EM: daļēji centralizēts pārvaldes modelis – šobrīd efektīvākais valsts kapitāla daļu pārvaldībā
Ekonomikas ministrija izstrādājusi Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas projektu un šodien, 22. septembrī, izsludinot valsts sekretāru sanāksmē, nodod to plašākai sabiedriskai apspriešanai.
Koncepcijas tika izstrādāta ar mērķi izvērtēt efektīvas valsts kapitāla daļu pārvaldības ieviešanas iespējas un piedāvāt alternatīvas identificēto problēmu risināšanai. Koncepcijas izstrādes gaitā ministrija konsultējusies ar Rīgas fondu biržas, banku un finanšu konsultantu ekspertiem.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka efektīvākais valsts kapitālsabiedrību pārvaldīšanas veids Latvijā būtu daļēji centralizēta valsts kapitāla daļu pārvaldība, nosakot, ka pārvaldību nodrošina valsts kapitāla daļu pārvaldes institūcija sadarbībā ar attiecīgo nozares ministriju.
Vienlaikus ministrija atzīmē, ka ilgtermiņā, izvērtējot korporatīvās pārvaldības ieviešanas praksi, starptautiskās tendences, esošās situācijas priekšrocības un trūkumus, Latvijā pakāpeniski vajadzētu ieviest centralizēto valsts kaitālsabiedrību pārvaldības modeli – t.i., visu valsts kapitālsabiedrību pārvaldību nodrošina viena valsts kapitāla daļu pārvaldības institūcija.
Daļēji centralizēta valsts kapitāla daļu pārvaldība nozīmētu, ka nozaru ministrija pārrauga nozares attīstību un ar nozares specifiku saistītos jautājumus, savukārt valsts kapitāla daļu pārvaldības institūcija pārrauga finanšu rezultātu jautājumus un pārvaldības principu ieviešanu un īstenošanu.
Ministrija uzskata, ka valsts kapitāla daļu pārvaldības instituciju šobrīd efektīvāk būtu veidot uz Privatizācijas aģentūras bāzes, ņemot vērā tās pieredzi valsts kapitāla daļu pārvaldībā un atsavināšanā. Būtiski atzīmēt, ka PA sākotnējās darbības nodrošināšanai ir uzkrāts rezerves fonds, kā arī aģentūrā strādā atbilstošas kvalifikācijas speciālisti.
Šajā gadījumā Ekonomikas ministrija rosina definēt sekojošas valsts kapitāla daļu pārvaldības institūcijas funkcijas:
– korporatīvās pārvaldības principu ieviešana un pārvaldības prakses pilnveidošana;
– kopīgas uzskaites par valsts kapitālsabiedrībām nodrošināšana;
– informācijas atklātības un caurspīdības nodrošināšana par valsts kapitāla izmantošanu;
– valdības, nozaru ministriju un kapitālsabiedrību konsultēšana korporatīvās pārvaldības jomā;
– regulāra valsts līdzdalības saglabāšanas, samazināšanas, palielināšanas vai iegūšanas izvērtēšana konkrētajā kapitālsabiedrībā;
– konkrētu, novērtējamu komercdarbības mērķu noteikšana, sasniegto rezultātu ikgadēja izvērtēšana;
– katrai kapitālsabiedrībai dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšana;
– konkrētu kapitālsabiedrību pārvaldība un valsts kapitāla daļu atsavināšana.
Līdz ar valsts kapitāla sabiedrību pārvaldības modeļa maiņu Ekonomikas ministrija koncepcijā piedāvā veikt vēl vairākus būtiskus valsts kapitāla daļu pārvaldes uzlabojumus:
1. Komercdarbības mērķu noteikšana un rezultātu izvērtēšana. Koncepcijas projektā piedāvāts uzlabot komercdarbības mērķu noteikšanas un rezultātu izvērtēšanas kritērijus. Šobrīd nav rīcībpolitikas attiecībā uz kapitāla sabiedrību mērķu definēšanu un to sasaisti ar darbības rezultātiem un to izvērtēšanu.
2. Dividenžu politikas pilnveidošana ar mērķi definēt elastīgu, uzņēmuma vērtību paaugstinošu dividenžu politiku.
3. Ziedošanas politikas izvērtēšana ar mērķi nodrošināt ziedošanas prakses atbilstību labas pārvaldības principiem un valsts interesēm. Koncepcijas projektā piedāvāts noteikt, ka ziedošana pieļaujama, ja tā saistīta ar aktīvu atdeves un vērtības pieaugumu vai valsts interešu īstenošanu.
4. Motivējošas atalgojuma politikas izstrādāšana. Šobrīd valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadības atalgojuma sistēma nemotivē darboties labāku darbības rezultātu, tajā skaitā biznesa plāna un budžeta izpildes, sasniegšanai, līdz ar to EM piedāvā izstrādāt konkurētspējīgu un ar darbības rezultātiem sasaistītu atalgojuma politiku kapitālsabiedrībās.
5. Kapitālsabiedrību pārraudzības īstenošana, izveidojot pārraudzības institūciju (padomi) īpaši lielās un lielās kapitālsabiedrībās, kā arī vidēji lielās kapitālsabiedrībās ar neto apgrozījumu, kas ir lielāks par 15 miljoniem latu pārskata gadā, bilances kopsummu – lielāku par 3 miljoniem latu un vidējo darbinieku skaitu – lielāku par 50.
6. Atklātības prasību ieviešana ar mērķi nodrošināt publisku informācijas pieejamību par valsts kapitāla daļu un to pārvaldības kārtību un efektivitāti.
Šobrīd Latvijā ir decentralizēts valsts kapitāla daļu pārvaldības modelis un to pārvalde tiek īstenota ar kapitāla daļu turētāja – nozares ministrijas vai kādas citas institūcijas, ko par kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets, starpniecību (saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 10. pantu).
Esošās situācijas analīze rāda, ka šobrīd valsts kapitāla daļu turētājas ir 11 ministrijas un citas institūcijas. Decentralizētā modelī ir iespējama situācija, ka normatīvie akti var tikt atšķirīgi interpretēti un piemēroti atkarībā no kapitāla daļu turētāja izpratnes vai citiem faktoriem.
Analizējot Latvijā īstenoto valsts kapitāla daļu pārvaldības praksi, ministrija identificējusi vairākas problēmas, kuru iespējamos risinājumus ministrija iekļāvusi Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā, piemēram:
– valsts amatpersonu interešu konflikts (klienta, īpašnieka un nozares politikas veidotāja loma vienā personā);
– zema kapitāla atdeve;
– nav pārskatāmi definēti sasniedzamie ekonomiskie un sociālie mērķi un nav analizēti, izvērtēti kapitālsabiedrību rādītāji attiecībā uz tiem;
– nav nodrošināta vienota un caurspīdīga VKD pārvaldība;
– nepietiekami profesionāla VKD pārvaldība (tajā skaitā profesionāļu piesaistīšana);
– nav vienotas pārraudzības sistēmas, kas veicinātu komercdarbības vides uzlabošanu;
– sadrumstalots, neviennozīmīgi interpretējams un nepilnīgs VKD pārvaldības regulējums;
– ikdienas pārvaldības lēmumu politizācija.
Detalizēti ar izstrādāto Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas projektu var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā internetā.
Informāciju sagatavoja:
Evita Urpena
LR Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr: 67013193;
[email protected]; [email protected]