Lieģis: „Kureliešu drosme un ticība Latvijas nākotnei ir aktuāla joprojām”
Atklājot Latvijas Centrālajai Padomei (LCP) un kureliešu kustībai veltītu konferenci Kara muzejā, aizsardzības ministrs Imants Lieģis uzsvēra LCP darbinieku un kureliešu darbību, kas bija vērsta, lai 2.Pasaules kara laikā aizstāvētu Latvijas intereses, kuras balstījās un Satversmi, un no šodienas skatu punkta bija visnotaļ Eiropeiskas.
„Es vēlos uzsvērt Latvijas Centrālās Padomes darbinieku un kureliešu drosmi un ticību Latvijas nākotnei. Šīs īpašības joprojām ir aktuālas arī šodien”, norādīja aizsardzības ministrs.
Konferenci „Virzība uz demokrātisko Eiropu 2. Pasaules kara laikā – Latvijas Centrālā Padome un „kurelieši”” rīkoja aizsardzības ministrs Imants Lieģis un Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Viņa uzsvēra, ka kurelieši 2. Pasaules kara laikā meklēja trešo ceļu, lai īstenotu Latvijas neatkarības ideju.
„Ir būtiski skaidrot šos vēsturiskos notikumus arī šodien,” norādīja I. Vaidere.
Kureliešu kustība radās 1944.gada augustā, kad ģenerālis Jānis Kurelis veidoja militāru vienību. Sākotnēji no Rīgas apriņķa aizsargiem sastāvošā vienība bija paredzēta frontes aizstāvēšanai un speciāli apmācītu cilvēku grupu nosūtīšanai partizānu darbībai aiz frontes līnijas. Kurelieši nevēlējās karot Vācijas pusē un uzņēma sakarus ar Latvijas Centrālo padomi. 1944.gada novembrī vācu SS un SD vienības arestēja kureliešu vienības komandierus.
Savukārt LCP tika nodibināta 1943. gada 13. augustā To izveidoja lielāko pirmskara latviešu politisko partiju pārstāvji. 1944. gada 17. martā sastādītajā LCP Memorandā Latvijas politiskie un kultūras darbinieki deklarēja nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti un izveidot Latvijas valdību. 1944. gada pavasarī Vācijas drošības iestādes arestēja LCP vadītājus, kuri nonāca Štuthofas koncentrācijas nometnē.
Latvijas Centrālās Padomes Memorands, kura oriģināls glabājas Kara muzejā, šā gada martā iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
Konferencē ar saviem priekšlasījumiem uzstājās profesors Inesis Feldmanis, vēstures zinātņu doktors Kārlis Kangeris, Latvijas Okupācijas muzeja pētnieks Uldis Neiburgs un citi.