Mākslas muzejs pārcelsies uz atjaunoto Rīgas Biržas ēku
Šodien, 7. jūnijā, ar preses konferenci un Biržas pulksteņa simbolisku atgriešanos Rietumu galerijā sākusies Mākslas muzeja „Rīgas Birža” (agrāk – Ārzemju mākslas muzeja) pārcelšanās uz jauno mājvietu – pilnībā restaurēto arhitektūras pieminekli Rīgas Biržu.
Rīgas Biržā sešos stāvos būs izvietotas moderni aprīkotas izstāžu zāles, dažādas ekspozīcijas, bērniem domāta Mazā skola, semināru un konferenču telpas, kafejnīcas, muzeja suvenīru un mākslas katalogu veikals u.c. Jaunums ir arī speciāli veidotās atpūtas zonas un moderno tehnoloģiju pielietojums, tai skaitā, audio – gidi vietējiem un ārvalstu viesiem. Muzeja darbības lokā ietilps ne tikai izstādes un mūžizglītības un izglītības programmas, bet arī interešu klubi, diskusijas, koncerti un teātra izrādes.
Ēka un telpu izkārtojums veidots tā, lai nodrošinātu pieejamību apmeklētājiem ar kustību traucējumiem, kā arī īpaši padomāts par ģimenēm ar maziem bērniem.
„Pēc desmit gadiem intensīva darba, mums ir tas prieks paziņot, ka drīz savas durvis Latvijas iedzīvotājiem un tās viesiem vērs jauns mākslas muzejs, kurā Jūs, daudz modernākā un krāšņākā versijā, varēsiet atpazīt bijušā Ārzemju mākslas muzeja kolekcijas. Mainīsies ne tikai telpas, kuras nenoliedzami ir krāšņas, bet arī darba stils, kas būs ļoti mobils, pilnībā atvērts un tuvs publikas interesēm. Šim ir jākļūst par muzeju, ar kuru Latvijai lepoties. Mūsu vārds turpmāk būs MĀKSLAS MUZEJS „RĪGAS BIRŽA”,” atklājot preses konferenci, teica LNMM Ārzemju mākslas departamenta vadītāja Daiga Upeniece.
„Rīgas biržas ēka ir vieta, kur savienojas bagātīgā pagātne, tagadne un nākotne. Tā ir 19.gs. arhitektūras pērle, pēc diviem mēnešiem tā vērs durvis kā Latvijas kvalitatīvākā telpa mākslai, atbilstoša 21.gs. moderna muzeja prasībām. Ārzemju mākslas muzejs Biržas ēkā vēl precīzāk iezīmēs Latvijas kultūrtelpas piederību Eiropai un tās līdzdalību pasaules mākslas apritē. Pirmā eksponāta ienešana Biržā ir nozīmīgs brīdis, kad atveram jaunu Rīgas un visas Latvijas mākslas dzīves lappusi,” uzrunājot klātesošos, teica kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.
LNMM direktore Māra Lāce uzsvēra, ka „jauna kultūras objekta ienākšana Rīgas kultūrvidē ir ļoti būtiska no vairākiem aspektiem. Pirmkārt, tā ir vienas ļoti skaistas ēkas savešana kārtībā un perfekta restaurācija. Otrkārt, tā ir jauna iespēja šai ēkai – ir radīta plašāka vieta ārzemju mākslas kolekciju eksponēšanai. Treškārt, tā ir jauna norišu telpa izstāžu projektiem un muzejpedagoģiskajām aktivitātēm. Tā būs dažādu kultūru un cilvēku satikšanās vieta un savstarpējas mijiedarbības vieta”.
„Valsts nekustamiem īpašumiem” kā Biržas ēkas rekonstrukcijas darbu organizatoram, pasūtītājam un uzraugam šāds galarezultāts sniedz lielu gandarījumu, jo iecerēto ir izdevies realizēt pilnībā. Saistībā ar Biržas ēku vēlos akcentēt divas lietas. Pirmkārt, kopš ieceres par rekonstrukciju līdz šai dienai pagājuši teju desmit gadi. Pa to laiku noiets sarežģīts ceļš – veikta pirms projekta izpēte, izstrādāts tehniskais projekts, iziets cauri trim būvdarbu gadiem. Šodien redzamais liecina par pārdomātiem un pamatīgiem ēkas atjaunošanas darbiem. Otra lieta – šis objekts parāda, ka, spītējot krīzes apstākļiem, Latvijā būvniecība nav pavisam apstājusies. Celtniekiem un pasūtītājam kopīgi izdevies rast risinājumus, lai būtu iespējams atjaunot ļoti nozīmīgu valsts kultūras infrastruktūras objektu. Priecē fakts, ka šī ēka būs brīvi pieejama sabiedrībai un sagādās pozitīvas emocijas gan Latvijas iedzīvotājiem, gan arī mūsu valsts viesiem,” teica valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars.
Rīgas Biržas ēkas atjaunošana visam smagākajam krīzes periodam ir bijusi darba vieta daudziem izciliem būvniecības un restaurācijas speciālistiem, kopā pa šiem gadiem nodrošinot darbu 1659 cilvēkiem – Latvijas speciālistiem, specifiskiem darbiem kā konsultantus piesaistot Itālijas, Polijas, Vācijas un Čehijas restaurācijas meistarus. Ēkas atjaunošanā un restaurācijā piedalījušies 46 darbuzņēmēji un 23 materiālu un iekārtu piegādātāji.
„Es Rīgas Biržu redzu kā piemēru, no kura iegūs visa sabiedrība un nodos to nākamajām paaudzēm un kā piemēru kvalitatīvam darbam un sinerģijai starp pasūtītāju un izpildītāju. Esmu gandarīts, ka mums bijusi iespēja piedalīties šajā projektā un parādīt savu varēšanu,” teica „RBSSKALS” padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.
„RE&RE komanda strādāja pie bijušās biržas iekštelpu restaurācijas darbiem visu trīs gadu garumā, kopumā restaurējot 1500 m2 mākslīgā marmora, kas ir nebijis apjoms Baltijas valstīs, zeltījumu ar lapiņu zeltu aptuveni 250 m2 apjomā un ne tikai. Īpašs gandarījums, protams, ir par neatkārtojamo mūsu restaurācijas komandas pieredzi, profesionālajām iemaņām, kas gūtas veicot darbus šādā apjomā un ciešā sadarbībā ar labākajiem amata brāļiem no Itālijas, Vācijas un Polijas, jo kā zināms – par restauratoriem vienā dienā nekļūst. RE&RE restaurācijas komandas veikumu varēs novērtēt visi viesi, kas apmeklēs muzeju un ēkas iekštelpas, bet visiem rīdziniekiem un pilsētas viesiem RE&RE uz gadu miju uzdāvināja pēc īpaša pasūtījuma Vācijā darinātos zvanus, kuru dzidrā skaņa jau ir patīkami pārsteigusi ne vienu vien garāmgājēju. Novēlam muzejam veiksmīgi iekārtoties jaunajā mājā un esam pārliecināti, ka vēsturiskie eksponāti labi sadzīvos ar vēsturiskās mājas jauniegūto elpu,” teica RE&RE ģenerāldirektors Didzis Putniņš.
„Augsti godājamais arhitekts Haralds Bose priecātos, ka viņa projektētajā ēkā šodien ienāk māksla. Savukārt, es esmu gandarīta, ka šī skaistā ēka beidzot tiks atvērta sabiedrībai un ka ir izdevies, ievērojot vēsturiski saglabājušās vērtības, ēku veiksmīgi piemērot muzeja vajadzībām. Tas Latvijai ir patiešām liels notikums,” teica ēkas arhitekte Liesma Markova.
Mākslas muzejs „Rīgas Birža” kā Latvijā jauna tipa muzejs tiks atklāts šā gada augustā Rīgas svētku laikā. Tā ekspozīcijās varēs atpazīt bijušā Ārzemju mākslas muzeja kolekcijas, bet darbības stilā – jaunu attieksmi pret specializāciju. Turpmāk muzejs būs kultūras apmaiņas vieta, kurā būtiskāka par nacionālo piederību ir izcilība. Muzejs vēlas būt kā saskarsmes punkts starp Austrumiem un Rietumiem, kā arī dialogs klasikai un laikmetīgajam – ar to domājot gan ekspozīcijas, gan uztveres formu. Vēl viens jaunā muzeja aspekts ir harmonija starp izziņu un atpūtu, kā arī robežu nojaukšana starp dažādām kultūras formām. Mākslas muzejs „Rīgas Birža” ir Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja sastāvdaļa.
Rīgas Birža ir viens no pirmajiem objektiem, ko tika plānots atjaunot līdz Latvijas Republikas simtgades jubilejai, pildot īpašo programmu „Mantojums – 2018: kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006. – 2018. gadam.” Pēc skiču un tehnisko projektu izstrādes 2007.gadā noslēgts līgums par būvdarbiem. Galvenais būvdarbu veicējs – ģenerāluzņēmējs – pilnsabiedrība „Piegādātāju sabiedrība RBSSKALS&RBSSKALS būvvadība”. Galvenais restaurators – SIA „Re&Re”. Būvuzraudzību veica VNĪ projektu vadītājs Juris Gailis. Tehniskā projekta autors – SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”. Projekta galvenā arhitekte – Liesma Markova.
Rīgas Biržas ēkas rekonstrukcija Ārzemju mākslas muzeja vajadzībām ir saistīta arī ar cita valstiski nozīmīga projekta – Rīgas pils reģenerācijas nodrošināšanu, kuras galvenās pamatnostādnes noteiktas Ministru kabineta 2002.gada 28.augusta rīkojumā Nr.470 „Par informatīvo ziņojumu „Par Rīgas pils reģenerācijas nodrošināšanu””.
Papildu informācija:
Daiga Laukšteina
valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi”
sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr.: 67024693,
Tālr.: 26431344,
[email protected]
Daiga Upeniece
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Ārzemju mākslas departamenta vadītāja
Tālr.: 29522134
[email protected]
Vita Ozoliņa,
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Komunikāciju nodaļas speciāliste
Tālr.: 26517135
[email protected]