Lai veicinātu radošo industriju attīstību, jāveicina starpnozaru sadarbība un radoša pieeja izglītības procesā

FOTO no diskusijas

Ceturtdien, 29.oktobrī, Ministru prezidente Laimdota Straujuma kopā ar Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Lielbritānijas Ministru prezidentiem, ekspertiem un uzņēmējiem Reikjavīkā piedalījās Ziemeļu nākotnes forumā, kurā dalībnieki diskutēja par izaicinājumiem radošajās industrijās un vienkāršākiem, viedākiem un inovatīvākiem publiskajiem pakalpojumiem.

Ministru prezidente norādīja, ka radošās industrijas un vieda publiskā pārvaldība ir divi būtiski dzinuļi, kas var palielināt valstu konkurētspēju. Pēc L.Straujuma sacītā, lai veicinātu radošo industriju attīstību, jāveicina starpnozaru sadarbība un radoša pieeja izglītības procesā.

L.Straujuma atzīmēja, ka Latvijā radošās industrijas ekonomikā nozīmē 8% no IKP un tajās strādā ap 8% iedzīvotāju. Lai attīstītu šo potenciālu, Ministru prezidente uzsvēra, ka, jāveicina radoša domāšana un mūsdienīga izglītība, kā arī pēc iespējas jāuzlabo starpnozaru sadarbība un savstarpēja koordinācija starp ministrijām u.c. institūcijām.

Tāpat valdības vadītāja izteica atbalstu inovāciju platformas radīšanai, kas palīdzētu idejām rast tālāku atbalstu realizēšanai. L.Straujuma pateicās arī visiem Latvijas ekspertiem, kas iepazīstināja ar savu darbību premjerministrus un citu valstu radošo industriju un uzņēmēju pārstāvjus.

Šogad forumā ar prezentācijām uzstājās trīs Latvijas eksperti. Silvija Nora Kalniņš stāstīja par projektu “Dabas koncertzāle”; Madara Peipiņa iepazīstināja ar interneta iniciatīvu portālu “Manabalss.lv” un Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības departamenta konsultants Arnis Daugulis runāja par labu klientu apkalpošanas servisu vienas pieturas aģentūrās Latvijā.

Tikšanās tradicionāli risinājās neformālā diskusiju formātā. Apmaiņas ar radošām idejām notika astoņās diskusijās par radošajām industrijām un publiskajiem pakalpojumiem. Radošā sektora sesijā galvenie diskusiju temati bija radoša dizaina domāšana, nākotnes veidošana, radoša mācīšanās un risinājumi. Savukārt publiskā sektora inovāciju sesijā galvenie temati bija, kā īstenot inovācijas publiskajā sektorā, tiešsaistē un kā veidot progresīvas pilsētas.

Šis bija jau piektais Ziemeļu nākotnes forums. Pirmo reizi tas notika 2011.gada janvārī Londonā, otrais – 2012.gada februārī Stokholmā, trešais – 2013.gada februārī Rīgā, bet ceturtais – 2014.gada novembrī Helsinkos.

Plašāka informācijas par Ziemeļu nākotnes forumu 2015 pieejama šeit.