Kristovskis Luksemburgā izsaka bažas par Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības situācijas pasliktināšanos
20. jūnijā ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis piedalījās kārtējā Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē Luksemburgā. Ārlietu ministri apsprieda situāciju Baltkrievijā un pauda bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos. Tā kā represijas pret opozīcijas pārstāvjiem turpinās, ministri vienojās papildināt to personu sarakstu, kurām noteikti ceļošanas ierobežojumi ES un iesaldēti līdzekļi, kā arī īstenot ierobežojošus pasākumus pret trijiem režīmu stiprinošiem uzņēmumiem. Tāpat ministri vienojās noteikt ieroču embargo. Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka ES noteiktie pasākumi nedrīkst ietekmēt pilsonisko sabiedrību, kā arī ES dalībvalstu drošības intereses. Ministrs aicināja dalībvalstis turpināt diskusiju par ES politikas ilgtermiņa mērķiem Baltkrievijā un līdzekļiem to īstenošanai. Tika atbalstīts Latvijas priekšlikums automātiski nepaplašināt ierobežojošo pasākumu mērogu.
Ārlietu ministri diskutēja par Eiropas Savienības Kaimiņu politiku, analizējot Eiropas Komisijas sagatavoto pārskatu, kura mērķis ir stiprināt partnerību ar sešpadsmit ES Kaimiņu politikas valstīm ES dienvidos, austrumos un Tuvo Austrumu reģionā. Pārskatā norādīts, ka stiprinot partnerību ar kaimiņvalstīm, nepieciešams koncentrēties uz demokrātijas stiprināšanu, ekonomisko izaugsmi un pārrobežu kontaktu veicināšanu. Latvijas ārlietu ministrs atzinīgi novērtēja pārskata līdzsvaroto pieeju dienvidu un austrumu virzienā. Tāpat ministrs atzīmēja tālākās ekonomiskās integrācijas nozīmību un uzsvēra, ka reformu progresam ir jābūt noteicošajam ciešāku attiecību veidošanā ar ES.
Sekojot notikumu attīstībai ES Dienvidkaimiņu reģionā, ministri apsprieda aktuālos notikumus Lībijā, Sīrijā un Jemenā. Lai turpinātu aizsargāt Lībijas civiliedzīvotājus un izdarītu spiedienu uz Kadafi režīmu, ministri vienojās pastiprināt sankcijas, papildinot to personu un institūciju sarakstu, pret kurām tiek noteikti ierobežojošie pasākumi. Tāpat ministri diskutēja par ES sadarbību ar ANO un Pasaules Banku, lai sniegtu atbalstu politiskajiem pārejas procesiem un atjaunošanas procesam pēc konflikta. Uzsverot miermīlīga politiskā pārejas posma svarīgumu Jemenā, ārlietu ministri izteica atbalstu Jemenas viceprezidenta iniciatīvai uzsākt pamiera procesu. Sanāksmē tika nosodīta Sīrijas varas iestāžu vardarbība pret civiliedzīvotājiem.
Rīt ministrs turpinās darbu Vispārējo lietu padomē, kur kopā ar kolēģiem diskutēs un gatavos 23. – 24. jūnija Eiropadomi, kuras galvenie dienas kārtības jautājumi būs – ekonomikas politika, migrācija un Horvātijas progress sarunās par iestāšanos ES.
Informāciju sagatavoja:
LR Ārlietu ministrijas
Preses un informācijas nodaļa
Tālr.: 67016 272
[email protected]