā ir iespējama, vienīgi saglabājot, aizsargājot un attīstot latviešu tautas kultūrvēsturisko mantojumu un palielinot latviešu valodas ietekmi kultūrvidē. Šobrīd Latvijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu telpā dominē krievu valodā pārraidītas programmas un tādējādi pastāv šķēršļi latviešu valodai pildīt savu konstitucionāli noteikto valsts valodas funkciju. Šobrīd Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma projekts un tajā paredzētais valodu lietošanas regulējums, kā to ir izstrādājusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, uzlabo latviešu valodas lietošanas apjomu un veicina latvisko vidi Latvijas informācijas un kultūras telpā,” norāda VIENOTĪBAS un Sabiedrības citai politikai (SCP) valdes locekle Karīna Korna.
2010. gada 3. jūnijā Ingrīdas Circenes (JL) vadītā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pabeidza vairāk nekā gadu ilgo darbu pie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumprojekta sagatavošanas trešajam, galīgajam lasījumam. Šī likuma mērķis ir gan noteikt Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību, gan veicināt sabiedrības integrāciju uz valsts valodas pamata, īstenojot Valsts valodas likuma prasības. Likumprojekta apspriešanas gaitā komisija ir atbalstījusi JL un PS, kā arī atsevišķu deputātu – I.Circenes, I.Druvietes un Ulda Gravas – priekšlikumus, kas nodrošinās daudz plašāku latviešu valodas lietojumu.
Saskaņā ar likumu turpmāk nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai to veidotajās programmās vismaz 65 procenti no visiem raidījumiem būtu valsts valodā, kas veidotu vismaz 65 procentus no raidlaika. Turpmāk elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotajās programmās būs jānodrošina, lai vismaz 51 procents no visiem raidījumiem nedēļas laikā būtu Eiropas audiovizuālie darbi. Šis nosacījums neattieksies uz ziņām, sporta sacensībām, spēlēm, reklāmu, televīzijas veikalu raidījumiem. Savukārt nacionālajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai vismaz 40 procenti no šiem darbiem būtu veidoti valsts valodā un tiktu izplatīti laikā no pulksten 19.00 līdz 23.00. Arī televīzijas raidījums svešvalodā, ja tas tiek dublēts vai ieskaņots valsts valodā, būs uzskatāms par raidījumu valsts valodā.
Televīzijas raidījumiem svešvalodās būs jānodrošina subtitri latviešu valodā. Šī prasība neattieksies uz tiešās pārraides, ziņu un valodas mācību raidījumiem, kā arī retranslāciju un satelīttelevīzijā izplatītajām programmām, kuru mērķauditorija nav Latvijas iedzīvotāji. Savukārt sabiedriskās televīzijas svešvalodās veidotajos un izplatītājos ziņu raidījumos būs jānodrošina ziņu kopsavilkums valsts valodā slīdošā lentē.
Pēc PS ierosinājuma likumprojektā lietots oficiāli apstiprinātais termins „plašsaziņas līdzekļi”, kas jau nostiprinājies gan sadzīvē, gan oficiālā saziņā, arī Eiropas Savienības dokumentu tulkojumos.
Politisko partiju apvienību VIENOTĪBA 2010.gada 6.martā nodibināja JL, PS un SCP. Apvienības uzdevums ir sākt Latvijas politisko un sabiedrisko spēku saliedēšanu, balstoties uz kopējām vērtībām un vienotu organizāciju. Apvienības mērķis ir radīt jaunu politisku kultūru Latvijā, platformu, uz kuras strādāt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam svarīga pārticīga, godīga un eiropeiska Latvija.