FM informē par paveikto eiro ieviešanai Latvijā un paredz indikatīvo eiro ieviešanas budžetu
Otrdien, 11. oktobrī, Ministru kabinets (MK), izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto atskaiti par paveikto eiro ieviešanai Latvijā, kā arī uzdeva līdz šā gada 17. oktobrim izstrādāt rīkojuma projektu par ilgtermiņa saistību uzņemšanos 2013. – 2014. gadam Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plānā paredzēto pasākumu finansēšanai un to iekļaušanu nākamā gada valsts budžetā.
Kā zināms, valdība ir noteikusi 2014. gadu par eiro ieviešanas termiņu Latvijā. FM informēja valdību, ka laikā no 2011. gada 1. februāra līdz 2011. gada 31. jūlijam eiro ieviešanas procesā tika risināti jautājumi par vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) normatīvo aktu pielāgošanu, eiro ieviešanas likuma izstrādi un eiro ieviešanas komunikāciju, kā arī tika sagatavoti aprēķini par indikatīvajām Eiropas vienotās valūtas ieviešanas izmaksām 2013. un 2014. gadā.
Izvērtējot iesniegtos indikatīvos aprēķinus par Eiropas vienotās valūtas ieviešanas izmaksām, paredzams, ka uz valsts budžetu attiecināmās eiro ieviešanas izmaksas laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam varētu sasniegt 10,5 miljonus latu. Taču, ņemot vērā to, ka pašlaik nav precīzi skaidrs Eiropas vienotās valūtas ieviešanas detalizēts pasākumu apjoms, norādītie izmaksu aprēķini ir provizoriski.
Īstenojot Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna pasākumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas ir atbildīgā iestāde par Valsts pārvaldes informācijas sistēmu pārmaiņu vadību un pielāgošanu Eiropas vienotās valūtas ieviešanai (Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas, Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas, Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēma, u. c.), ir iesniegusi indikatīvu aprēķinu par informācijas sistēmu pielāgošanu eiro ieviešanai, kur kopējās indikatīvās izmaksas ir 3,6 miljoni lati.
VARAM iesniegtajā indikatīvajā izmaksu aprēķinā papildus ir iekļauta informācija par nepieciešamo finansējumu informācijas sistēmu pielāgošanai pašvaldībām, kas veido 1,3 miljoni latu. Kopējās pašvaldību izmaksas varētu būt lielākas, jo indikatīvo izmaksu aprēķinu visas pašvaldības neiesniedza, jo saskaņā ar eiro ieviešanas plānā paredzēto eiro ieviešanas scenāriju uz pašvaldībām ir attiecināms tirgus dalībnieka statuss, kas neparedz ar eiro ieviešanu saistīto izmaksu segšanu no valsts budžeta. Tāpēc pašvaldībām savlaicīgi eiro ieviešanas izdevumi jāparedz savos budžetos.
Naudas un maksājumu sistēmas darba grupas (NMSDG) iesniegtās uz valsts budžetu attiecināmās indikatīvās eiro ieviešanas izmaksas veido 3,9 miljoni latu. Minētais finansējums būs nepieciešams skaidras naudas apmaiņas (tai skaitā drošības pasākumu nodrošināšanai) un bezskaidras naudas eiro norēķinu ieviešanas nodrošināšanai.
Ekonomikas ministrija atbilstoši Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupas sanāksmē veiktajai pasākumu ieviešanas analīzei ir sagatavojusi un iesniegusi indikatīvus aprēķinus 236 000 latu apmērā.
Komunikācijas jomā īpaša uzmanība tika pievērsta Igaunijas eiro ieviešanas pieredzes izpētei. Ņemot vērā Igaunijas, kā arī citu dalībvalstu pieredzi un Eiropas Komisijas ieteikumus, ar eiro ieviešanu saistītu sabiedrības informēšanas un komunikāciju pasākumu realizēšanai Latvijā paredzēto izdevumu indikatīvā aprēķina pamatā ir pieņēmums – viens eiro uz valsts iedzīvotāju, tādejādi uz valsts budžetu attiecināmās izmaksas ir 1,4 miljoni latu.
Detalizētu informatīvo ziņojumu un protokollēmuma projektu skatīt šeit.
Informāciju sagatavoja:
Aleksis Jarockis
Komunikācijas nodaļas vadītājs
Tālr. 67083850
[email protected]