Izsludina kredītu reģistra likumprojektu
Ceturtdien, 11. augustā, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots kredītu reģistra likumprojekts ar mērķi Kredītu reģistram nodrošināt atsevišķu, no citiem finanšu sektora darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem nodalītu normatīvo bāzi.
Vienlaikus likumprojekts novērstu pretrunas, kuras uz Kredītu reģistru attiecināmos normatīvajos aktos pastāv pašreiz, jo šobrīd Kredītu reģistra darbību reglamentē Kredītiestāžu likums, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums un Krājaizdevu sabiedrību likums, uz šo likumu pamata izdotie Latvijas Bankas noteikumi, kā arī virkne likumu, kas nosaka vispārējās normas attiecībā uz Kredītu reģistra jomu, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likums un Valsts informācijas sistēmu likums.
Kredītu reģistra darbība pēc Likumprojekta pieņemšanas pēc būtības mainīta netiktu – tajā tiktu turpināts uzkrāt līdzšinējās ziņas par aizņēmēju un aizņēmēja galvinieku, no ar kredītrisku saistītiem darījumiem izrietošām esošām un iespējamām aizņēmēja un aizņēmēja galvinieka saistībām, sākot ar līguma spēkā stāšanās brīdi, un šādu saistību izpildi.
Likumprojekts nodrošinātu, ka vienā likumā ir noteikta:
• atbildība par ziņu iekļaušanu Kredītu reģistrā un par šo ziņu saturu;
• atbildība par Kredītu reģistrā esošo ziņu apstrādi, ziņu pieprasīšanu no Kredītu reģistra un personu iesniegumu izskatīšanu,
• to amatpersonu pilnvaras, kuras tiesīgas izvērtēt Kredītu reģistra darbību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus un sodīt par tiem;
• termiņi Kredītu reģistrā esošo ziņu glabāšanai;
• atbildība par Kredītu reģistra uzturēšanu un attīstību;
• Kredītu reģistrā esošo ziņu pieejamība un institūciju un personu loks, kas un kādā apjomā tās ir tiesīgi saņemt.
Kā līdz šim, paredzēts, ka Kredītu reģistra darbības izdevumus sedz dalībnieks (kredītiestādes, komercsabiedrības, kurām ir ciešas attiecības ar kredītiestādi un kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrības un apdrošināšanas sabiedrības), Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka. Likumprojekts precizē normas par Kredītu reģistrā esošās informācijas pieejamību un izmantojamību, nosakot, ka Kredītu reģistrā esošās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija, vienlaikus precizējot valsts iestādes, kas un kādā apjomā Kredītu reģistrā esošo informāciju ir tiesīgas saņemt.
Tāpat Likumprojektā precizēta atbildība par ziņu apstrādi, nosakot, ka dalībnieks ir atbildīgs par to, ka šā dalībnieka Kredītu reģistrā iekļautās ziņas pēc būtības atbilst klienta līgumam un klienta galvinieka līgumam. Savukārt, Latvijas Banka ir atbildīga par Reģistrā iekļauto ziņu atbilstību dalībnieka iekļautajām ziņām.
Likumprojekts paredz noteikt arī ziņu glabāšanas ilgumu (šobrīd ziņas Kredītu reģistrā tiek glabātas bez termiņa un netiek dzēstas) – 15 gadus pēc saistību izbeigšanās. Savukārt t.s. negatīvās informācijas jeb ziņas par saistību pārkāpumu glabāšanai Kredītu reģistrā, ja aizņēmējs vai aizņēmēja galvinieks pārkāpumu novērš, Likumprojektā paredzēts noteikt saīsinātu glabāšanas termiņu – piecus gadus pēc saistību pārkāpuma novēršanas.
Attiecīgi grozījumi tika izsludināti arī saistošajos normatīvajos aktos – Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā.
Likumprojektus un grozījumus vēl skatīs un par tiem lems Ministru kabinets (MK) un Saeima.
Detalizētu kredītu reģistra likumprojektu skatīt šeit.
Grozījumus Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā skatīt šeit.
Grozījumus Kredītiestāžu likumā skatīt šeit.
Grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā skatīt šeit.
Informāciju sagatavoja:
Agnese Beļkeviča
Komunikācijas nodaļa
Tālr. 67083938
[email protected]