Latvijas eksports februārī atkal uzrāda pieaugumu
Neskatoties uz politiskās un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos austrumu kaimiņvalstīs un neiepriecinošajiem rūpniecības datiem gada sākumā, Latvijas preču eksports pēc pēdējā pusgadā piedzīvotās lejupslīdes februārī atkal uzrādījis pieaugumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 2,9%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Latvijas eksports ir audzis par 7,9%, liecina jaunākie ārējās tirdzniecības dati.
Noteicošā ietekme gada pieaugumā bijusi pārtikas un lauksaimniecības preču eksportam, kā arī koka un koka izstrādājumu eksportam, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri palielinājās attiecīgi par 10,4% un 14,3%. Februārī ievērojami palielinājies arī tekstilizstrādājumu eksports, kas uzrādījis 32,6% kāpumu. Lauksaimniecības preču grupā īpaši audzis graudaugu produktu eksports – par 31,6%, tāpat jāatzīmē arī alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta pieaugums par 12,6%, kas ir lielākā uz Krieviju eksportētā preču grupa.
Savukārt lielākais samazinājums jau tradicionāli bijis metālu un metālu izstrādājumu eksportā, kur februārī fiksēts 15,7% kritums. Mazāks nekā pagājušā gada februārī bijis arī papīra un poligrāfijas izstrādājumu un satiksmes līdzekļu eksports. Taču šī metālu eksporta samazinājuma negatīvā ietekme, ko izraisījusi AS “Liepājas Metalurgs” darbības pārtraukšana, februārī jau ir bijusi mazāka nekā iepriekšējos mēnešos un arī turpmākajos mēnešos arvien samazināsies.
Līdzīgi kā pēdējos piecus mēnešus februārī turpināja samazināties Latvijas preču imports, ko ietekmēja arī mazāka nepieciešamība pēc izejmateriālu importa metālu nozarē. Līdz ar rūkošajiem importa apjomiem Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts februārī ir samazinājies līdz 145,8 miljoniem eiro, kas ir zemākais rādītājs kopš 2012. gada novembra, kad Latvija eksportēja tā gada labības rekordražu. Vienlaikus ar pozitīvajiem datiem par ārējās tirdzniecības deficīta mazināšanos nelielas bažas rada tas, ka importa samazinājums attiecībā uz investīciju precēm var signalizēt par investīciju samazināšanos un iespējamu ekonomiskās attīstības bremzēšanos.
Kopumā Latvijas ārējās tirdzniecības perspektīvas šogad kļūst arvien neviennozīmīgāk vērtējamas. No vienas puses, visu Latvijas lielāko eksporta partnervalstu ekonomiskās attīstības prognozes šim gadam ir augstākas nekā 2013. gadā, eirozonai pēc 0,5% krituma 2013. gadā šim gadam tiek prognozēta ekonomiskās izaugsmes palielināšanās līdz 1,2%, kas nozīmē arī lielāku pieprasījumu pēc Latvijas eksporta precēm. Eiropas Komisijas ekonomikas sentimenta indeksa (ESI) rādītāji liecina, ka Eiropas Savienības valstu uzņēmēju un patērētāju noskaņojums uzlabojas jau vienpadsmito mēnesi pēc kārtas un martā ir sasniedzis augstāko rādītāju kopš 2011. gada jūnija.
Tajā pašā laikā politiskā nestabilitāte un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Latvijas austrumu kaimiņvalstīs saistībā ar Krievijas un Ukrainas konfliktu var būtiski mazināt eksporta apjomus šajā virzienā. Ja Latvijas eksporta apjomi uz Ukrainu ir mazāk nozīmīgi un veido tikai aptuveni 0,9% no kopējā eksporta, Krievija ar aptuveni 11,5% īpatsvaru ir Latvijas trešā lielākā Latvijas eksporta partnere. Arī bez oficiālu sankciju un eksporta ierobežojumu noteikšanas Latvijas eksporta apjomus uz Krieviju jau šobrīd var jūtami ierobežot rubļa kursa kritums, kas attiecībā pret eiro šogad jau veido ap 8%. Pagaidām šī negatīvā ietekme gan vēl nav manāma, un Latvijas eksports uz Krieviju šā gada februārī bijis par 9,7% lielāks nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, savukārt eksports uz Ukrainu samazinājies par 2,7%.
Informāciju sagatavoja:
Ieva Pužule
Komunikācijas nodaļas vecākā referente
Tālr.: 67095405
[email protected]