Skip to main content

Kalniete: Latvijas zemnieki saņems lielākus tiešos maksājumus

Latvijas zemnieki pašlaik saņem tik mazus tiešos maksājumus, ka politiski ir neiespējami tos atstāt tādā pašā līmenī; nav šaubu, ka Latvijas zemnieki saņems vairāk, šorīt intervijā "Rietumu Radio" sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete ("Vienotība").

Maksājumi visiem nekad nebūs vienādi

Viņa uzsvēra, ka Eiropas Komisijas (EK) pagājušajā nedēļā publiskotais piedāvājums lauksaimniecības politikas izmaiņām laikā no 2013. līdz 2020. gadam parāda to, ka Latvija un citas jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis ir sadzirdētas un nauda Eiropas zemniekiem tiks sadalīta taisnīgāk nekā līdz šim, taču līdz tam vēl ejams garš ceļš un pašreizējais EK viedoklis vēl tiks apspriests, mainīts un pilnveidots.

"Dokumentā teikts, ka maksājumiem jābūt taisnīgākiem, taču tas nenozīmē, ka maksājumi visiem būs vienādi. Pašlaik tiek runāts par to, ka ir jānosaka maksājumu slieksnis, par kuru neviens lauksaimnieks Eiropā nesaņem mazāk," skaidro Kalniete. Par to, kāds šis slieksnis būs nākamgad un 2012.gadā, vēl būs lielas diskusijas, un tas, kā uzskata Kalniete, ir pozitīvi un Latvijas zemniekiem izdevīgi.

Plāno noteikt maksājumu griestus

Otra pozitīvā iezīme, viņasprāt, ir tā, ka EK savā ziņojumā piedāvā maksājumu griestus lielajiem lauksaimniekiem. "Pašlaik viena no lielākajām kopējās lauksaimniecības politikas problēmām ir tā, ka lielie lauksaimnieki, kuriem pieder tūkstošiem hektāru zemes, un lielie lauksaimniecības produktu ražošanas uzņēmumi vēl arvien saņem ievērojamu ES atbalstu. Šie lielie aizņem tikai vienu piektdaļu no visām Eiropas lauksaimniecības platībām, bet saņem 80% no visa kopējā lauksaimniecības budžeta, kas ir atvēlēts maksājumiem," sacīja Kalniete, piebilstot, ka plānotās izmaiņas padarīs Eiropas lauksaimniecības politiku caurspīdīgāku un taisnīgāku.

iņa norāda, ka pašreizējā lauksaimniecības politika eiropiešiem, no kuru nodokļiem tā tiek finansēta, nav pietiekami skaidra – bieži vien nav skaidrs, par ko jāmaksā un kādiem mērķiem nauda tiek izmantota.

Dotācijas lauksaimniekiem netiek vērtētas viennozīmīgi

Kalniete uzsver, ka tas, ko EK piedāvā, vēl nav likums vai norma un līdz rezultātam vēl ejams garš ceļš. "Tas ir pašreizējais komisijas viedoklis, kurš vēl tiks apspriests, mainīts un pilnveidots. Lielais darbs un visa dramatiskā cīņa, kas aiz šā procesa stāv, vēl ir priekšā," uzsvēra Kalniete, norādot, ka ES dalībvalstīs un Eiropas parlamentā ir daudz cilvēku, kuri neatbalsta tik apjomīgu līdzekļu piešķiršanu lauksaimniecībai.

"Viņi uzskata, ka ir pilnīgi nepareizi, ka lauksaimniecība saņem tik lielu naudu. Eiropā, viņuprāt, ir citas jomas, kurām būtu nepieciešams lielāks finansējums, piemēram, inovācijām, klimata pārmaiņu izpētei un kopējai ārpolitikai," sacīja Kalniete. Lauksaimniecība no kopējā ES budžeta saņem 42%. "Jautājums ir par to, kādā veidā mēs no kopējā ES budžeta nodrošināsim pietiekamu lauksaimniecības budžetu, jo šobrīd no lauksaimniekiem prasa vairāk nekā pirms 20 gadiem, bet par naudu, kura ar katru gadu samazinās," norāda Kalniete.

Deputāte uzsver, ka Latvijas zemnieku organizācijas ir ļoti aktīvas un prot Eiropā aizstāvēt savu viedokli. Arī Zemkopības ministrijas darbu Kalniete vērtē pozitīvi.

Dalies ar ziņu