Skip to main content

FM: Latvijas ekonomikas izaugsme arvien vairāk balstās uz iekšējā pieprasījuma pieaugumu

Šodien publicētais otrā ceturkšņa pilnais iekšzemes kopprodukta (IKP) izvērsums parāda, ka Latvijas ekonomikā turpinās strauja izaugsme, arvien turpinot pārsteigt ar savu noturību pret ekonomiskās vides pasliktināšanos Eiropā un citviet pasaulē.

„Pašreizējā situācija Latvijas ekonomikā vērtējama pozitīvi, tomēr nepieciešams saglabāt piesardzību, jo izaugsme arvien vairāk balstās uz iekšējo pieprasījumu, bet eksporta pieauguma tempi mazinās. Diemžēl, pretēji iepriekš gaidītajam, šobrīd nav pazīmju, ka ekonomiskā situācija Eiropā gada otrajā pusē varētu uzlaboties. Tas nozīmē, ka, Latvijas ekonomikas pieauguma tempi turpmāk varētu samazināties, taču jāuzsver, ka Latvijas ekonomika vairākus ceturkšņus ir bijusi visstraujāk augošā visā Eiropas Savienībā,” skaidro finanšu ministrs Andris Vilks.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP šā gada otrajā ceturksnī palielinājies par 5%, bet pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem par 1,3%.

Nozaru griezumā salīdzinājumā ar iepriekšējiem ceturkšņiem būtiskas izmaiņas nav vērojamas. Straujākie pieauguma tempi joprojām ir vērojami būvniecības un apstrādes rūpniecības nozarēs, kas augušas par attiecīgi 23,5% un 9%,un kopā devušas gandrīz pusi no visa pieauguma. Vērā ņemami pieauguma tempi fiksēti arī transporta un informācijas pakalpojumu nozarēs, kas augušas par attiecīgi 7,5% un 10,9%. No izlietojuma puses turpina priecēt investīcijas, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni augušas par 20,5%. Straujš pieaugums vērojams arī privātajā patēriņā – 7,2%, savukārt eksports šajā periodā palielinājies vien par 3,8%.

Svarīgi ņemt vērā, ka Latvija tomēr ir maza un atvērta ekonomika, tādēļ ilgstoši iekšējais pieprasījums nevar kompensēt ārējā pieprasījuma mazināšanos. Tādēļ turpmākās attīstības perspektīvas Latvijā būs atkarīgas no ES valstu spējas konsolidēt nacionālos budžetus un rast risinājumu parādu krīzei. Šobrīd to nav izdevies paveikt un ekonomiskā situācija Eiropā turpina arvien pasliktināties.

Šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni eirozonas IKP pieauguma tempi jau kļuvuši negatīvi, IKP samazinoties par 0,5%. Lai arī Latvija līdz šim spējusi izvairīties no eirozonas negatīvās ietekmes, tomēr izaugsmes tempi kļuvuši lēnāki ne tikai krīzes tieši skartajās valstīs, bet arī mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs un lielākajos tirdzniecības partneros – Lietuvā un Igaunijā. Abās valstīs otrā ceturkšņa gada pieauguma tempi bijuši vien 2,2%, lai gan iepriekš izaugsmes tempi bijuši tikpat strauji kā Latvijā. Tas kopumā liek būt piesardzīgiem arī par Latvijas attīstības perspektīvām. Ja esošā situācija, kad eirozonas valstis nespēj rast izeju no parādu krīzes, turpinās ieilgt un ekonomiskā situācija eirozonā neuzlabosies, Latvijas izaugsme vidējā termiņā var būt arī zemāka nekā šobrīd prognozēts.

Informāciju sagatavoja:
Aleksis Jarockis
Komunikācijas nodaļas vadītājs
Tālr.: 67083850
[email protected]

Dalies ar ziņu