Mūsu prioritātes valdībā: 0% likme reinvestētajai peļņai, strādājošo sociālā aizsardzība un izglītības satura reforma
Partijas VIENOTĪBA prioritātes darbam valdībā 2017.gadā ir 0% likmes ieviešana reinvestētai peļņai, strādājošo sociālās aizsardzības nodrošināšana, kā arī kompetenču pieejā balstīta izglītības satura reforma. Par to 22.februārī, uzklausot VIENOTĪBU valdībā pārstāvošo ministru prezentācijas par nozaru prioritārajiem uzdevumiem un mērķiem, vienojās VIENOTĪBAS domes pārstāvji.
Nodokļu sistēmai, kā nozīmīgam ekonomiskās politikas instrumentam jāpieskaņojas tautsaimniecības attīstības mērķiem un prioritātēm, radot motivējošu sistēmu uzņēmējdarbības attīstībai, savā prezentācijā norādīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Lai veicinātu valsts nodokļu sistēmas konkurētspēju un radītu priekšnosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai, Ekonomikas ministrija kā vienu no ilgtermiņa risinājumiem piedāvā 0% likmi reinvestētai peļņai, kas ļaus uzņēmumiem veidot kapitāla uzkrājumus un ieguldīt tos uzņēmumu tālākā attīstībā.
0% likme reinvestētai peļņai motivē investēt augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbībā, uzsvēra Ašeradens.
Tāpat ministrs par nozīmīgu uzdevumu nozarē uzskata uz klientu vērstas valsts pārvaldes izveidi, ieviešot “konsultē vispirms” principu, kas paredz valsts pārvaldes uzraugošajām institūcijām sniegt uzņēmumiem normu un prasību skaidrojumu, īpaši pirmreizēju pārkāpumu gadījumā, dodot termiņu nepilnību novēršanai. Tas ļautu sasniegt labāku rezultātu normatīvo aktu ievērošanā, kā arī nodrošinātu efektīvāku un atvērtāku sadarbību starp valsts pārvaldes uzraugošajām institūcijām un komersantiem, ir pārliecināts ministrs.
Ekonomikas ministrijas prioritāšu sarakstā ir arī Baltijas gāzes tirgus izveide. Dabasgāzes tirgus atvēršana Latvijā palielina dabasgāzes piegādes drošību un enerģētisko neatkarību nākotnē, kā arī stiprina Eiropas Savienības (ES) vienoto dabasgāzes tirgu, norādīja Ašeradens, uzsverot, ka EM aktīvi strādā, lai līdz 2020.gadam Baltijā un Somijā būtu izveidots vienots gāzes tirgus.
Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātes 2017.gadam ietver kompetenču pieejā balstītas izglītības satura reformas izstrādi un ieviešanu, pieejama un mūsdienu prasībām atbilstoša skolu tīkla attīstību, kā arī augstākās izglītības kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas celšanu.
Kompetenču pieejā balstītā satura reforma ir viena no nozīmīgākajām izglītības jomā, kas praksē tiks ieviesta Latvijas simtgadē – sākot ar 2018./2019. mācību gadu, norādīja Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Ministrs arī norādīja, ka IZM līdz pavasarim izstrādās skolu tīkla kartējumu pašvaldībām. Mūsdienīgs skolu tīkls tiks veidots, pamatojoties uz valsts noteiktiem kritērijiem un stimuliem, ar mērķi nodrošināt augstu izglītības kvalitāti, modernu infrastruktūru un efektīvu publiskā finansējuma izlietojumu, uzsvēra Šadurskis.
Tāpat uz studiju programmu kvalitātes celšanu, internacionalizāciju, starptautiskās konkurētspējas celšanu, tajā skaitā, veicinot nozares eksporta potenciālu, jāvirzās arī augstākās izglītības jomā, konsolidējot dublējošas studiju programmas, nostiprinot studiju programmu akreditācijas kvalitatīvos kritērijus, integrējot koledžu izglītību augstskolās, kā arī, attīstot pedagoģisko studiju programmas, lai veidotu priekšnoteikumus izcilības veidošanai skolās, jaunu un talantīgu skolotāju ienākšanai vispārējā izglītībā, VIENOTĪBAS domes sēdē norādīja Šadurskis.
Valsts ārējās drošības stiprināšana ciešā sadarbībā ar sabiedrotajiem NATO un partneriem Eiropā, aktīva iesaistīšanās efektīvas, vienotas un drošas ES veidošanā un Latvijas uzņēmumu iespēju sekmēšana to eksporta tirgos un investīciju piesaistes veicināšana ir Ārlietu ministrijas nozīmīgāko veicamo uzdevumu augšgalā.
Kā VIENOTĪBAS domes sēdē norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ministrija turpinās skaidrot starptautiskajiem partneriem drošības situāciju reģionā, lai nodrošinātu sabiedroto koncentrēšanos uz NATO klātbūtnes nostiprināšanu, informētu par Latvijas ieguldījumu aizsardzības spēju attīstībā un NATO spēku uzņemšanas nodrošināšanu. Tāpat ministrijas dienaskārtībā ir jaunā ES daudzgadu budžeta jautājumi un Latvijas intereses tajā.
Latvijas interesēs ir vienotas ES status quo saglabāšana, norādīja ministrs, uzsverot, ka ministrija analizēs ES nākotnes scenārijus, kuri izdevīgi Latvijai, aktīvi izmantojot arī NB8 sadarbības formātu.
Runājot par Latvijas pilsoņu interešu pārstāvēšanu Lielbritānijā, ministrs uzsvēra, ka konsultācijās un vizītēs ar Lielbritāniju un ES dalībvalstīm regulāri tiek uzrunāts un arī turpmāk tiks uzrunāts “Brexit” jautājums un Latvijas intereses tajā.
Tāpat ārlietu dienests, izmantojot vēstniecību, LIAA pārstāvniecību un goda konsulu tīklu, nodrošina un sniedz informāciju par biznesa iespējām un investīciju vidi Latvijā, kā arī veicina kontaktu veidošanu starp potenciālajiem sadarbības partneriem un Latvijas uzņēmumiem, pašvaldībām un valsts iestādēm, norādīja Rinkēvičs. Latvija kā ekonomiskai sadarbībai pievilcīga valsts tiek popularizēta starptautiskos investīciju forumos un biznesa semināros augstāko Latvijas amatpersonu vizīšu laikā, kā arī citos pasākumos. Laika posmā līdz 2019. gadam ik gadu plānotas vidēji 30 Latvijas uzņēmumu tirdzniecības misijas ārvalstīs, uzsvēra ministrs.
Kā nozīmīgākās Iekšlietu ministrijas prioritātes ministrs Rihards Kozlovskis minēja
noziedzības mazināšanu valstī, ceļot policijas izglītības standartus, ieviešot Valsts policijas attīstības koncepciju un izveidojot vienotu, specializētu struktūrvienību kibernoziegumu apkarošanai Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes sastāvā.
Iekšlietu ministrijas dienaskārtībā ir arī Drošības policijas kapacitātes stiprināšana pretterorisma jomā, kā arī valsts robežu drošības veicināšana, kas ietver gan Austrumu robežas joslas infrastruktūras izveidi, gan robežuzraudzības tehnisko līdzekļu un sistēmu iegādi un ieviešanu, kā arī valsts robežsardzes pārapbruņošanu, Zemessardzes iesaisti pārkāpēju meklēšanā uz Austrumu robežas un Jauna Robežsardzes likuma izstrādi.
Ar nozares prioritātēm nedēļas sākumā iepazīstinot partijas valdi,
labklājības ministrs Jānis Reirs uzsvēra strādājošo sociālās aizsardzības nodrošināšanu, pensiju pietiekamības jautājumu risināšanu, kā arī ģimeņu labklājības sekmēšanu.
Nozīmīga ir izpratnes veidošana par sociālajām iemaksām kā darba algas neatņemamu sastāvdaļu, valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas darbības principiem un sociālo garantiju saņemšanas iespējām, norādīja Reirs.
Iedzīvotāju materiālā atbalsta pilnveidei ministrija uzsākusi darbu pie risinājumiem minimālo ienākumu sistēmas ieviešanai. Ministrijas mērķis ir sekmēt ienākumu pietiekamību visbiežāk nabadzības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām un vienlaikus saglabāt motivāciju cilvēkiem atgriezties darbā, pauda Reirs. Tāpat ministrs norādīja, ka 2017.gadā pensijas tiks indeksētas 50% (līdzšinējo 25%) apjomā no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Papildus tiek turpināts darbs pie diferenciētas pensiju indeksācijas, lai atbalstītu pensionārus, kuri saņem mazas pensijas, neskatoties uz ilgu apdrošināšanas stāžu, uzsvēra labklājības ministrs.
Ministrijas prioritāšu lokā ir arī ģimeņu labklājība, turpinot darbu pie specializēto audžuģimeņu ieviešanas un atbalsta pilnveidošanas adoptētājiem un aizbildņiem, kā pasākumi materiālā atbalsta pilnveidei ģimenēm ar bērniem.
2017.gada 22.februārī norisinājās partijas VIENOTĪBA domes sēde, kurā VIENOTĪBAS ministri prezentēja nozaru politiskās prioritātes, informēja partijas domes pārstāvjus par valdībā paveikto, kā arī iepazīstināja ar turpmāko ministriju darba plānu.