ES, vienojoties par sankcijām pret Krieviju, ir jālemj par kompensācijām
Pirmdien, 17. martā, Briselē notiek Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes un Vispārējo lietu padomes sanāksme, kurā tiek spriests arī par aktuālo situāciju Ukrainā. Finanšu ministrs Andris Vilks ir pārliecināts, ka ES vienojoties par iespējamām sankcijām pret Krieviju, reizē jānosaka kompensācijas tām dalībvalstīm, kuru ekonomikas tās varētu skart visvairāk.
„Eiropas Savienībai, vienojoties par kopējām sankcijām pret Krieviju, ir izšķiroši svarīgi panākt vienošanos par kompensācijām tām dalībvalstīm, kuras visvairāk varētu skart to sekas. Kompensācijas ir jānodrošina no vispiemērotākā ES finanšu instrumenta, kā piemēram, Elastības instrumenta vai citiem Solidaritātes instrumentiem. Aicinu ES ārlietu ministrus ļoti rūpīgi un atbildīgi vērtēt šos jautājumus, neatstājot novārtā visu triju Baltijas valstu uzņēmējdarbību bez tik svarīga atbalsta,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Patlaban nozaru ministrijas izvērtē dažādas ietekmes uz mūsu valsts tautsaimniecības nozarēm, kas varētu rasties pēc Krievijas un Ukrainas konflikta turpmākas eskalācijas. Plānots, ka par ietekmēm uz kopējo Latvijas tautsaimniecību un plānotajiem pasākumiem, lai tās mazinātu, jau tuvākajā laikā lems valdība.
ES Solidaritātes fonds (ESSF) izveidots, lai reaģētu lielu katastrofu un negadījumu seku likvidēšanai un izrādītu solidaritāti katastrofās cietušajiem Eiropas reģioniem. Fondu izveidoja pēc plašiem plūdiem, ko Viduseiropas valstis piedzīvoja 2002. gada vasarā. Līdz šim palīdzība sniegta 23 Eiropas valstīm, un tās kopējais apjoms ir vairāk nekā 3,5 miljardi eiro.
Informāciju sagatavoja:
Aleksis Jarockis
Komunikācijas nodaļas vadītājs
Tālr.: 67083850, 26336920
E-pasts: [email protected]