FM: eksports maijā noturas pērnā gada līmenī
Preču eksports maijā bijis vien par 0,1% lielāks kā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. To ietekmējusi preču eksporta vērtības samazināšanās mēneša laikā par 4,5% faktiskajās cenās. Taču, analizējot datus sīkāk, jāsecina, ka izaugsmi negatīvi ietekmējušas problēmas metālu nozarē un reeksporta samazinājums. Savukārt gandrīz visās pārējās preču grupās turpinās salīdzinoši strauja eksporta izaugsme.
Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka, straujāk par eksportu krītoties importa vērtībai (maijā mēneša laikā par 9,8%), būtiski uzlabojusies ārējās tirdzniecības bilance. Importa pārsvars pār eksportu samazinājies no 135,4 miljoniem latu šī gada aprīlī līdz 90,6 miljoniem latu maijā, kas ir mazākā negatīvā bilance pēdējo divu gadu laikā. Taču vienlaikus šāds importa kritums diemžēl signalizē arī par iespējamu zemu investīciju līmeni Latvijā arī šī gada otrajā ceturksnī, jo tieši investīciju pieaugums iepriekšējos gados ir bijis viens no strauja importa pieauguma virzītājiem.
„Maija ārējās tirdzniecības dati uzskatāmi atklāj eksporta pieprasījuma un iekšējās problēmas vienā no nozīmīgākajām Latvijas rūpniecības nozarēm. Sarūkošais metālu eksports un tā ražošanai nepieciešamo metāllūžņu imports spilgti liecina par „Liepājas Metalurga” ražošanas apturēšanu maija sākumā un atstājis lielāko negatīvo ietekmi uz ārējās tirdzniecības aktivitātes samazināšanos”, norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Dzelzs un tērauda eksporta apjoms samazinājies par 39,3% mēneša laikā, importa – par 23,3%.
Negatīvu ietekmi uz eksporta izaugsmes tempu krišanos līdz 0,1% un importa samazināšanos par 9,0% maijā gada griezumā atstājis arī būtisks eksporta un importa kritums minerālproduktiem un satiksmes līdzekļiem, taču, tā kā šajās preču grupās ir būtisks reeksporta īpatsvars, šie samazinājumi liecina vien par mazāku tirdzniecības apjomu ar ārzemēs ražotām precēm.
Iepriecinoši, ka gandrīz visās pārējās preču grupās turpinās salīdzinoši strauja eksporta izaugsme. Īpaši atzīmējami sasniegumi lielākajās eksporta preču grupās – lauksaimniecības preču un pārtikas eksports audzis par 15,3% gada laikā, mehānismu un ierīču – par 24,4%, koka un tā izstrādājumu – par 11,4%. Vienlaikus jāatzīmē, ka kokapstrādes izlaides apjomi salīdzinājumā šī gada pirmo piecu mēnešu laikā ir bijuši gandrīz vienādi ar pērnā gada šajā periodā saražoto apjomu, taču apgrozījuma un eksporta apjomi faktiskajās cenās ir strauji auguši. Tā kā koksnes importa apjomi ir daudz zemāki par eksporta apjomiem, nav pamata domāt par reeksporta pieaugumu. Jāsecina, ka kāpj pievienotā vērtība šajā nozarē.
Arī importa datos vērojams pieaugums gandrīz visās pārējās preču grupās, īpaši izceļami importa pieaugumi tekstila un koka produktu grupās. Straujais koka importa pieaugums izgaismo vēl vienu Latvijas rūpniecības problēmu – izejmateriālu trūkumu kokrūpniecībā.
Arī turpmākajos mēnešos paredzama salīdzinoši zemāka ārējās tirdzniecības aktivitāte. Taču Eiropas Komisijas veiktās patērētāju un uzņēmēju aptaujas maijā un jūnijā uzrāda būtisku noskaņojuma uzlabošanos Eiropas Savienībā – ekonomikas sentimenta indekss jūnijā sasniedzis augstāko rādītāju pēdējo 15 mēnešu laikā, dodot cerības uz pieprasījuma pieauguma atjaunošanos eirozonā jau šī gada otrajā pusē. Finanšu ministrijas atjaunotais makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz Latvijas eksporta pieprasījuma pieaugumu šī gada otrajā pusē, pakāpeniski atjaunojoties ekonomikas izaugsmei eirozonā. Eksporta pieaugums 2013. gadā kopumā tiek prognozēts 5,5% apmērā, bet importa –3,3% apmērā (faktiskajās cenās).
Informāciju sagatavoja:
Ieva Pužule
Komunikācijas nodaļas vecākā referente
Tālr.: 67095405
[email protected]