Skip to main content

Ministru prezidenta runa Saeimas 2012. gada 17. maija plenārsēdē

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze!

Godātie deputāti, ministri, dāmas un kungi!

2011. gada 25. oktobrī man tika uzticēts tas gods vadīt jau trešo valdību pēc kārtas. Šī uzticība bija svarīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, atkārtota valdības uzticēšana vienam vadītājam bija apliecinājums iepriekšējo valdību nospraustā kursa un izvēlēto darba virzienu pamatotībai. Otrkārt, šī atkārtotā iespēja vadīt valdību dod iespēju turpināt darbu pie iesāktā, vienlaikus ieviešot korekcijas tajās jomās, kurās bijām konstatējuši nepilnības. Visbeidzot treškārt, neskatoties uz samērā biežajām valdības maiņām, valdības veidošanas uzticēšana vienam politiskajam spēkam radīja tik nepieciešamo politikas veidošanas pārmantojamību un stabilitāti, kurai īpaša nozīme bija tieši krīzes pārvarēšanas laikā.

Atskatoties uz aizvadīto pusgadu, nāk prātā sena gudrība: „Visas grūtās lietas sākas no šķietami vieglajām, visas lielās lietas – no šķietami mazajām.” Pēdējo trīs gadu laikā mēs esam izgājuši pilnu ciklu no dziļas krīzes līdz dinamiskai izaugsmei. Šobrīd, atgriežoties IKP pieaugumam un uzlabojoties nodokļu iekasēšanai, ir svarīgi neatkārtot tās kļūdas, kas noveda Latviju pie dziļākās krīzes Eiropā. Ir svarīgi sekot šai senajai gudrībai un nepadoties kārdinājumam doties pa šķietami vieglāko ceļu, kā arī nepaiet garām mazajām lietām, kas svarīgas valsts izaugsmei.

Atskatoties uz aizvadīto pusgadu šīs valdības darbā, ir pamats teikt, ka tas kopumā ir bijis sekmīgs. Iekšpolitiski mums ir izdevies atjaunot valsts finanšu stabilitāti un ekonomikas izaugsmi, bet starptautiski – atjaunot valsts reputāciju starptautiskajos finanšu tirgos, sekmīgi noslēdzot starptautiskā aizdevuma programmu, kā arī uzlabojot valsts kredītreitingu.

Šeit gribētu uzsvērt, ka tas, kā mūsu valsts pārvarēja krīzi, šobrīd tiek minēts kā piemērs tām krīzes skartajām eirozonas valstīm, kurām vēl tikai priekšā fiskālās konsolidācijas pasākumi. No šī viedokļa es ar pilnu atbildību varu teikt, ka Latvija ir izmantojusi savu krīzes sniegto iespēju pārkārtoties un veikt reformas, mūsu valsts šobrīd ir stabilāka un stiprāka, nekā tā bija. Lūk tikai daži piemēri, kas liecina par tikko minēto.

Valdība ir sagatavojusi un Saeima pieņēmusi 2012. gada budžetu ar vispārējās valdības budžeta deficīta mērķi zem 2,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), tādējādi iekļaujoties Māstrihtas kritēriju noteiktajos griestos. Nodrošinot valsts finansiālo stabilitāti, esam atjaunojuši ekonomikas izaugsmi – 2011. gadā IKP ir pieaudzis par 5,5%, kas ir trešais labākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Īpašs prieks bija uzzināt jaunākos IKP datus par šī gada pirmo ceturksni – IKP ir pieaudzis par 6,8%, kas ir visstraujākais pieauguma temps Eiropas Savienībā (ES). Tomēr svarīgi atzīmēt, ka pašreizējai ekonomikas izaugsmei ir maz kopēja ar tā saucamo trekno gadu pārkarsētās un spekulatīvās ekonomikas burbuli. Valstī ir veiktas nozīmīgas strukturālas reformas un šī brīža ekonomikas attīstība ir lielā mērā balstīta uz ražošanas un eksporta pieaugumu. Eksporta apjomi jau otro gadu pēc kārtas ir pieauguši par 30%, tādējādi pārsniedzot pirmskrīzes līmeni. Tomēr noturēt strauju, bet vienlaikus ilgtspējīgu attīstību mēs varēsim tikai rūpējoties par valsts konkurētspējas uzlabošanu. Tāpēc pēc valdības pasūtījuma ir izstrādāts un publicēts pirmais Latvijas konkurētspējas ziņojums, kas ne tikai uzrāda lielākos izaicinājumus valsts ekonomiskajai attīstībai, bet arī piedāvā institucionālos modeļus, kas ļaus pastāvīgi uzraudzīt Latvijas ekonomikas spēju konkurēt pasaules tirgos.

Viens no steidzamākajiem pirmās manis vadītās valdības darbiem 2009. gada pavasarī bija nekavējoša valsts maksātspējas nodrošināšana un starptautisko finanšu tirgu uzticības atjaunošana Latvijas ekonomikai. Šobrīd Latvija ir sekmīgi atgriezusies starptautiskajos finanšu tirgos, 2011. gada jūnijā veicot 10 gadu obligāciju emisiju 500 miljonu ASV dolāru, bet šī gada februārī Latvija emitēja 5 gadu obligācijas 1 miljarda ASV dolāru ar vidējo ienesīgumu 5,3%. Zīmīgi, ka pieprasījums pēc šīm obligācijām vairāk kā 5 reizes pārsniedza piedāvājumu. Lielais pieprasījums pēc Latvijas vērtspapīriem, kā arī fakts, ka visas lielās kredītreitingu aģentūras ir atjaunojušas Latvijas kredītreitingu investīciju līmenī, ir neapšaubāmi apliecinājumi tam, ka Latvija atkal bauda starptautisko investoru uzticību. Šo uzticību vēl vairāk stiprina starptautiskā aizdevuma programmas sekmīgā noslēgšana 2011. gada 22. decembrī. Līdzekļi starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros ir izmantoti tikai daļēji – no piešķirtajiem 7,5 mljrd. EUR Latvija izmantoja tikai 4,5 mljrd. EUR. Starptautiskā aizdevuma programmas īstenošanas laikā no 2008.gada decembra līdz 2011. gada decembrim tika veikta apjomīga konsolidācija ar kopējo fiskālo ietekmi 17% apmērā no IKP, kā arī veikta virkne strukturālo reformu veselības, izglītības, valsts pārvaldes un citās jomās, atjaunojot valsts konkurētspēju un nodrošinot Latvijas virzību uz ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Viens no Latvijas veiksmes faktoriem šobrīd ir tieši starptautiskās sabiedrības un finanšu tirgu uzticība mūsu spējām tikt galā ar savām problēmām, kas jāizmanto aktivizējot investīciju piesaisti un veidojot jaunas darba vietas.

Stingra fiskālā disciplīna ir valsts finansiālās stabilitātes un, attiecīgi, arī ekonomiskās izaugsmes pamats, tādēļ 2012. gada 2. martā Latvija kopā ar vēl 24 ES dalībvalstīm parakstīja Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā jeb Fiskālās disciplīnas līgumu. Līgums nostiprina fiskālās disciplīnas principus, nosakot konkrētus budžeta deficīta mērķus, ko līgumu parakstījušās valstis apņemas iestrādāt nacionālajos normatīvajos aktos. Ikgadējo valsts budžetu izstrāde būs jāveic rūpīgi un atbildīgi, sabalansējot vēlmes ar iespējām, kā arī nodrošinot pretciklisku fiskālo politiku. Valdība ir arī sagatavojusi grozījumus vēl 10. Saeimā iesniegtajam Fiskālās disciplīnas likumprojektam, nodrošinot likuma normu atbilstību Fiskālās disciplīnas līgumam. Ņemot vērā, ka minētā līguma ratifikācija arī ir Saeimas šodienas darba kārtībā, aicinu deputātus šo līgumu atbalstīt.

Tomēr vienlaikus gribētu atgādināt, ka valsts finanšu sistēmas stabilizācija un strukturālās reformas nekad nav bijis pašmērķis, bet gan tikai iespēja radīt stabilus pamatus ekonomikas izaugsmei vidējā un ilgtermiņā. Valdības ekonomiskās politikas trīs prioritārie virzieni ir ekonomikas konkurētspējas celšana, investīciju piesaiste un eksporta veicināšana.

Minēto prioritāšu īstenošanai pirmām kārtām ir nepieciešama sakārtota, prognozējama, uzņēmējiem un investoriem draudzīga uzņēmējdarbības vide. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanā Latvijā ir sasniegts ievērojams progress – Pasaules Bankas Doing Business 2012. gada pētījumā Latvija ierindota 21. vietā starp 183 pasaules valstīm, kas ir par 10 pozīcijām augstāk nekā gadu iepriekš. Savukārt, uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā starp visām ES dalībvalstīm Latvija atrodas 7. vietā, kas ir par 2 vietām augstāk nekā gadu iepriekš. Šajā sakarā es gribētu atzīmēt, ka Latvija pirmo reizi apsteigusi savas kaimiņvalstis, kas vienlaikus ir arī mūsu galvenās konkurentes investīciju piesaistē – Igauniju un Lietuvu. Tomēr valdība negatavojas apstāties pie sasniegtā un mērķis nākamajam gadam ir iekļūšana Doing Business reitinga labāko 20 valstu sarakstā.

Runājot par valsts konkurētspējas celšanu jāatzīmē jau pieminētais pirmais Latvijas konkurētspējas novērtējums, kas veikts pēc manas iniciatīvas un kuru veica Rīgas ekonomikas augstskolas pētnieki piesaistot Hārvardas Biznesa Skolas profesoru, vienu no pasaules vadošajiem ekspertiem konkurētspējas jautājumos Kristianu Ketelu. Pētījumā kā viens no galvenajiem valsts konkurētspēju kavējošajiem faktoriem minēta ēnu ekonomika, kas caur konkurences apstākļu kropļošanu mazina atdevi no potenciāli augstāka darba ražīguma. Jāpiezīmē, ka galvenie konkurētspējas ziņojumā minētie darbības virzieni lielā mērā sakrīt ar to, ko valdība jau dara šobrīd.

Kā būtisku jautājumu šeit varētu minēt cīņu ar ēnu ekonomiku. Valdība turpina īstenot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu 2010. – 2013. gadam. Šīs valdības laikā kā būtiskākos var minēt sekojošus paveiktos pasākumus. Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, kas paredz no šī gada 1. marta līdz 1. jūnijam fiziskām personām, kuras atbilst likumā noteiktiem kritērijiem, iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju un dod iespēju fiziskām personām deklarēt iepriekš nedeklarētos ienākumus. Vienlaikus ir pieņemti noteikumi, ka personām skaidras naudas uzkrājumus, kas pārsniedz likumā noteikto slieksni, ir jāieskaita kontā kredītiestādē, lai valsts institūcijām būtu iespēja pārliecināties par deklarēto skaidras naudas līdzekļu esamību. Šogad ir stājušās spēkā normas, kas novērš mikrouzņēmumu nodokļa režīma izmantošanu nodokļu plānošanai. Kopš pagājušā gada novembra nodokļu maksātājiem, kas pārdod preces vai piedāvā pakalpojumus internetā, savas tīmekļa vietnes ir jāreģistrē kā nodokļu maksātāja struktūrvienības. Kā vēl viens būtisks pasākums jāmin ar šī gada 1. janvāri ieviestā „reversā” pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība būvniecībai. Tāpat Ministru kabinets šī gada februārī pieņēma stingrākus noteikumus attiecībā uz darbnespējas lapu izsniegšanu, paredzot prasību dokumentācijā norādīt pacientam nozīmēto ārstēšanas režīmu.

Straujas ekonomiskās attīstības un ēnu ekonomikas apkarošanas rezultātā nodokļu ieņēmumu plāns pildās ar uzviju un tas ir ļāvis mums sākt īstenot vienu no valdības būtiskākajiem priekšvēlēšanu solījumiem – samazināt nodokļus, uzsvaru liekot uz darbaspēka nodokļu samazināšanu. 27. aprīļa Reformu vadības grupas sēdē tika panākta konceptuāla vienošanās par nodokļu samazināšanu, izskatot iespējas samazināt gan pievienotās vērtības nodokli, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tiesa, jāatzīst, ka diskusija bija ļoti spraiga un tika apspriesti dažādi nodokļu samazināšanas varianti. Aizvakar valdība izšķīrās par konkrētu risinājumu – samazināt PVN līdz 21% jau ar šī gada 1. jūliju, savukārt IIN likme trīs gadu laikā tiks samazināta līdz 20% līmenim. Pakāpeniski tiks paaugstināts arī neapliekamais minimums un atvieglojums par apgādībā esošu personu, uzsvaru liekot tieši uz atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu. Šie pasākumi ļaus uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, kā arī piebremzēs inflāciju. Šie pasākumi gan paaugstinās iedzīvotāju pirktspēju, gan samazinās darbaspēka izmaksas uzņēmējiem. Strādājot pie 2013. gada valsts budžeta, paredzēsim arī kompensācijas mehānismus pašvaldībām, kas IIN samazināšanas rezultātā īstermiņa cietīs no budžeta ieņēmumu samazināšanās. Tomēr jāatzīmē, ka samazinot nodokļus un attiecīgi, veicinot ekonomikas izaugsmi, vidējā termiņā pašvaldību ieņēmumi tikai palielināsies.

Viena no valsts konkurētspējas neatņemamām sastāvdaļām ir efektīva un reformām atvērta valsts pārvalde, kas koordinēti darbojas valsts attīstības mērķu sasniegšanai. Lai uzlabotu dažādu politiku koordināciju starpministriju līmenī un atbilstoši 10.Saeimas dotajam uzdevumam 2011. gada 1. decembrī darbu uzsāka Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), sakoncentrējot valsts attīstības plānošanas jautājumus vienā nelielā iestādē, kā arī nodrošinot operatīvu Ministru prezidenta uzdevumu veikšanu. Šogad PKC nozīmīgākā darba prioritāte ir Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam izstrāde. Nacionālais attīstības plāns noteiks valsts attīstības prioritātes un svarīgākos darāmos darbus vidējā termiņā. Kā Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam vadmotīvs ir noteikts „ekonomikas izrāviens”. Liela uzmanība plāna izstrādē tiks pievērsta tā sasaistei ar reāli pieejamajiem valsts budžeta un ES fondu līdzekļiem. Nacionālo attīstības plānu esam plānojuši iesniegt Saeimā šī gada septembrī.

Tomēr valsts pārvaldes darba efektivitāti nebūs iespējams nodrošināt nerūpējoties par profesionālāko ierēdņu un labāko darbinieku motivēšanu turpināt darbu valsts pārvaldē. Cilvēkresursu vadības jomā plānots ieviest uz rezultātu orientētu darba izpildes novērtēšanas sistēmu. Sistēma atbalstīs vienotu stratēģisko plānošanu iestādē, novērtējot individuālo mērķu izpildi, iekļaus amatam specifisku kompetenču novērtēšanu, kā arī kalpos nodarbinātā profesionālās attīstības plānošanai. Šajā gadā plānots pieņemt Cilvēkresursu attīstības koncepciju.

Cilvēkkapitāls mūsdienu pasaulē spēlē aizvien pieaugošu lomu un ir izšķirīgs faktors valstu konkurētspējas nodrošināšanā. Šeit svarīga ir gan cilvēkresursu attīstīšana veicot reformas izglītības jomā, gan arī talanta piesaiste Latvijas ekonomikai.

Tomēr neatliekamākie pasākumi šobrīd saistīti ar bezdarba mazināšanu un bezdarbnieku iesaistīšanu darba tirgū. Situācija tautsaimniecībā uzlabojas, par ko liecina arī darba tirgus atdzīvošanās – reģistrētā bezdarba līmenis kopš 2010.gada marta pakāpeniski samazinās un šī gada martā tas bija 11,7%. Jāatzīst, ka tas vēl joprojām ir augsts līmenis, tāpēc valdība veic virkni pasākumu bezdarba jomā.

Pārskata periodā tika turpināti un pilnveidoti aktīvās darba tirgus politikas pasākumi darbaspēka prasmju un kvalifikācijas pilnveidošanai. 2011. gadā ieviestajā apmācību kuponu sistēmā – princips „nauda seko bezdarbniekam”, kas dod iespēju bezdarbniekam vai darba meklētajam pašam izvēlēties mācību iestādi un saņemt mācību maksas segšanu noteiktā vērtībā, piedalījās gandrīz 36 tūkstoši bezdarbnieki. Attiecībā uz bezdarbu valdības mērķis ir jau šogad panākt, ka bezdarbs valstī samazinās līdz viencipara līmenim. Līdzīgi, kā daudzās citās ES dalībvalstīs, arī Latvijā ir aktuāls jautājums par jauniešu bezdarba problēmu risināšanu. Ir izstrādāti jauni pasākumi „Darba vieta jaunietim” un „Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam”, kuru mērķis ir attīstīt jauniešu praktiskās darba iemaņas, tādējādi stiprinot viņu konkurētspēju darba tirgū. Pasākuma „Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās” ietvaros pašvaldībām dota iespēja pašām noteikt, kuras nelabvēlīgā sociālajā situācijā esošās bezdarbnieku grupas pasākumā iesaistāmas prioritāri (vientuļi vecāki, cilvēki ar invaliditāti, jaunieši vai arī citas iedzīvotāju grupas).

Manis jau minētajā Latvijas Konkurētspējas novērtējumā kā viens no konkurentspēju pazeminošiem faktoriem minēta lielā sociālā nevienlīdzība valstī. Latvija atzīta par vienu no nevienlīdzīgākajām sabiedrībām ES valstu starpā. Līdz ar to pārskata periodā savu aktualitāti nezaudēja sociālie jautājumi, ko pierāda arī sociālā drošības tīkla stratēģijas pasākumu turpināšana sociālās aizsardzības, nodarbinātības, veselības, izglītības un transporta jomās. Šiem pasākumiem šogad ir plānots atvēlēt 44,6 miljonus latu.

Iekļaujoša un sociāli atbildīga valsts nav iedomājama bez ilgtspējīgas sociālās sistēmas. Tieši sociālās sistēmas ilgtspēja ir sociālo reformu stūrakmens, kam nepieciešams pievērst gan valdības, gan Saeimas uzmanību turpmākajos gados. Sociālās apdrošināšanas sistēmas uzņemtās saistības pret iemaksu lielumu sociālajā budžetā, kā arī esošā demogrāfiskā situācija Latvijā, rada pamatotas bažas par sociālā budžeta ilgtermiņa stabilitāti. Lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, valdība šī gada martā atbalstīja grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kuri paredz pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem. Likuma grozījumi paredz arī noteikt priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju kā pastāvīgu, nevis terminētu normu un palielināt minimālo sociālās apdrošināšanas stāžu, kas dod tiesības kvalificēties vecuma pensijas saņemšanai. Tāpat tiek paredzēts mainīt finanšu avotu, no kura maksā piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām, no sociālā budžeta uz valsts pamatbudžetu.

Latvijai ļoti būtisks jautājums ir saistīts ar demogrāfisko situāciju un tautas ataudzes sekmēšanu, jo demogrāfijas rādītāji norāda uz Latvijas iedzīvotāju skaita un dzimstības samazināšanos, kā arī vidējā vecuma pieaugumu. Saskaņā ar Tautas skaitīšanas rezultātiem Latvijā pērnā gada sākumā dzīvoja nedaudz virs 2 miljoniem iedzīvotāju, kas ir par 155 tūkstošiem mazāk, nekā tika uzskatīts līdz šim. Visvairāk bažas raisa fakts, ka lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums ir bijis vecuma grupā no 23 līdz 31 gadam, kas ir skaidrojams ar jaunu cilvēku došanos darba meklējumos ārpus valsts. Iedzīvotāju vidējais vecums 2011.gada 1. janvārī bija 41,6 gadi.

Demogrāfiskās situācijas uzlabošanās ir tieši saistīta ar ekonomikas atveseļošanos, sniedzot iedzīvotājiem stabilitātes un perspektīvas sajūtu. Vienlaikus valstij jāpiedāvā noteiktus problēmu risinošus instrumentus, sniedzot papildus atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērnudārzu pieejamību, kā arī uzlabojot sabiedrības reproduktīvo veselību, lai tādejādi sekmētu dzimstības pieaugumu. Pagājušajā gadā izveidotā Demogrāfisko lietu padome risina starpnozaru problēmas, kas ietekmē valsts demogrāfisko situāciju, un par vienu no būtiskākajiem darba kārtības jautājumiem ir izvirzījusi pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību pašvaldībās. Nākamgad no valsts budžeta plānots novirzīt 23 miljonus latu mērķdotācijām pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algām. Savukārt pašvaldības apņemsies nodrošināt bērnudārzu pieejamību visiem bērniem. Ar nākamo gadu tiek plānots dubultot no valsts pamatbudžeta veiktās pensiju apdrošināšanas iemaksas par vecākiem, kas kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam – no 50 uz 100 latiem mēnesī. Tādējādi dubultā palielināsies arī vecāku pensijas kapitāls par laiku, kad tiek kopts bērns. Rosinātās izmaiņas skars vismaz 12 tūkstošus vecāku ik mēnesi. Reproduktīvās veselības jautājumu risināšanā Demogrāfisko lietu padome konceptuāli atbalstījusi konkrētus pasākumus grūtnieču un jaundzimušo aprūpes uzlabošanā, neauglības ārstēšanā un starpnozaru sadarbībā reproduktīvās veselības jomā 7 milj. Ls apmērā, iekļaujot tos Veselības ministrijas izstrādātajā „Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2012. – 2014. gadam”.

Valsts kopējo mērķu īstenošana nav iespējama bez līdzdarbīgas un iekļaujošas sabiedrības, kuru vieno piederības apziņa Latvijai un gatavība uzņemties atbildību gan par savu un savu tuvinieku, gan valsts nākotni. Ir izveidota darba grupa, kas ir apkopojusi ministrijas, sadarbībā ar nevalstiskajiem partneriem iesniegtos neatliekamos pasākumus saliedētas sabiedrības veicināšanai. Latviešu valodas apmācības cittautiešiem, atbalsts dažādu tautību jauniešu kopīgiem pasākumiem, vēstures un Latvijas valsts konstitucionālo pamatu zināšanu un kvalitatīvas, vienotas informācijas telpas sekmēšana, kultūras programma Latgalei, grāmatu iepirkums bibliotēkām – visi šie pasākumi ir svarīgi, lai stiprinātu piederības apziņu Latvijai. Būtisks rīcībpolitikas virziens ir saites nostiprināšana ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, gan veicinot viņu atgriešanos, gan palīdzot saglabāt latvisko identitāti un informatīvo saiti ar Latviju, iespēju strādāt Latvijas labā, atrodoties ārzemēs. Arī turpmāk būs nepieciešams koordinēts un mērķtiecīgs ministriju un nevalstisko partneru darbs, lai Latvijas valsts sekmīgi pildītu šo savu svarīgo uzdevumu: latviešu valodas un kultūrtelpas, eiropeisko vērtību, cieņas pret daudzveidību nostiprināšanu. Šīs vērtības ir pamats saliedētai sabiedrībai Latvijā.

Mūsu valstī notiekošās reformas skar katru Latvijas iedzīvotāju, tomēr reformas nevar būt sekmīgas, ja netiek reformēts arī galvenais valsts un tās iedzīvotāju saskares punkts – pašvaldības. Tieši pašvaldības bieži vien ir iedzīvotājam tuvākā valsts vara, un no tā, kādā mērā ar pašvaldības darbu ir apmierināts iedzīvotājs arī bieži vien ir atkarīga Latvijas iedzīvotāju attieksme pret valsti kopumā. Īpaši svarīga ir pašvaldību aktīva ieasistē valsts ekonomiskajā attīstībā, investīciju piesaistīšanā un darbavietu radīšanā.

Lai veicinātu pašvaldību iesaisti reformās un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, ir radīti stimuli pašvaldībām veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi savā teritorijā un piesaistīt investīcijas, t.,sk, ārvalstu investīcijas. Lai pilnvērtīgi sagatavotos 2014. – 2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodam, šī gada sākumā VARAM apzinājusi pašvaldības un plānošanas reģionu pieprasījumus pēc investīcijām. MK apstiprināta valsts nostāja, par Eiropas Komisijas regulu priekšlikumiem teritoriālās attīstības kontekstā nākamajam programmēšanas periodam. Nodrošināta pašvaldību un plānošanas reģionu metodiskā vadība teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, organizējot apmācību seminārus un izstrādājot metodiskos materiālus. Uz 2012. gada 1. martu 49 pašvaldībām ir spēkā attīstības programmas. Savukārt 30 pašvaldībām ir apstiprinātas attīstības programmu pirmās redakcijas.

Cienījamie klātesošie, Valsts attīstība nesasniedz savus mērķus, ja ekonomiskās izaugsmes rezultātā palielinās plaisa starp Latvijas bagātākajiem un nabadzīgākajiem reģioniem. Atbildība par līdzsvarotu valsts attīstību ir pamats tam, ka valdība īpaši pievērsusies Latgales attīstības jautājumiem. Lai pārvarētu ilglaicīgo negatīvo ekonomisko, sociālo un demogrāfisko tendenču kopumu Latgales reģionā, nodrošinot ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti, ir sagatavots Latgales rīcības plāns. Rīcības plāna pasākumi paredz atbalstu jaunu uzņēmumu izveidei un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai sekmīgākai ārvalstu un vietējo investīciju piesaistei. Kopumā no iedzīvotājiem, uzņēmējiem, pašvaldībām, NVO un ministrijām saņemti vairāk kā 400 ierosinājumu reģionā veicamajiem pasākumiem uzņēmējdarbībā, izglītībā, infrastruktūras uzlabošanā un citās jomās. No tiem jau šobrīd tiek īstenoti iedrošinoši pasākumi uzņēmējdarbības uzsākšanas motivēšanai, sniedzot informāciju par dažādiem pieejamiem atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbības uzsācējiem, organizējot jauniešu mācības biznesa ideju formulēšanā, biznesa aprēķinos, idejas īstenošanā Balvu, Rēzeknes, Krāslavas un Alūksnes reģionos, lai veidotu jaunus uzņēmumus laukos. Esam piešķīruši papildus līdzekļus ceļu infrastruktūrai, profesionālās izglītības attīstībai, kā arī īstenosim virkni citu pasākumu.

Bieži publiskajā telpā dzirdam piesaucam Latvijas intereses Eiropas Savienībā. Šo interešu smaguma centrs un realizācijas mehānisms lielā mērā ir ES daudzgadu budžets 2014. – 2020. gadam. Valdība strādā, lai vienošanās par ES daudzgadu budžetu atspoguļotu Latvijas intereses: Latvijas sociāli ekonomiskai attīstībai atbilstoša Kohēzijas politika, t.sk., kohēzijas finansējuma nodrošināšana vismaz esošajā līmenī, kā arī Latvijas interesēm atbilstošas Kopējā Lauksaimniecības politika, t.sk., Latvijas lauksaimniekus nediskriminējoši tiešie maksājumi. Balsoties uz izstrādāto un apstiprināto nacionālo pozīciju, Latvijas intereses tiek pārstāvētas politiskā un ekspertu līmeņa diskusijās gan Briseles, gan divpusējos formātos. Noticis aktīvs darbs, lai Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm skaidrotu Latvijas intereses. Rezultātu panākšanai īpaši svarīga ir saskaņota valsts augstāko amatpersonu, likumdevēja un izpildvaras, kā arī valdības sociālo partneru un nevalstisko organizāciju darbība vienotas, izsvērtas un spēcīgas argumentācijas nodrošināšanā komunikācijai ar Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un ES dalībvalstīm.

Latvija aktīvi piedalās Eiropas Savienības nākotnes veidošanā, atbalstot ciešāku ES integrāciju un uzskatot, ka Latvijas vieta ir ES uz priekšu virzošajā kodolā. Ņemot vērā Latvijas mērķi ieviest eiro 2014. gadā, valdības uzdevums ir nodrošināt Latvijas iesaisti jaunajā ekonomikas politikas integrācijas procesā, kas iekļauj eiro zonas dalībvalstis un tās eiro zonā neietilpstošās dalībvalstis, kas vēlas pievienoties padziļinātajai sadarbībai. Mēs esam gatavi kopā ar citām valstīm atjaunot Eiropas konkurētspēju un strādāt tās drošas nākotnes labā. Latvijai ir jāatbalsta aizvien ciešāka Eiropas valstu sadarbība, vienlaicīgi nodrošinot Latvijas valsts interešu aizstāvību ES kopējās politikas veidošanā un īstenošanā. Valdība ir aizstāvējusi Latvijas intereses Eiro+ pakta un fiskālā līguma izstrādes procesā, panākot vairāku Latvijai nepieņemamu nosacījumu izslēgšanu no šiem dokumentiem.

2015. gads būs nopietns pārbaudījums mūsu valsts pārvaldei, kurai būs jāvada Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā. Tā būs liela slodze mūsu valsts administrācijai, tādēļ Ārlietu ministra pakļautībā izveidotais sekretariāts Latvijas prezidentūrai ES Padomē ir sācis gatavošanos prezidentūrai, pievēršot uzmanību visiem ar plānoto prezidentūru saistītajiem aspektiem, t.sk. personāla plānošanai un apmācībai, prezidentūrai nepieciešamā finansējuma apzināšanai, prezidentūras kultūras programmas sagatavošanai, kā arī valsts informācijas sistēmas un vienota datortīkla izveidošanai ātras un drošas ES dokumentu aprites nodrošināšanai. Notiek papildu informācijas iegūšana par iepriekšējo prezidentūru norisi citās ES dalībvalstīs, t.sk. paredzot Latvijas valsts pārvaldes darbinieku stažēšanos šajās valstīs. Tiek izvērtētas sociālo partneru un nevalstisko organizāciju efektīvākās sadarbības formas ar sekretariātu prezidentūras sagatavošanā.

Balstoties uz Saeimas un Ministru kabineta lēmumiem, Latvija turpina dalību NATO operācijā un ES policijas misijā Afganistānā. ES Kopējās drošības un aizsardzības politikā paralēli Austrumu partnerības jautājumiem Latvija turpina atbalstīt civilo un militāro spēju attīstību, kā arī ES gatavību īstenot operācijas. Latvijas eksperti turpinās dalību arī ES civilajās misijās Kosovā un Gruzijā, kā arī ES jūras operācijā pirātisma novēršanai Somālijas piekrastē. Tāpat Latvija turpina sniegt finansiālu ieguldījumus ES militāro operāciju kopējā budžetā ES militārajai un jūras operācijām Somālijā un ES militārajai operācijai Bosnijā un Hercegovinā. Latvija piedāvā savas ostas un transporta infrastruktūru ISAF valstu tranzīta nodrošināšanai uz Afganistānu, tagad notiek darbs arī pie tranzīta nodrošināšanas reversajā virzienā, t.i. no Afganistānas.

Svarīgs notikums drošības politikā 2012. gadā būs NATO Čikāgas samits, kur Latvijas prioritāte ir panākt lēmumu par pastāvīgu NATO Gaisa telpas patrulēšanas risinājumu Baltijas valstīs, kā arī kopā ar sabiedrotajiem turpināt NATO Stratēģiskajā koncepcijā noteikto uzdevumu īstenošanu.

Attiecībā uz Latvijai šobrīd pieejamo ES fondu apguvi pārskata periods ir bijis pilns izaicinājumu un jaunu uzdevumu valdībai. Šobrīd valdība strādā pie būtiskas ES fondu vadības sistēmas uzlabošanas, kuras pamatā būs plaša jaunu, progresīvu kontroļu sistēmas izveide, kur akcents tiks likts ne tik daudz uz programmu ieviešanas procedūru uzraudzību, kas rada lieku birokrātiju, bet gan uz risku novērtējumu balstītām kontrolēm. Tas ļaus atslogot gan projektu ieviesējus, gan kontrolējošo iestāžu cilvēkresursu un padarīs kontroles efektīvākas un projektu ieviesējam draudzīgākas.

Valdība konsekventi turpina strādāt pie jau pirms vairākiem gadiem nospraustā mērķa par eiro ieviešanu 2014. gadā. Smagākajos krīzes brīžos pievienošanās eiro ir bijis stabils orientieris, kas iezīmējis ceļu šīs krīzes pārvarēšanai.

Protams, eirozona šobrīd ir grūtu izvēļu priekšā, Dienvideiropas eirozonas valstu parādu krīze arī ir nepārprotams pierādījums tam, ka reformas nepieciešamas arī vecajās ES dalībvalstīs. Latvija ir cīnījusies un cīnās par vienlīdzīgu attieksmi pret visām valstīm, kas nozīmē to, ka ja Latvija izpildīs visus noteiktos kritērijus, lai iekļautos eirozonā, tad lēmumam par to jābūt balstītam tikai uz Māstrihtas kritēriju izpildi.

Tomēr, dzirdot biežo kritiku, ka mēs gatavojamies pievienoties eirozonai, kuras nākotne nav īsti skaidra, gribētu teikt sekojošo. Pievienošanās eiro ir bijusi mūsu izejas stratēģija no krīzes nevis tādēļ, ka eiro ir labākā valūta pasaulē, bet gan tādēļ, ka lai iekļautos eirozonā ir jāievēro virkne principu, bez kuriem nav iespējama arī ekonomiskā izaugsme. Šo principu ievērošana ir svarīga arī gadījumā, pat ja mēs nepievienotos eiro. Attiecībā uz pievienošanos eirozonai, esam rūpīgi izvērtējuši Igaunijas pieredzi, kur pievienošanās ir eirozonai ir kalpojusi kā pozitīvs signāls par valsts finanšu un ekonomisko stabilitāti un veicinājusi investīciju piesaisti. Līdzīgu rezultātu sagaidām arī Latvijā. Arī uzņēmēju organizācijas uzsver pievienošanās eirozonai lomu valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai. Eiro ieviešana nozīmēs mazākas izmaksas valsts parāda apkalpošanai, kā arī mazākas valūtas konvertācijas izmaksas iedzīvotājiem.

Godātie deputāti! Šajā uzrunā nav iespējams detalizēti izanalizēt visas valdības darba jomas, tāpēc attiecībā uz jomām, kas netika skartas šajā uzrunā, aicinu iepazīties ar pilno ziņojuma tekstu.

Pēdējo gadu laikā mēs esam atjaunojuši Latvijas starptautisko reputāciju un tautsaimniecības izaugsmi, kas būs pamats Latvijas iedzīvotāju labklājības un dzīves kvalitātes pieaugumam. Taču pie sasniegtā nedrīkst apstāties, darbs pie valsts labklājības un ekonomikas izaugsmes ir jāturpina, atbildīgi strādājot visiem kopā – Saeimai, valdībai, valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī nevalstiskajam sektoram un visai Latvijas tautai.

Paldies par uzmanību!

Dalies ar ziņu