Judins: piederība Latvijai ir latviešu valodā
18. februārī mēs balsosim PRET divvalodību, PRET Latvijas vājināšanu, PRET mēģinājumiem pa kluso demontēt Latvijas Republiku, PRET sabiedrības sašķelšanu divās kopienās. Latvija ir mūsu valsts, un mēs visi esam atbildīgi par tās nākotni. Latvija mainās, iegūstot jaunus vaibstus, bet ir vērtības, kuras nedrīkst pazaudēt. Latviešu valoda nav tikai komunikācijas instruments – tā ir bagātība, kas atšķir Latviju no citām pasaules valstīm, kas saliedē mūsu sabiedrību. Latviešu valoda vieno Latvijas cilvēkus neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes, ādas krāsas un dzimtās valodas. Mēs visi esam piederīgi Latvijai, un Latvija pieder mums un mūsu bērniem.
Mani vecāki ir krievu tautības, tomēr etniskā izcelsme man nav radījusi spriedzi vai problēmas nedz sadzīvē, nedz profesionālajā darbā. Izskaidrojums tam ir vienkāršs – Latvija man nav un nekad nav bijusi «sveša» vai «viņu» zeme – es dzīvoju savā valstī, un man ir gods strādāt tās labā! Vai tas būtu iespējams bez latviešu valodas? Noteikti ne! Kā var dzīvot savā valstī un nezināt tās valodu? Kā var just piederību Latvijai, Latvijas tautai, ja tās valoda tev ir sveša?
Teju katrai latviešu ģimenei ir stāsti par laiku pirms Otrā pasaules kara, par neatkarīgu Latviju – nodoti no paaudzes paaudzē. Cittautiešiem, kas ieradās pēc kara, šādu ģimenes stāstu nav. Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju pirms neatkarības atjaunošanas nebija ne mazākās nojausmas, kāda bija Latvijas Republika, diemžēl arī šobrīd daudziem šādas izpratnes nav. Ir jāizprot valsts, kurā dzīvojam, kuru visi kopīgiem spēkiem veidojam. Latvija nav iedomājama bez latviešiem, bez latviešu kultūras. Bet to savukārt nav iespējams izprast, nesaprotot latviešu valodu. Esat mēģinājuši iztulkot kādā citā valodā (kaut vai krievu) latvju dainas? Vai Latvijas himnu? Latviešu kultūra, Latvijas valsts pastāvēšanas jēga ir saprotama vienīgi latviešu valodā.
Parakstu vākšana par otro valsts valodu un referenduma pieprasīšana ir vērsta pret Latvijas tautas un Latvijas Republikas interesēm, jo tās mērķis – šķelt sabiedrību, veidot divkopienu valsti, demotivēt cittautiešus apgūt un lietot latviešu valodu. Latvijas tautas pārliecinošs PRET ir vienīgā iespēja esošajā situācijā parādīt, ka apzināmies atbildību par Latvijas nākotni un esam gatavi to aizsargāt.
Gan latvieši, gan citu tautību cilvēki, kas dzīvo mūsu valstī, veido vienu, nedalāmu Latvijas tautu. Latviešu valoda ir atslēga, kas paver durvis uz latviešu kultūru, uz piederību Latvijai, – tā ir arī neatņemama Latvijas krievu identitātes sastāvdaļa. 18. februāra referendums nav PRET krievu valodu vai krievu tautības cilvēkiem. Mēs balsosim PRET centieniem sagraut Latvijas kultūras telpu, kurai piederīgi ir visi Latvijas iedzīvotāji – gan latvieši, gan krievi, gan ebreji, poļi, lietuvieši, igauņi u. c.
Autors:
Andrejs Judins
Saeimas deputāts