Skip to main content

Kultūras ministre uzsver Venēcijas biennāli kā veiksmīgu valsts un mecenātu sadarbības modeli

Prestižākajā un senākajā no pasaules vizuālās mākslas skatēm – Venēcijas biennālē, kas šogad notiks jau 54. reizi, Latvijupārstāvēs šāgada Purvīša balvas un laikraksta Diena gada balvas kultūrā ieguvēja, mākslinieka Kristapa Ģelža izstāde Mākslīgais miers (Laikmetīgā ainava), piedāvājot mākslas interesentiem iepazīt vienu no spilgtākajām un savdabīgākajām personībām Latvijas mākslas ainā. Latvijas Republikas ekspozīcijas kuratore Daiga Rudzāte informē, ka ekspozīcijas atklāšana notiks 2011. gada 2. jūnijā plkst. 18.00, klātesot kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei, projekta atbalstītājiem, mākslas profesionāļiem un žurnālistiem.

Kā šodien preses konferencē Kultūras ministrijā norādīja Sarmīte Ēlerte, ikvienai valstij dalība Venēcijas biennālē ir iespēja rosināt ekspozīcijas apmeklētāju interesi par šo valsti un vēlmi to apmeklēt un iepazīt tuvāk: „Venēcijas biennāle ir nozīmīgs pasākums Latvijas pārstāvjiem. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka māksliniekiem tā ir iespēja sevi apliecināt kā individualitāti vizuālās mākslas pasaules kontekstā. Vienlaicīgi tas ir apliecinājums Latvijai kā zemei, kur ir stipra vizuālā māksla. Vēlos īpaši uzsvērt – mākslinieka dalību Venēcijas biennālē līdzfinansē arī kultūras atbalstītāji. Pērn kopumā mecenāti pēc Kultūras ministrijas aprēķiniem kultūrai devuši 1,2 miljonus latu, būtiski papildinot valsts atbalstu kultūrai. Tas parāda, ka ir notikušas būtiskas izmaiņas sabiedrībā, novērtējot, cik kultūra ir svarīga.”

“Šogad Latvijas ekspozīcija būs skatāma Palazzo Albrizzi. Senais palazzo ir ideāla izstādes norises vieta – gan kā piemērota telpa vizuālās mākslas skatēm, gan ģeogrāfiski izdevīgās dislokācijas dēļ pilsētvidē. Ļoti būtisks šī projekta tapšanā ir ne tikai valsts ieguldījums, bet arī SIA Alfor un Nacionālās lidsabiedrības airBaltic atbalsts,” uzsver kuratore Daiga Rudzāte.

Kā norāda SIA Alfor vadītājs Jānis Zuzāns, kurš, būdams Purvīša balvas līdzdibinātājs un aktīvs atbalstītājs, Venēcijas biennāli šogad atbalsta pirmo reizi, dalība šāda mēroga pasākumos ir valsts prestiža jautājums. „Ja gribam būt valsts, kas spēj uzrunāt starptautisko sabiedrību, tad pārstāvniecība šāda veida forumos un notikumos ir nepieciešama. Un privātuzņēmumiem ir jānāk talkā, lai tas būtu iespējams. Turklāt tas, ka šogad Venēcijas biennālē Latviju pārstāv tieši Kristaps Ģelzis, kurš februārī saņēma Purvīša balvu, tikai atviegloja lēmuma pieņemšanu, vai atbalstīt Latvijas dalību šajā prestižajā mākslas notikumā,“ uzsver J. Zuzāns.

Nacionālās lidsabiedrības airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags saka: „Dalība Venēcijas biennālē ir viena no Latvijas vizītkartēm starptautiskajā arēnā, kas spēj piesaistīt mūsu valstij gan tūristu, gan uzņēmēju interesi, kas neapšaubāmi mums ir nozīmīgi.”

Par izstādi
Ekspozīcija Mākslīgais miers atrodas uz robežšķirtnes starp monumentālo glezniecību un konceptuālismu un ir piederīga kā pie vienas, tā otras no šīm jomām. Šī izstāde akcentē glezniecības pamatvērtības pāri laikiem – krāsas substances maģiskumu, pigmenta un gaismas fascinējošo mijiedarbību un mākslu kā emocionālās katarses ģeneratoru. Vienlaikus tā sasaucas ar Venēcijas biennāles galvenās kuratores Bīčes Kirigeres ieceri, kuras tematiskajā pieteikumā īpaši akcentēts dialogs starp skatītāju un mākslinieku (mākslas darbu) un izcelti slavenā renesanses pārstāvja gleznotāja Tintoreto prāta un drudžainu alku vadītie radošie meklējumi. K. Ģelža mākslas darbi radīti akvareļglezniecības tehnikā, izmantojot luminiscējošās akrila krāsas uz ūdens bāzes.

Ekspozīcijas centrs ir lielformāta akvareļu cikls Laikmetīgā ainava. Šie gleznojumi, atspoguļojot dienas spilgtākos pārmaiņu posmus, vēsta par mūsdienu cilvēka attiecībām ar pasauli. Gigantiski pulsējošie krāsu lauki kondensē mākslinieka emocijas, kas skatītājam jāattīsta tālāk. Apmeklētāju silueti kļūst par mākslas darba sastāvdaļu, par interaktīviem tēliem, kas atdzīvina stāstu. Mākslīgā miera kontekstā īpaša nozīme ir apgaismojumam – fluorescences spuldzēm jeb tā dēvētajām zilajām gaismām, – instrumentam, kas palīdz skatienam nokļūt visdziļākajos gleznas plaknes slāņos. Gaisma ir savdabīga emocionālā saistviela starp apmeklētājiem un mākslas darbu, un tā palīdz izcelt gleznojumu formālās kvalitātes, paverot krāsas telpas biezumu un bezgalību.


Informāciju sagatavoja:
Dace Vizule,
KM sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67330254
[email protected]

 

Dalies ar ziņu