Es pazīstu un cienu savu vēlētāju. Intervija ar Normundu Aunu
Normunds Auns (45), SIA Bite, klientu menedžeris. Vidējo izglītību ieguvis dzimtajā Ugālē.
Vienotības saraksta veidotāji Ventspils domes vēlēšanām lepojas, ka tajā pārstāvēti visi galvenie šeit dzīvojošo cilvēku slāņi. Pie kāda no tiem pieskaitāt sevi, kā intereses jums ir vissaprotamākās un kas varētu jums uzticēt to aizstāvību pilsētas pašvaldībā?
Esmu ļoti komunikabls cilvēks, ja sākšu runāt par daudz un gari, lūdzu, apstādiniet mani…Tas tā, pa jokam. Bet, ja nopietni, ikvienam vissvarīgākās ir tieši viņa problēmas, un domes deputātu pienākums ir tās iespējami sabalansēt. Mana nodarbošanās līdzšinējā mūža garumā ir bijusi sniegt pakalpojumus ventspilniekiem. Esmu strādājis par dažādu speciālo automašīnu šoferi Labiekārtošanas kombinātā, uzturot kārtībā ielas. Vairāk nekā desmit gadu apkalpoju klientus degvielas uzpildes stacijā Statoil Ventspilī. Kādu laiku biju vairumtirdzniecības menedžeris Sumatā. Tagad mans darbs ir kurzemniekiem piedāvāt izmantot SIA Bite sakaru sistēmas un līdzekļus. Darbs visos gadījumos saistīts ar cilvēkiem un tas man ļoti patīk. Ceru, ka arī vairākums no viņiem saskarsmē ar mani bijuši apmierināti. Joprojām ar daudziem, kas palikuši atmiņā no Statoil laikiem, uz ielas sveicinos, kaut gan vārdus zinu tikai daļai no viņiem.
Ja šajās pašvaldību vēlēšanās visi bijušie Statoil klienti autovadītāji nobalsotu par jums…
…tad man balsu pietiktu, lai divreiz iekļūtu Saeimā. Bet tas atkal nenopietni. Ja pa īstam, deputāts, manuprāt, nav vienkārši tautas kalps, apkalpotājs, tautai pakalpotājs, kaut daudzi viņu par tādu gribētu pataisīt. Pēc manas saprašanas, jebkura līmeņa deputātam jābūt valstsvīram, kas rauga izstrādāt un pieņemt tādus lēmumus, lai tie ilglaicīgi būtu visas sabiedrības interesēs. Nesaku, ka es uzreiz tā spētu rīkoties, nokļūstot deputāta krēslā. Bet es mācītos, man vienmēr ir paticis ko jaunu uzzināt. Turklāt man dažā ziņā ir arī milzīga priekšrocība — es Ventspilī pazīstu ļoti daudz cilvēku. Un nevis no preses, TV vai kādām gudrām lekcijām uzzinu, kā dzīvo tautas pamatmasa, vienkāršie ļaudis. Nē, viņi to man izstāsta personīgi. Un tad var salīdzināt, ieraudzīt atšķirību starp oficiālo statistiku, varas zīmēto ainu un dzīves īstenību. Neapgalvoju, ka vienmēr ir taisnība tiem, kas brēc, cik viss ir slikti. Un arī augšupejas slavinātāji reizēm šauj pār strīpu. Īstenībā dzīve ir daudz raibāka. Manuprāt, es kaut kādā mērā esmu tāds savdabīgs lakmusa papīrs, kas ne tikai uzņem informāciju, bet spēj to arī vispārināt un nodot tālāk. Kļūstot par deputātu, es ar šo informāciju varētu dalīties domē, kur līdz šim tieši mana līmeņa cilvēki, vienkāršā darba darītāji, nav pārstāvēti.
Ventspilnieku emocionālā atmiņā, ka nesen kopā ar kolēģiem nesekmīgi tiesājāties ar savu bijušo maizes tēvu Statoil par atjaunošanu darbā, jo atlaists tika viss kolektīvs…
Negribas to atcerēties, jo formālu iemeslu atlaišanai no darba vienmēr var atrast. Suns droši vien aprakts tur, ka jaunajam īpašniekam mūsu aizstājēji izmaksā lētāk. Kas ir neliels skandāls, ja pēc tam var ietaupīt…Tagad ar humoru atceros, ka Statoil man divas reizes kā vienam labākajam darbiniekiem izmaksāja visai dārgus atpūtas braucienus uz ārzemēm kopā ar sievu.
Politiskajām aktivitātēm līdz šim nebija laika vai arī cita iemesla dēļ tajā negājāt?
Politiskajām norisēm gan internetā, gan dzīvē sekoju visu mūžu, sākot no politinformāciju apmeklēšanas padomju laikā, kad tas bija gandrīz obligāti, lai gan ne komjaunatnē, ne komunistiskajā partijā netiku stājies. Pamatskolas gados burtnīcās zīmēju sarkanbaltsarkanos karogus, učuki mazgāja galvu, bet toreiz pat nesapratu, par ko. Nesen mēģināju izrādīt sabiedrisko aktivitāti, klātienē piedaloties kādā teritorijas plānojuma apspriešanā. Uzdevu jautājumu pilsētas vislielākajam vīram, viņam tas laikam nepatika, sāka kliegt — no kādas partijas jūs esat, kā interesēs jūs tā prasāt…Domāju, johaidī, ja jau tikai partijnieki drīkst gaidīt pilsētas tēvu atbildes, jāstājas man arī kādā. Tas atkal pa jokam, nevienā partijā neesmu arī tagad. Bet sajutu, ka varas patvaļai pretī jāstājas organizēti, tad tā baidās, tad kaut ko var panākt. Kad Vienotība uzrunāja startēt tās sarakstā, piekritu nešaubīdamies.
Pēc dabas esat sportisks cilvēks, arī jūsu ģimenē, cik zināms, sports ir cieņā. Vai arī domē gribētu darboties šajā lauciņā?
Noteikti jā, lai gan sevi sportā tā īsti neesmu atradis, jo man patīk gan hokejs, gan futbols un volejbols. Kā pienākas slavenā Sanda Prūša novadniekam, esmu nobraucis pat pa bobsleja trasi, tiesa gan, pie stūres tad sēdēja cits. Lai gan gadi nestāv uz vietas, joprojām labprāt ņemu dalību komandu spēlēs un, cik vien iespējams, apmeklēju sporta pasākumus.
Vai pārzinu tagadējo sporta dzīvi Ventspilī? Protams, tikai daļēji. Taču sarunas ar zinošiem cilvēkiem liecina, ka šajā jomā mūsu pilsētas vadība iet uz ārišķībām. Atbalstīts tiek ne tik daudz tas, kas patiešām veicinātu sabiedrības veselību, bet disciplīnas, kurās gūtie panākumi varētu noskanēt pa visu valsti: Ventspils nu gan ir baigi foršā pilsēta, redz, kādi pie viņiem sportisti…Tēviem tas silda sirdis! Nav pat svarīgi, ka daudzi no izciliem sportistiem tikai formāli, Olimpisko vai citu spēļu priekšvakarā, ir kļuvusi par mūsu pilsētas iedzīvotājiem. Un te nav runa tikai par futbolistiem un basketbolistiem.