Funkciju izvērtēšanā jāiesaista nozares profesionāļi
Nevalstisko organizāciju, tai skaitā kino jomas pārstāvju un citu kultūras nozares profesionāļu atklātās vēstules valdībai un parlamenta deputātiem apliecina Kultūras ministrijas jau iepriekš pausto nostāju – valsts pārvaldes funkciju izvērtēšanas darba grupa, sagatavojot priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai, faktisko situāciju kultūras nozarē ir vērtējusi mehāniski un teorētiski, nevis pēc būtības.
„Kultūras procesā ikdienā iesaistītie profesionāļi visprecīzāk nosaka „temperatūru” kultūras nozarē. Tā ir sasniegusi sarkano līniju – proti, pat minimāls finansējuma samazinājums kultūras nozarei nozīmētu valsts dibināto nacionālo kultūras iestāžu, to vidū, piemēram, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Nacionālā teātra, Nacionālās operas vai citu iestāžu slēgšanu. Tas netiks pieļauts, jo to mēs kā nacionāla valsts nevaram atļauties,” uzsver kultūras ministrs Ints Dālderis.
Ministrs norāda, ka partiju apvienība „Vienotība” faktiski ir vienīgā, kas konsekventi iestājas par Kultūras ministrijas pastāvēšanu, tādējādi demonstrējot, ka kultūras nozare ir nozīmīga valsts prioritāte, kas ir īpaši būtiski skaitliski mazai nācijai.
Ministrs piekrīt nozares darbinieku atziņai, ka galvenais valsts pārvaldes funkciju vērtēšanas procesa trūkums ir tas, ka Valsts kanceleja nebija gatava saturīgi diskutēt par funkciju veikšanas efektivitāti. Lai arī pirms ziņojuma sagatavošanas Valsts kanceleja organizēja neskaitāmas tikšanās par faktisko situāciju dažādās nozarēs, pieaicinot ministriju speciālistus, kuri sniedza kompetentu viedokli par reālajiem apstākļiem, gala ziņojumā par valsts funkciju optimizēšanu nozaru pārstāvju viedoklis netiek atspoguļots.
Vēstulē, kas šonedēļ nosūtīta Valsts kancelejai, Kultūras ministrija norāda, ka valsts pārvaldes funkciju izvērtējums ir jāveic, plānojot valsts attīstību ne tikai krīzes situācijā īstermiņā, bet vienlaikus arī domājot par attīstību ilgtermiņā. Pēc ministrijas domām, darba grupas ziņojumā nav ņemts vērā, ka kultūra kā viena no tautsaimniecības nozarēm ietekmē gan valsts, sabiedrības un indivīda labklājību, gan arī valsts konkurētspēju un starptautisko atpazīstamību.
Ministrija uzsver, ka darba grupas priekšlikumi ir vienpusīgi orientēti tikai uz iespējami lielāku izmaksu samazinājumu, nepievēršot uzmanību to ietekmei uz ieņēmumu daļu, tai skaitā neņemot vērā, piemēram, korelāciju starp dotāciju teātriem un pašu ieņēmumu apjomu. Aptuveni 50% valsts finansēto teātru budžetu veido pašu ieņēmumi, arī atsevišķu muzeju pašu ieņēmumu sasniedz 70%.
Pēc ministrijas ieskata, kultūras budžeta samazinājums nedos vērā ņemamus valsts budžeta ietaupījumus, bet tieši pretēji – radīs neatgriezeniskus zaudējumus valsts sociālekonomiskajā attīstībā, kuru negatīvās sekas izpaustos ilgtermiņā.
Informāciju sagatavoja:
Elīna Bīviņa
kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos
Tālr.: 67330306, 26304460
E-pasts: [email protected]
Elīna Bīviņa
kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos
Tālr.: 67330306, 26304460
E-pasts: [email protected]
Dalies ar ziņu