Kariņš aicina palielināt Latvijas enerģētisko drošību
Šodien, 21. septembrī, Eiropas Parlamenta (EP) sesijā Strasbūrā, debatējot par Gāzes piegādes drošības regulu, EP deputāts Krišjānis Kariņš uzsvēra nepieciešamību Eiropas Savienībai (ES) investēt Baltijas valstu enerģētikas infrastruktūrā, tā mazinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atkarību no Krievijas gāzes un palielinot kopējo ES enerģētisko drošību.
„Baltijas valstis ir 100% izolētas un 100% atkarīgas no Krievijas gāzes, kā rezultātā šo valstu patērētājs par gāzi maksā par 30% vairāk kā Vācijas. Regula ir pareizais virziens, taču uzsāktais ir jānoved līdz galam un jāveido jauni infrastruktūras savienojumi, kas palīdzētu izveidot kopēju gāzes tirgu un novērstu atkarību no viena piegādātāja “ norādīja Kariņš.
Uzrunājot EP, Kariņš uzsvēra, ka, lai mazinātu Eiropas atkarību no Krievijas gāzes, nepieciešams dažādot piegādes un izveidot Eiropas enerģētikas iekšējo tirgu. Taču, lai to īstenotu, Eiropas Savienībai ir jāinvestē to reģionu un valstu enerģētikas infrastruktūrā, kuras ir pilnībā izolētas no ES kopējās infrastruktūras, tā nodrošinot pilnvērtīgu enerģijas piegāžu drošību visā Eiropā.
ES Gāzes piegāžu drošības regula vērsta uz nepārtrauktu gāzes piegādi patērētājiem Eiropā. Regulas projektā paredzēts, ka aizsargātie patērētāji būs visas mājsaimniecības un gadījumā, ja tiek pārtrauktas gāzes piegādes mājsaimniecībām, tad šādā situācijā vispirms jāpiegādā gāze no citiem resursiem. ES regula izstrādāta, reaģējot uz Krievijas un Ukrainas gāzes strīdu 2009.gada janvārī, kas izraisīja ievērojamus gāzes piegāžu traucējumus Centrāleiropā.
Krišjānis Kariņš EP strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā, kā arī īpašajā Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komitejā.