Ministru prezidenta uzruna Saeimai debatēs pirms Valsts prezidenta vēlēšanām
Jau pirmais neatkarīgās Latvijas Republikas prezidents Jānis Čakste prezidentūras institūcijas prestižu un reputāciju uzstādīja ļoti augstu. Otrā prezidentūras institūcijas latiņu ļoti augstu uzstādīja Vaira Vīķe-Freiberga.
Pašlaik Valsts prezidents Valdis Zatlers ar savu izlēmīgo pozīciju pret oligarhiem radījis jaunu iespēju kvalitatīvi uzlabot Latvijas politisko kultūru un demokrātiju.
Apvienība „Vienotība” ir izvirzījusi Valsts prezidenta amatam Valdi Zatleru – cilvēku, kura politiskā karjera sākās strauji un pretrunīgi pirms četriem gadiem, izraisot plašus protestus un nopietnas šaubas, taču viņa politiskā stāja ir veidojusies pavisam savādāk. Lēnām, pakāpeniski un ar atbildības sajūtu Valdis Zatlers ir kļuvis par politiķi, kuru pieņem un atbalsta liela daļa Latvijas pilsoņu.
„Vienotība” ir pārliecināta, ka Valdis Zatlers ir spējīgs pildīt Valsts prezidenta pienākumus visaugstākajā līmenī, taču – kopš 28. maija paziņojuma jautājums par Valsts prezidenta kandidātu vairs nav atraujams no tā, kā mēs katrs un sabiedrība kopumā vērtē viņa viedokli par nepieciešamību ievēlēt jaunu Saeimu.
Mēdz teikt, ka prezidenta amats Latvijā ir simbolisks. Dziļi simboliska bija arī Valda Zatlera rīcība, pieņemot lēmumu ierosināt Saeimas atlaišanu. Tā simbolizē ticību tam, ka iespējams mainīt dūksnājā iestigušo Latvijas politisko vidi. Mainīt to ar sāpīgiem, riskantiem, taču apņēmīgākiem paņēmieniem.
Tautā ir izskanējis salīdzinājums – Zatlera kungs, ķirurgs būdams, ilgstošas ārstēšanas vietā izvēlējies radikālu iejaukšanos vai pat amputāciju.
Un es varu piekrist, prezidenta solis šajā nozīmē ir simbolisks – tāda Saeima, kas nespēj nodrošināt tiesiskumu, ir jāatlaiž. Tiesiskums ir svarīgākais stūrakmens, kas nosaka valsts pastāvēšanu.
Ja parlaments nespēj pieņemt lēmumus, izšķirīgos balsojumos vairākumam atturoties vai nepiedaloties, vairākums parlamenta deputātu neatkarīgi no tā, vai formāli pieder pozīcijai vai opozīcijai, rūpējas tikai par to, lai saglabātu esošo stāvokli un savu sēdekli Saeimas zālē – tāds parlaments ir jāatlaiž. Iespējams, mums nav vairs laika cerēt uz pārmaiņām reizi četros gados un pēc tam atkal vilties. Jārīkojas ir tagad.
Taču tikai sabiedrības rīcība noteiks, vai Valsts prezidenta Valda Zatlera neuzticības izteikšana Saeimai kļūs par izšķirīgu robežu notiekošajos procesos Latvijā, vai paliks vien kā atsevišķs vēsturisks notikums.
Kaut kas būtiski var mainīties tikai tad, kad katrs sabiedrības loceklis pats sāks domāt, kas viņu pārstāvēs Saeimā – kādu vērtību un principu aizstāvji, un kad Latvijas cilvēku izdarītās apzinātās izvēles vēlēšanās novilks striktu robežu, lai cilvēki, kuriem ir pārmērīgi liela ietekme uz tiesiskumu un demokrātiju, paliktu mazākumā.
Prezidenta sestdienas lēmums ir iespēja, kas ir jāizmanto Latvijas politiskās vides uzlabošanai. Uzskatu, ka mums ir jādod Valdim Zatleram iespēja turpināt darbu nākamos četrus gadus, lai viņš varētu konsekventi turpināt īstenot šos augstos standartus, kurus viņš uzstādījis savā nesenajā runā.