Skip to main content

Kultūras ministrs: nākamā gada budžeta veidošana būs racionāls un pragmatisks darbs

Lai nākamā gada budžetā finansējumu kultūras nozarei saglabātu šī gada līmenī, nelīdzēs ne raudāšana, ne draudēšana. Nozares finansējumu varēs aizstāvēt tikai ar racionālu un pragmatisku darbu, kas administratīvā līmenī ir iespējams arī citādi emocijām bagātajā kultūras sfērā, tā šodien preses konferencē paziņoja kultūras ministrs Ints Dālderis.
Viņš apliecināja, ka nacionāla kultūra ir mūsu identitātes pamats un valsts nes pilnu atbildību par nacionālas kultūras pastāvēšanu, kultūras klātbūtni mūsu dzīvē, tās pieejamību un ilgtspējīgu attīstību, turklāt neviena valsts dibinātā kultūras iestāde nebūs jāslēdz, ja mēs paši to negribēsim.

Pusotra gada laikā, kopš Ints Dālderis ir kultūras ministra amatā, par spīti sarežģītai ekonomiskajai situācijai ir izdevies saglabāt kultūras nozares dzīvotspēju, kas ir pats galvenais. Budžeta samazinājums kultūras nozarei ir bijis būtisks, vienlaikus ministrs uzsver, ka kultūras nozares administrācijā bija vajadzīga revīzija un krīzes situācija ļāva to veikt.
Salīdzinājumā ar 2008.gadu amata vietu skaits Kultūras ministrijas budžeta iestādēs, izņemot augstskolas, samazināts par gandrīz par 40% – 2008.gadā bija 4051 amatu vietas, bet šogad ir 2491 amata vieta, savukārt finansējums kultūras pakalpojumiem un kultūrpārvaldībai samazināts par attiecīgi 60% un 46%.

Pagājušajā gadā un šogad strukturālās reformas kultūras nozarē galvenokārt skārušas muzejus, reorganizēts Nacionālais kino centrs, likvidēta Muzeju valsts pārvalde, Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs, valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi", kuru funkcijas pārņēmusi Kultūras ministrija, kā arī optimizēta Kultūras ministrijas centrālā aparāta darbība.

Šogad samazinātā finansējuma apstākļos turpina strādāt visas valsts dibinātās nacionālās kultūras iestādes, tāpat turpina darboties visas 145 mūzikas un mākslas skolas Latvijā, tiek turpināts LNB projekts, kā arī no likvidēšanas finansējuma trūkuma dēļ pasargāti divi augsti profesionāli muzikālie kolektīvi – Liepājas Simfoniskais orķestris un Latvijas Radio koris, kas nonākuši valsts pārziņā.

Ints Dālderis ir pārliecināts, ka, veidojot nākamā gada budžetu, ir nepieciešams nodrošināt kultūras nozares budžetu vismaz šā gada finansējuma apjomā, kā arī ir nepieciešams saglabāt Kultūras ministriju kā atsevišķu institūciju ar pārstāvniecību valdībā un tiešu līdzdalību valstij būtisku lēmumu pieņemšanā.

Kultūras nozares prioritātes nākamajā gadā ir saglabāt visas valsts dibinātās nacionālās kultūras iestādes, tajā skaitā kultūrizglītības iestādes, septiņus valsts dibinātos teātrus, Latvijas Nacionālo operu, Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Latvijas Nacionālo bibliotēku un citas, nodrošinot arī turpmāku to finansēšanu no valsts budžeta.
Tāpat nepieciešams turpināt bibliotēkas ēkas būvniecību, saglabāt finansējumu bērnu mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojumam, vienlaikus uzlabojot izglītības programmu kvalitāti, lai skolu piedāvājums kļūtu profesionālāks un atbilstošāks pieprasījumam.

Ints Dālderis uzsver, ka gadījumā, ja nākamajā gadā valsts budžets kultūrai tiktu samazināts, tad nāktos slēgt kādu no nacionālajām kultūras iestādēm, tādējādi valsts atbildības līmenī atsakoties no kādas kultūras funkcijas. Tad netiktu nodrošināta kultūras pakalpojumu pieejamība sabiedrībai, kā arī tiktu apdraudēta kultūrizglītības sistēma, kas ir būtiska Dziesmu svētku procesa sastāvdaļa.
 

Dalies ar ziņu