Kristovskis: N. Ušakovs distancējas no neatkarīgas Latvijas valsts
Partijas „Pilsoniskā savienība” (PS) valdes priekšsēdētājs Ģ. V. Kristovskis uzskata, ka lielai daļai Latvijas sabiedrības Uzvaras svētku svinēšana 9.maijā kļūtu cilvēciski saprotamāka un pieņemamāka, ja vienlaikus ar uzvaras cildināšanu šo svētku svinētāji apliecinātu arī lojalitāti neatkarīgai Latvijas valstij, kurā dzīvo jau 20 gadus. Diemžēl Rīgas mēra Nila Ušakova 9. maija atvainošanās par Latvijas valsts it kā slikto attieksmi 20 gadu garumā pret t.s. lielā Tēvijas kara veterāniem lojalitāti neveicina.
Latvijas valsts ir bijusi ļoti iecietīga pret padomju okupācijas realizētājiem un Padomju savienības (PSRS) ideoloģijas mantiniekiem. Būtu loģiski, ja Ušakovs 16.martā vai 14.jūnijā savos izteikumos novērtētu arī to, kā pret neatkarīgās Latvijas valsts patriotiem izturējās totalitārais PSRS režīms – nogalinot, represējot, izsūtot, konfiscējot īpašumus un liedzot iespējas gūt izglītību vai sociālu statusu sabiedrībā.
Kristovskis uzskata, ka Ušakovs parādītu atbildīgu stāju, ja līdzīgi Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam asi nosodītu staļinismu. Ušakovam kā Latvijas galvaspilsētas mēram būtu jāspēj iejusties visu Latvijas iedzīvotāju ādā. Ušakovs varētu atvainoties sarkanarmiešiem par to, ka viņi tika padarīti par totalitārā noziedzīgā PSRS režīma instrumentu, kas tika vērsts pret okupētas Latvijas valsts iedzīvotājiem un just līdzi leģionāriem un kureliešiem, kurus, svešās formās tērptus, noziedzīgajā karā ierāva otrs okupācijas režīms – nacistiskā Vācija.
„Ikvienam ir jāsaprot, ka cilvēki, kas ikdienā saticīgi un mierīgi dzīvo un strādā līdzās, 9.maijā no jauna tiek nostādīti II pasaules kara frontes pretējās pusēs. Tā nedrīkst būt! Ir jāmeklē izlīgums. Daudzas domstarpības tiktu atrisinātas, ja bijušie sarkanarmieši pateiktu kādu labu vārdu arī par demokrātisko Latvijas valsti, kurā dzīvo,” norāda Kristovskis.
Kā jau ziņots, šogad Maskavā 9. maijā pirmo reizi 65 gadu vēsturē parādē Sarkanajā laukumā piedalās arī karavīri no četrām NATO dalībvalstīm – ASV, Francijas, Lielbritānijas un Polijas, kuras ir bijušās antihitleriskās koalīcijas dalībnieces.