Kristovskis: pārskatot ES attiecības ar Baltkrieviju, jāizvērtē to ietekme uz kaimiņvalstīm
21.martā Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis piedalījās kārtējā Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē Briselē.
Pārrunājot situāciju Lībijā, ministri diskutēja par ES iesaisti ANO rezolūcijas īstenošanā, kā arī vienojās par esošo sankciju papildināšanu, paredzot papildināt to personu sarakstu, uz kuriem attiecās ES ceļošanas ierobežojumi un līdzekļu iesaldēšana. Dalībvalstis bija vienotas par reģionālo organizāciju, Arābu Līgas un Āfrikas Savienības īpašo lomu, kā arī efektīvas starptautiskās sabiedrības: ANO, NATO un ES saskaņotas iesaistes nepieciešamību. Tika stingri nosodīta vardarbība un civiliedzīvotāju upuri. Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Eiropas Savienībai jādomā par atbalstu Lībijas iedzīvotājiem ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Vairums dalībvalstu līdzīgi kā Latvija uzskata, ka lai nodrošinātu efektīvu starptautiskās sabiedrības atbildi uz notikumiem Lībijā, īpaša uzmanība jāpievērš iesaistes koordinācijai, lai aktivitātes nedublētos.
Attīstības komisārs A.Piebalgs un humānās palīdzības komisāre K.Georgieva informēja ministrus par Eiropas Savienības palīdzību Japānai un tās koordināciju. Diskusijas turpinās valstu un valdību vadītāji piektdien Eiropadomes ietvaros.
Ārlietu padomes ietvaros tika pieņemts lēmums par Baltkrievijas amatpersonu saraksta, uz kurām attieksies ES ieceļošanas ierobežojumi un līdzekļu iesaldēšana, atjaunošanu un papildināšanu. Ministri apsprieda situācijas attīstību Baltkrievijā un iespējamos ES turpmākos soļus. Latvijas ārlietu ministrs aicināja, detalizēti izvērtēt iespējamās sekas, pirms pieņemt lēmumu par tālākiem ierobežojošiem pasākumiem, lai tie neskartu Baltkrievijas iedzīvotājus. Ministrs uzsvēra, ka pārskatot ES ekonomiskās attiecības ar Baltkrieviju jāņem vērā visu ES dalībvalstu tai skaitā Latvijas intereses.
Tāpat Ārlietu padomē ministri diskutēja par turpmākiem ES politikas instrumentiem Bosnijā un Hercegovinā, kas sekmētu visaptverošāko ES iesaisti. Ministri izteica nožēlu par to, ka nespēja izveidot centrālo un reģionālās valdības kavē reformu procesu valstī.
Informāciju sagatavoja:
LR Ārlietu ministrijas
Preses un informācijas nodaļa
Tālr.: 67016 272
[email protected]